Zivju fonds

Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums) Lieliskais zvejnieku pazinējs dzejnieks Olafs Gūtmanis grāmatā “Pilsēta vētru un dzintara krastā” (1975), kas veltīta Liepājas trīssimt piecdesmitajai gadskārtai, rāda situāciju pēc Otrā pasaules kara: “Mūsu pilsēta var lepoties ar saviem selgas vīriem, kas republikas un Rietumu baseina mērogā izcīnījuši ne vienu darba uzvaru vien, kas pārveduši rekordlomus no Baltijas un Atlantijas.
Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (1.daļa)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (1.daļa) Pirmās zvejnieku biedrības Liepājas pusē radās jau divdesmitā gadsimta sākumā. Te vērts atcerēties mūsu valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdus, ka Latvijas valsts izauga no biedrībām. Zvejnieki bija rosīgi kopus darba atbalstītāji, jo jūrā “viens nav karotājs”. Arī zivju apstrāde un realizācija noteica kolektīvā darba vadošo lomu.
Attēls rakstam: No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (nobeigums)
Zivju fonds No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (nobeigums) Otrā padomju okupācija Latvijā nāca ar kolhozu veidošanu. Piejūra nebija izņēmums, un tā ciemata skolas namā 1949. gada 27. martā notika kopsaimniecības “Sarkanā blāzma” dibināšanas sapulce. Piecdesmit pieci vietējie zvejnieki par arteļa priekšsēdētāju ievēlēja Rūdi Hermani, par viņa vietnieku – Jāni Šķuburu, par valdes locekļiem – Jāni Balto, Miķeli Balceru un Pūci.
Attēls rakstam: No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (1.daļa)
Zivju fonds No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (1.daļa)
Attēls rakstam: Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (nobeigums)
Vide Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (nobeigums)
Attēls rakstam: Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (1.daļa)
Vide Apaļais jūrasgrundulis pilda maku, bet uz pannas nelec! (1.daļa)
Jaunākais
Attēls rakstam: Pilna laiva sudrablašu, vidū mazais asarīt’s (nobeigums)
Vide Pilna laiva sudrablašu, vidū mazais asarīt’s (nobeigums) Asaris jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus ir ekonomiski nozīmīga zivs. Tam ir samērā augsta tirgus cena, ko nosaka augstvērtīgā un garšīgā gaļa. Gadsimtu mijā asaru nozveja Latvijas piekrastē vidēji bija apmēram 30–40 tonnas gadā. 1996. gadā Latvijas piekrastē nozvejoja 35 tonnas asaru, no kurām 33,7 tonnas – Rīgas līcī. Tos nozvejoja galvenokārt vasaras sezonā no maija beigām līdz septembrim ar zivju murdiem un tīkliem.
Attēls rakstam: Pilna laiva sudrablašu, vidū mazais asarīt’s (1.daļa)
Vide Pilna laiva sudrablašu, vidū mazais asarīt’s (1.daļa) “Vakarā es vāru zivju zupu. Vāru izķidātos asarīšus kādu stundu, līdz viss labums no tiem izvārījies. Tad aizmetu tos prom un pielieku virai tupeņus un sāli. Iznāk laba, svaiga vira,” – tā 1971. gadā žurnālā “Ceļa zīmes” raksta populārā trimdas dzejniece Astrīde Ivaska (1926–2015), kas ilgus gadus nodzīvojusi ASV, līdz mūža beigās atgriezusies Latvijā, lai tā pa īstam sajustu tēvzemes asaru neatkārtojamo garšu.
Attēls rakstam: No "Rēveles ķilavām" līdz "Rīgas šprotēm" – brētliņas uzvaras gājiens
Ekonomika No "Rēveles ķilavām" līdz "Rīgas šprotēm" – brētliņas uzvaras gājiens "Brēteliņš nav tas pats, kas maz reņģit. Brēteliņ, ka paņem roka, pagriez a vēder uz augš, novilk a pirkst, jutis, ka tas vēder zvīņ ir ass, bet reņģitim gluds. Brēteliņš neķīķej, bet skaloj un lik uz asins sāl," – tā par mazo, gardo zivtiņu raksta Vidzemes lībiešu pētniece dzejniece Anita Emse no Uņģēnciema Salacgrīvas pagastā. Tautā bieži mēdz runāt par šprotēm, kas esot reņģes. Šis nepareizais apgalvojums norāda uz runātāja neziņu par brētliņām, kas ir mūsu slaveno "Rīgas šprotu eļļā" pamats. Valodniece Benita Laumane skaidro, ka vārds "brētliņa" latviešu valodā ir aizguvums no lejasvācu bredling vai vācu brätling, tiek runāts arī par durteni, ķilavu, reņģi, slikti, strimalu un šproti.
Attēls rakstam: Vakar smēlām jūru, cik jaudājām, šodien mencas raud (nobeigums)
Ekonomika Vakar smēlām jūru, cik jaudājām, šodien mencas raud (nobeigums) Uzziņai: menca (Gadus morhua) galvenokārt izplatīta Kurzemes dienviddaļā – Dienvidkurzemes novadā, īpaši Liepājā un Nīcā, pavasarī un rudenī. Mencu krājums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc šobrīd pilnībā ir aizliegta mencu specializētā zveja, savukārt piezvejā tā atļauta stingri noteiktos limitos, kuriem tiek rūpīgi sekots līdzi. 
Attēls rakstam: Vakar smēlām jūru, cik jaudājām, šodien mencas raud (1.daļa)
Ekonomika Vakar smēlām jūru, cik jaudājām, šodien mencas raud (1.daļa) Pārfrāzējot pasaules literatūras klasiku, godīgi jāteic – nav Baltijas jūrā skumjāka stāsta par mencas stāstu. Cik paši esam pie tā vainīgi, cik globālā sasilšana un jūrā mītošie parazīti, to centīsimies noskaidrot, taču viens ir skaidrs – mencu krājumi ir galēji kritiskā stāvoklī, un tā nu gan ir zivs, kas mums īpaši jāsaudzē.
Attēls rakstam: Baltijas lasis nezaudē vērtību starp norvēģu "iekrāsotajiem" (nobeigums)
Izklaide Baltijas lasis nezaudē vērtību starp norvēģu "iekrāsotajiem" (nobeigums) “Nav otra tik garšīga uzkožamā kā mazsālīts lasis...” Tā rakstīts “Grāmatā par garšīgu un veselīgu uzturu” (Rīga, 1953), un arī citos rakstu avotos mēs rodam daudz cildinājumu jūras zivij ar sārto gaļu.
Vai piekrītat šajā vietnē izmantot analītikas un mārketinga sīkdatnes, saskaņā ar mūsu privātuma politiku?