Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1346 eiro
2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 27 eiro jeb 1,5%, bet stundas samaksa – par 4,9%.
Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā bija 1346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%, norāda CSP.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.
Privātajā sektorā straujāks gada pieaugums
2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā sektorā – attiecīgi par 8,1% un 7,0%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1800 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 63 eiro augstāka jeb 1863 eiro., vēsta CSP.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma izmaiņas, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas. Minēto faktoru kopējā ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, kas tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķinos.
2025. gadā aprēķinātais darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 6,4% jeb 956 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 8,4 tūkst. jeb 1,1%, atzīmē CSP.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 18,9%, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,3%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,7% kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 9,2%.
Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
Pērn noteiktās nozarēs vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo atlīdzību valstī. Starp labāk atalgotajām nozarēm bija finanšu un apdrošināšanas darbības – 3077 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 2861 eiro, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 2319 eiro, enerģētika – 2313 eiro, valsts pārvalde – 2103 eiro, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 2009 eiro, veselība un sociālās aprūpe – 1841 eiro, kā arī ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana nozare – 1839 eiro.
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1190 eiro pirms nodokļu nomaksas, vēsta CSP.
Augstākais vidējais atalgojums – Rīgā un Rīgas reģionā
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (11,2%), Rīgā un Rīgas reģionā (7,6%) un Latgalē (7,4%).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā un Pierīgā – 1990 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1302 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma atšķirība saglabājās starp Rīgas un Latgales reģioniem – 34,6%, skaidro CSP.
Darba samaksa par nostrādātu stundu – 12,27 eiro
2025. gadā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu bija 12,27 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,9% (2024. gadā – 11,38 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā palielinājās no 14,33 līdz 15,45 eiro jeb par 7,9%. Šo pieaugumu noteica kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,4%, vienlaikus nostrādāto stundu skaitam gada laikā samazinoties par 1,3%, informē CSP.
