Zaļā nākotne

Attēls rakstam: Kā vēja parki sadzīvo ar putniem. Skaidro "Latvenergo"
Vide Kā vēja parki sadzīvo ar putniem. Skaidro "Latvenergo" Vēja parku attīstība Latvijā pēdējos gados uzņēmusi apgriezienus, un līdz ar to sabiedrībā dabas un putnu aizstāvji arvien skaļāk uzdod jautājumus, vai un kā tiek domāts par Latvijā sastopamo putnu sugu aizsardzību. Lai noskaidrotu, kā vēja parku plānošanā un darbībā tā tiek nodrošināta, uz sarunu aicinājām Kristīni Eglīti, AS “Latvenergo” Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas projektu vadītāju.
Attēls rakstam: Kūdra – stratēģiski nozīmīgs resurss arī nākotnē
Ekonomika Kūdra – stratēģiski nozīmīgs resurss arī nākotnē Šī kūdras ieguves sezona Latvijā vērtējama labāk nekā iepriekšējā. Pēc pagājušā gada krīzes nozarei joprojām ir svarīgi atjaunot kūdras krājumus, taču to iespējams izdarīt tikai tad, ja daba pietiekami ilgi ļauj strādāt labvēlīgos apstākļos. Vienlaikus pasaulē turpina pieaugt pieprasījums pēc profesionālajiem substrātiem, kas rada iespējas arī Latvijas ražotājiem.
Attēls rakstam: Mazajām saimniecībām izdzīvot grūtāk
Ekonomika Mazajām saimniecībām izdzīvot grūtāk Lauksaimniecība Latvijā šobrīd piedzīvo sarežģītu periodu. Nozari ietekmē gan arvien biežāk novērojami ekstrēmi laikapstākļi, gan Eiropas Savienības Zaļā kursa prasības, kas lauksaimniekiem uzliek arvien jaunus pienākumus un ierobežojumus. Īpaši sarežģītā situācijā nonākušas mazās un vidējās saimniecības, kurām pielāgoties jaunajiem nosacījumiem ir daudz grūtāk nekā lielajiem uzņēmumiem.
Attēls rakstam: Uzņēmējiem pieejams jauns atbalsts un papildu 7,8 miljoni eiro
Zaļā nākotne Uzņēmējiem pieejams jauns atbalsts un papildu 7,8 miljoni eiro
Attēls rakstam: Krīze koksnes granulu tirgū
Ekonomika Krīze koksnes granulu tirgū
Attēls rakstam: "Getliņos" ierīkots jauns saules paneļu parks
Zaļā nākotne "Getliņos" ierīkots jauns saules paneļu parks
Jaunākais
Attēls rakstam: Vēlēšanas tuvojas: klimats un vide atpalicēju programmās
Zaļā nākotne Vēlēšanas tuvojas: klimats un vide atpalicēju programmās Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, iepriekš publikācijā aplūkojām reitingu līderu piedāvājumu vides un klimata jomā. Secinājām, ka jaunajā darba cēlienā tā vairs netiek izskatīta kā nozīmīga prioritāte, bet tikai Eiropas Savienības prasību un finansējuma avots. Taču vadošajam partiju piecniekam uz papēžiem min vēl citas partijas, un tās arī aplūkosim.
Attēls rakstam: Mežzinātņu doktors Jurģis Jansons: Mežam cilvēks nav vajadzīgs – cilvēkiem vajag mežu
Zaļā nākotne Mežzinātņu doktors Jurģis Jansons: Mežam cilvēks nav vajadzīgs – cilvēkiem vajag mežu Klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē arī Latvijas mežus – paaugstinās vidējā gaisa temperatūra, pagarinās veģetācijas sezona, bet vienlaikus pieaug kaitēkļu, slimību un ekstremālu laikapstākļu radītie riski. Tāpēc aizvien lielāka nozīme ir ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, kas palīdz saglabāt mežus veselīgus, ražīgus un noturīgus arī mainīgajos klimatiskajos apstākļos.
Attēls rakstam: Jauns jumts. Bet kur likt veco šīferi?
Vide Jauns jumts. Bet kur likt veco šīferi? Azbestu saturošais šīferis, kas vēl joprojām Latvijā redzams uz neskaitāmu ēku jumtiem, reiz bija bezgala populārs – vecāko paaudžu cilvēki bija raduši to izmantot ne tikai māju un šķūņu jumtu izbūvē, bet arī lai veidotu puķu dobju vai dārzu kontūras.
Attēls rakstam: Mitrāju atjaunošana sniedz būtiskus ieguvumus
Zaļā nākotne Mitrāju atjaunošana sniedz būtiskus ieguvumus Klimata pārmaiņas Latvijā kļūst arvien jūtamākas – ilgstošus sausuma periodus nomaina spēcīgas lietusgāzes un plūdi, bet vienlaikus samazinās bioloģiskā daudzveidība. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mitrāju atjaunošanai, jo šo teritoriju loma top arvien svarīgāka gan dabas aizsardzībā, gan cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Attēls rakstam: Vēlēšanu programmas: klimats un vide vairs nav politiska prioritāte
Zaļā nākotne Vēlēšanu programmas: klimats un vide vairs nav politiska prioritāte Noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā, politiskās partijas publiskojušas vēlēšanu programmas. Ir secināms, ka vides un klimata politika ir izkritusi no kopējās politiskās dienaskārtības tādā nozīmē, ka absolūts vairākums partiju negrasās vairāk sekot Eiropas zaļajam kursam, bet – gluži otrādi – pielāgos to vienīgi uzņēmējdarbības interesēm, savukārt vēlētāju vidū nepopulāros zaļos dižprojektus pārskatīs. To sola vēlēšanu programmas.
Attēls rakstam: Elmāra Pļaviņa pieredze ar saules paneļiem
Zaļā nākotne Elmāra Pļaviņa pieredze ar saules paneļiem Kapelāna Elmāra Pļaviņa ģimene pirms pieciem gadiem startēja valsts atbalsta programmā, lai nodrošinātu savai mājsaimniecībai saules paneļu uzstādīšanu. Šo gadu laikā gan ziemas mīnusi, gan vasaras saules daudzums ir bijis dažāds. “Mums, protams, nav Spānijas laikapstākļu un saulainās vasaras ir izaicinājums katram,” smaidot bilst ogrēnietis E. Pļaviņš, bet uzsver ieguvumu elektroenerģijas patēriņā jau no brīža, kad uz viņa mājas jumta tika uzstādīti divpadsmit saules paneļi. Galvenie apsvērumi par labu paneļiem bija “gan tā laika augstās cenas, gan valsts atbalsts”.