Zivju fonds

Attēls rakstam: "Nēģu karaliste", kur svētkus svin Carnikavas nēģis
Vide "Nēģu karaliste", kur svētkus svin Carnikavas nēģis Nēģi ir izteikti latviska delikatese, un tai allaž ierādīta goda vieta uz mūsu svētku galda. Kopš 2001. gada nēģu zvejas un apstrādes tradīcijas tiek popularizētas rosinošā festivālā – Nēģu svētkos. Šovasar tādi Carnikavā bija plānoti 22. augustā – dienā, kad “Nēģu karaliste” tiek kronēta par pilsētu. Diemžēl dramatiskās laikapstākļu prognozes un drošības apsvērumi rīkotājiem lika pēdējā brīdī atcelt vienu no gaidītākajiem gada notikumiem Ādažu novadā.
Attēls rakstam: Salacas krastos nēģi "tur kanti" sīvā konkurencē ar reņģi
Ekonomika Salacas krastos nēģi "tur kanti" sīvā konkurencē ar reņģi Kopš 2025. gada rudens Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) vērtību sarakstu papildinājusi nēģu zveja Salacā un Svētupē. Pieteikumu šādai ierosmei sagatavoja biedrība “Salacgrīvas nēģi” kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta galveno pētnieci Ievu Vītolu, gūstot Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Attēls rakstam: Kolkā pepina dzintarkrāsas lestes un kārdina ar zeltainām šprotēm
Ekonomika Kolkā pepina dzintarkrāsas lestes un kārdina ar zeltainām šprotēm Brauciens cauri Kurzemes zvejniekciemiem ir kā ceļojums laikā – te kādreizējo zvejnieku kopsaimniecību varenību mūsdienās ir nomainījis darbīgais piejūras tirgotājs, vai ik ceļa galā piedāvājot dūmu namiņā vai zemē iekārtotā ceplītī kūpinātu jūras velti.
Attēls rakstam: Muzejs, kur vēsture smaržo pēc kūpinātām zivīm un priežu meža
Izklaide Muzejs, kur vēsture smaržo pēc kūpinātām zivīm un priežu meža
Attēls rakstam: "Jūras vārtu" pilsētā Ventas krastos toni uzdod zvejnieki
Ekonomika "Jūras vārtu" pilsētā Ventas krastos toni uzdod zvejnieki
Attēls rakstam: Pāvilostā tradicionālo reņģi izkonkurē Sakas nēģi
Ekonomika Pāvilostā tradicionālo reņģi izkonkurē Sakas nēģi
Jaunākais
Attēls rakstam: Cilvēki zvana zvejniekiem un steidz pēc svaigām reņģēm
Ekonomika Cilvēki zvana zvejniekiem un steidz pēc svaigām reņģēm Latvijas piekraste daudziem joprojām saistās ar izbraucieniem pie jūras vasarā un nesteidzīgām pastaigām gar stāvkrastu vai pa plašo, smilšaino liedagu, zvejnieku laivām krastā un kūpinātu zivju smaržu. Tomēr aiz šī romantiskā priekšstata slēpjas arī pavisam reāls stāsts par ļaudīm, kas ikdienā cenšas saglabāt vienu no senākajiem amatiem Latvijā – piekrastes zvejniecību.
Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums) Lieliskais zvejnieku pazinējs dzejnieks Olafs Gūtmanis grāmatā “Pilsēta vētru un dzintara krastā” (1975), kas veltīta Liepājas trīssimt piecdesmitajai gadskārtai, rāda situāciju pēc Otrā pasaules kara: “Mūsu pilsēta var lepoties ar saviem selgas vīriem, kas republikas un Rietumu baseina mērogā izcīnījuši ne vienu darba uzvaru vien, kas pārveduši rekordlomus no Baltijas un Atlantijas.
Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (1.daļa)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (1.daļa) Pirmās zvejnieku biedrības Liepājas pusē radās jau divdesmitā gadsimta sākumā. Te vērts atcerēties mūsu valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdus, ka Latvijas valsts izauga no biedrībām. Zvejnieki bija rosīgi kopus darba atbalstītāji, jo jūrā “viens nav karotājs”. Arī zivju apstrāde un realizācija noteica kolektīvā darba vadošo lomu.
Attēls rakstam: No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (nobeigums)
Zivju fonds No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (nobeigums) Otrā padomju okupācija Latvijā nāca ar kolhozu veidošanu. Piejūra nebija izņēmums, un tā ciemata skolas namā 1949. gada 27. martā notika kopsaimniecības “Sarkanā blāzma” dibināšanas sapulce. Piecdesmit pieci vietējie zvejnieki par arteļa priekšsēdētāju ievēlēja Rūdi Hermani, par viņa vietnieku – Jāni Šķuburu, par valdes locekļiem – Jāni Balto, Miķeli Balceru un Pūci.
Attēls rakstam: No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (1.daļa)
Zivju fonds No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (1.daļa) Zivju apstrāde Latvijas piekrastē vienmēr turējusies uz trim vaļiem: svaigs, tikko no jūras vests loms, roku darbs, kur veiksmes atslēga rodama gados rūdītā arodmeistarībā, un cilvēku godaprāts, kas ir pamatu pamats gados kaldinātai augstai produkcijas kvalitātei. Šo apstākļu kopums arī mūsdienās ļauj droši runāt par Latvijas zivju apstrādātāju profesionālo varēšanu un ilgtspēju nākotnē.
Attēls rakstam: Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (nobeigums)
Vide Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (nobeigums) Zivju kulinārs Armands Belasiks no Salacgrīvas puses, kam nav svešas dienvidzemju ēdmaņas, saka, ka apaļais jūrasgrundulis ir jāpopularizē arī mūsu ēstuvēs. Viņa ģimenē to ēd, arī bērni labprāt bauda balto, maigo gaļu.