Zivju fonds

Attēls rakstam: Kolkā pepina dzintarkrāsas lestes un kārdina ar zeltainām šprotēm
Ekonomika Kolkā pepina dzintarkrāsas lestes un kārdina ar zeltainām šprotēm Brauciens cauri Kurzemes zvejniekciemiem ir kā ceļojums laikā – te kādreizējo zvejnieku kopsaimniecību varenību mūsdienās ir nomainījis darbīgais piejūras tirgotājs, vai ik ceļa galā piedāvājot dūmu namiņā vai zemē iekārtotā ceplītī kūpinātu jūras velti.
Attēls rakstam: Muzejs, kur vēsture smaržo pēc kūpinātām zivīm un priežu meža
Izklaide Muzejs, kur vēsture smaržo pēc kūpinātām zivīm un priežu meža Lielākajai daļai cilvēku Jūrmala saistās ar jūru, pludmali un kūrortpilsētas atmosfēru, taču tās bagātību veido arī piekrastes kultūras mantojums, kas glabā stāstus par zvejnieku dzīvi, darbu un tradīcijām. Viens no spilgtākajiem šī mantojuma sargātājiem ir Jūrmalas Brīvdabas muzejs.
Attēls rakstam: "Jūras vārtu" pilsētā Ventas krastos toni uzdod zvejnieki
Ekonomika "Jūras vārtu" pilsētā Ventas krastos toni uzdod zvejnieki Ventspils mūsdienu kontekstā vienmēr tiek minēta kā dziļiegrimes neaizsalstoša Baltijas jūras lielosta, taču pirmsākumos te toni neapšaubāmi noteica zvejnieki. Viņu nesavtīgajam darbam un skarbajam liktenim veltīts 1938. gadā atklātais piemiņas akmens “Jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps jūras dzelme”, ko Ventspils ostas priekšnieks tālbraucējs kapteinis Vilis Ābelnieks (1888–1941?) bija nolūkojis un licis izcelt no Ventas gultnes kaut kur Leču tuvumā, jo ilgus gadus traucējis laivu un kuģu satiksmei.
Attēls rakstam: Pāvilostā tradicionālo reņģi izkonkurē Sakas nēģi
Ekonomika Pāvilostā tradicionālo reņģi izkonkurē Sakas nēģi
Attēls rakstam: Cilvēki zvana zvejniekiem un steidz pēc svaigām reņģēm
Ekonomika Cilvēki zvana zvejniekiem un steidz pēc svaigām reņģēm
Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums)
Jaunākais
Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (1.daļa)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (1.daļa) Pirmās zvejnieku biedrības Liepājas pusē radās jau divdesmitā gadsimta sākumā. Te vērts atcerēties mūsu valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdus, ka Latvijas valsts izauga no biedrībām. Zvejnieki bija rosīgi kopus darba atbalstītāji, jo jūrā “viens nav karotājs”. Arī zivju apstrāde un realizācija noteica kolektīvā darba vadošo lomu.
Attēls rakstam: No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (nobeigums)
Zivju fonds No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (nobeigums) Otrā padomju okupācija Latvijā nāca ar kolhozu veidošanu. Piejūra nebija izņēmums, un tā ciemata skolas namā 1949. gada 27. martā notika kopsaimniecības “Sarkanā blāzma” dibināšanas sapulce. Piecdesmit pieci vietējie zvejnieki par arteļa priekšsēdētāju ievēlēja Rūdi Hermani, par viņa vietnieku – Jāni Šķuburu, par valdes locekļiem – Jāni Balto, Miķeli Balceru un Pūci.
Attēls rakstam: No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (1.daļa)
Zivju fonds No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (1.daļa) Zivju apstrāde Latvijas piekrastē vienmēr turējusies uz trim vaļiem: svaigs, tikko no jūras vests loms, roku darbs, kur veiksmes atslēga rodama gados rūdītā arodmeistarībā, un cilvēku godaprāts, kas ir pamatu pamats gados kaldinātai augstai produkcijas kvalitātei. Šo apstākļu kopums arī mūsdienās ļauj droši runāt par Latvijas zivju apstrādātāju profesionālo varēšanu un ilgtspēju nākotnē.
Attēls rakstam: Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (nobeigums)
Vide Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (nobeigums) Zivju kulinārs Armands Belasiks no Salacgrīvas puses, kam nav svešas dienvidzemju ēdmaņas, saka, ka apaļais jūrasgrundulis ir jāpopularizē arī mūsu ēstuvēs. Viņa ģimenē to ēd, arī bērni labprāt bauda balto, maigo gaļu.
Attēls rakstam: Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (1.daļa)
Vide Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (1.daļa) “Apaļajam jūrasgrundulim, kura dabiskais izplatības areāls ir Ponto-Kaspijas reģions un kurš Baltijas jūrā ieceļojis, visticamāk, ar kuģu balasta ūdeņiem, ir ļoti laba apetīte. Ienācis jaunās teritorijās, tas izēd teju visu vietējās dzīvotnēs esošo. Baltijas jūrā tas barības ziņā konkurē ar vietējām plekstēm, barojoties ar abām sugām tik tīkamajām gliemenēm.”
Attēls rakstam: Pilna laiva sudrablašu, vidū mazais asarīt’s (nobeigums)
Vide Pilna laiva sudrablašu, vidū mazais asarīt’s (nobeigums) Asaris jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus ir ekonomiski nozīmīga zivs. Tam ir samērā augsta tirgus cena, ko nosaka augstvērtīgā un garšīgā gaļa. Gadsimtu mijā asaru nozveja Latvijas piekrastē vidēji bija apmēram 30–40 tonnas gadā. 1996. gadā Latvijas piekrastē nozvejoja 35 tonnas asaru, no kurām 33,7 tonnas – Rīgas līcī. Tos nozvejoja galvenokārt vasaras sezonā no maija beigām līdz septembrim ar zivju murdiem un tīkliem.