Zaļā nākotne

Attēls rakstam: Ilgtspēja lauksaimniecībā nav kompromiss! Cik ilgi vēl varam atļauties "saimniekot pa vecam"?
Vide Ilgtspēja lauksaimniecībā nav kompromiss! Cik ilgi vēl varam atļauties "saimniekot pa vecam"? Gadu desmitiem Eiropas ekonomika bija balstīta lineārā shēmā – paņem, saražo, patērē, izmet. Tas nav ilgtspējīgi, jo dabas resursi tiek iztērēti, atkritumi krauti kaudzēs, pārmērīgās kailcirtēs nocirstos mežos vairs neaug sēnes, intensīvā lauksaimniecība padzen no laukiem iedzīvotājus. Eiropas Savienība pieprasa dalībvalstīm pieejas maiņu – pāreju uz ilgtspēju un aprites ekonomiku visās nozarēs. Tostarp lauksaimniecībā.
Attēls rakstam: 40 000 000 elektromobilitātei. Jauns atbalsts un izaicinājumi
Zaļā nākotne 40 000 000 elektromobilitātei. Jauns atbalsts un izaicinājumi Elektroauto Latvijā no nišas izvēles pakāpeniski kļūst par ikdienas realitāti, un šo procesu būtiski ietekmē valsts politika. 21. aprīlī valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto jauno atbalsta programmu 40 miljonu eiro apmērā. Tā paredz subsīdijas gan jaunu, gan lietotu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto un ūdeņraža automobiļu iegādei.
Attēls rakstam: Krīt jauni šķēršļi vēja biznesā
Ekonomika Krīt jauni šķēršļi vēja biznesā Neapmierināti iedzīvotāji, cīņa politisko oponentu starpā, Satversmes tiesas iesaistīšanās, un piedevām vēl vējš ar rūsu ņem un apgāž vienu sagrabējušu vēja turbīnu, vēl vairāk sabojājot nozares reputāciju. Vēja enerģētikas attīstībai šis ir nepateicīgs laiks.
Attēls rakstam: Rozetē spraužami saules paneļi – ērti, bet vai droši?
Zaļā nākotne Rozetē spraužami saules paneļi – ērti, bet vai droši?
Attēls rakstam: Foto: Iztaisnotās upes darām atkal līkumainas
Vide Foto: Iztaisnotās upes darām atkal līkumainas
Attēls rakstam: Gēnu bankas bioloģiskajai daudzveidībai
Vide Gēnu bankas bioloģiskajai daudzveidībai
Jaunākais
Attēls rakstam: Zaļais kurss aizbraucis auzās
Zaļā nākotne Zaļais kurss aizbraucis auzās Valsts kontrole nākusi klajā ar Latvijas īstenotajam zaļajam kursam neglaimojošu ziņojumu. Lērums naudas iztērēts, bet klimatam no tā ne silts, ne auksts. Un labums tikai bagātiem iedzīvotājiem. Runa ir par klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.
Attēls rakstam: Cilvēks un daba – starp patēriņu un atbildību
Vide Cilvēks un daba – starp patēriņu un atbildību Klimata pārmaiņas ir pastāvīgs diskusiju temats, taču ne vienmēr tās tiek saistītas ar ikdienas izvēlēm. Tomēr pastāv viedoklis, ka mūsu attiecības ar dabu sākas nevis globālā līmenī, bet katra indivīda domāšanā un rīcībā. Līdzīgu uzskatu pauž arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sekretāre, bioķīmiķe un bioloģijas doktore Daina Daija.
Attēls rakstam: Kas solīts un kas paveikts klimata jomā
Vide Kas solīts un kas paveikts klimata jomā Palēnām tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ir īstais laiks pāršķirstīt partiju vecās priekšvēlēšanu programmas, lai paanalizētu, kas no solītā ir izdarīts un kas ne. Arī klimata un vides aizsardzības jomā.
Attēls rakstam: Kur izmest bīstamos atkritumus?
Zaļā nākotne Kur izmest bīstamos atkritumus? Sadzīvē teju katrs saskaras ar dažādu veidu atkritumiem, tostarp pārtikas iepakojumu, papīru un plastmasu, tomēr līdzās šiem ierastajiem atkritumiem bieži vien nonāk arī materiāli, kas var radīt būtisku apdraudējumu videi un cilvēku veselībai. To vidū ir, piemēram, baterijas, nolietotas elektroierīces, krāsu un ķīmisko vielu iepakojumi, kā arī spuldzes, kuru apsaimniekošanai nepieciešama īpaša un videi droša pieeja.
Attēls rakstam: Renovācijā jādomā par veselību un naudu
Zaļā nākotne Renovācijā jādomā par veselību un naudu Daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā joprojām visbiežāk tiek pamatota ar energoefektivitāti, CO₂ izmešu samazināšanu un klimata mērķiem. Taču, kā uzsver SIA “Data Mining Solutions” valdes priekšsēdētājs un platformas “energodati.lv” līdzdibinātājs Jānis Šipkovs, iedzīvotāju skatījums ir daudz praktiskāks: viņus interesē nevis teorētiski ieguvumi, bet gan tas, ko renovācija nozīmēs ikmēneša maksājumos, dzīves kvalitātē un veselībā.
Attēls rakstam: Vai kūtsmēsli aizstās dīzeļdegvielu? Zaļajā kursā meklē jēdzīgas alternatīvas
Vide Vai kūtsmēsli aizstās dīzeļdegvielu? Zaļajā kursā meklē jēdzīgas alternatīvas Apņemšanās būtiski samazināt fosilās enerģijas īpatsvaru Latvijas transporta sektorā no 2030. gada var izrādīties neizpildāms politisku vēlmju domāšanas piemērs, kas praksē nav izpildāms. Nedz valstij, nedz pašvaldībām, nedz arī privātpersonām nav tik daudz naudas, lai strauji nomainītu autoparku. Un nav arī motivācijas to darīt, jo iekšdedzes dzinējs joprojām ir izcilākā plaši pieejamā pārvietošanās tehnoloģija. Savukārt dīzeļdegviela – lētākais transporta enerģijas avots.
Vai piekrītat šajā vietnē izmantot analītikas un mārketinga sīkdatnes, saskaņā ar mūsu privātuma politiku?