Viens no risinājumiem ir jaunu kūdras izmantošanas iespēju meklēšana, alternatīvu materiālu izpēte un pēc resursa ieguves beigām palikušo teritoriju apsaimniekošanas pilnveidošana. Šim nolūkam Latvijā tiek īstenots pētniecības projekts “PeatTransform”, kura ietvaros zinātniskās institūcijas sadarbojas ar kūdras nozares uzņēmumiem.
Projektā pēta gan emisiju samazināšanas iespējas, gan jaunus produktus un saimniekošanas modeļus, lai iegūtās zināšanas būtu pielietojamas praksē. Paredzēts, ka pētījumu rezultāti palīdzēs noteikt, kuri risinājumi ir ne tikai videi labvēlīgi, bet arī saimnieciski pamatoti un piemēroti ieviešanai uzņēmumos.
“PeatTransform” īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Vides risinājumu institūtu, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu. Pēc papildu 392 838 eiro piešķiršanas projekta kopējais finansējums sasniedz nepilnus sešus miljonus eiro.
Pētījumiem jāsniedz praktiski risinājumi
“PeatTransform” galvenais mērķis ir atrast zinātniski pamatotus veidus, kā Latvijas kūdras nozare var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti. Tomēr svarīgi, lai pētījumu rezultāti dotu reālus ieguvumus un būtu izmantojami uzņēmumu darbībā, ņemot vērā arī dārzkopības vajadzības un darba vietu saglabāšanu reģionos.
Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere norāda, ka nozares pārstāvju iesaiste ļauj jau pētījumu sākumā pievērsties jautājumiem, kas ir aktuāli arī ražotājiem. Projektā piedalās astoņi uzņēmumi, kas palīdz noteikt pētniecības virzienus un nodrošina izmēģinājumiem nepieciešamās teritorijas un materiālus. Asociācija savukārt darbojas projekta konsultatīvajā padomē, kuras uzdevums ir stratēģiski pārraudzīt tā īstenošanu un sekmēt pētījumu rezultātu nonākšanu nozarē.
“Mums ir svarīgi saprast, kuri risinājumi dod izmērāmus ieguvumus klimatam un vienlaikus ir īstenojami uzņēmumos,” skaidro Ingrīda Krīgere.
“Ar labām iecerēm vai teorētiski nevainojamiem aprēķiniem vien nepietiek – jāņem vērā arī nozares praktiskās vajadzības. Tāpēc ir būtiski, lai pētījumu rezultāti būtu praktiski pielietojami – izmantojami uzņēmumu ikdienas darbā un palīdzētu pieņemt pamatotus lēmumus.”
Izmēģinājumi sākuma stadijā
Patlaban rit tikai pirmais projekta īstenošanas gads. Sākti pētījumi visos galvenajos virzienos, un jau iegūti pirmie novērojumi, taču galīgus secinājumus izdarīt vēl pāragri. Viens no jau veiktajiem eksperimentiem ir kūdras substrātu izmēģinājumi, kuru laikā tika pārbaudīta kokšķiedras pievienošana, lai samazinātu kūdras īpatsvaru maisījumos.
“Nesen notika sanāksme Dobelē, Dārzkopības institūtā, kur partneris ziņoja par saviem pirmajā gadā iegūtajiem rezultātiem,” stāsta Ingrīda Krīgere. “Šajos pētījumos tika vērtēta kūdras substrātu ar atšķirīgu kokšķiedras īpatsvaru piemērotība dažādu kultūraugu audzēšanai. Labākus panākumus uzrādīja maisījumi, kuros šīs šķiedras bija mazāk. Ja tās īpatsvars pārsniedza pusi no kopējā apjoma, augi bija ļoti nekvalitatīvi un neattīstījās. Savukārt 20–30 procentu kokšķiedras piejaukums varētu būt piemērots atsevišķām kultūrām, bet tas nenozīmē, ka šāds sastāvs derēs visiem augiem. Tāpēc jāvērtē katra konkrētā auga vajadzības un maisījuma piemērotība.”
Pēc kūdras cita saimniekošana
Viens no projekta virzieniem ir bijušo kūdras ieguves teritoriju turpmākā izmantošana. Pēc kūdras ražošanas beigām jāizvērtē, kā konkrēto vietu apsaimniekot un vai var atjaunot purvam raksturīgos apstākļus, vienlaikus gūstot saimniecisku labumu.
Viens no pētāmajiem risinājumiem ir paludikultūru audzēšana – saimniekošana mitrās vai atkārtoti appludinātās teritorijās, kultivējot augus, kas piemēroti audzēšanai šādos apstākļos. Šāda pieeja paver iespēju ekspluatēt zemi arī pēc kūdras ieguves beigām.
“Paludikultūra ļauj atjaunot konkrētajai platībai atbilstošu mitruma režīmu un vienlaikus gūt saimniecisku labumu, piemēram, ražojot biomasu,” norāda Ingrīda Krīgere.
“Tikai pirms šādas saimniekošanas uzsākšanas konkrētā teritorijā jānoskaidro, cik daudz produkcijas var iegūt un vai tai vispār būs noiets. Ja šādu risinājumu izdodas īstenot, tas varētu būt viens no variantiem zemes platību tālākai lietošanai pēc kūdras izstrādes beigām. Taču vispirms nepieciešams pārbaudīt, kā šāda saimniekošana darbojas konkrētajos apstākļos un vai tā ir ekonomiski pamatota.”
Vēl viens pētījumu virziens ir agrovoltaika – vienas un tās pašas zemes platības vienlaicīga izmantošana kultūraugu audzēšanai un saules elektroenerģijas ražošanai. Projektā tiek pētītas iespējas apvienot saules paneļu izmantošanu ar ogulāju audzēšanu.
“Pirmie pētījumi jau ir sākti arī šajā jomā, taču par galīgajiem rezultātiem vēl pāragri spriest,” atzīst Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle. “Var gadīties, ka šādos apstākļos audzētas ogas nebūs tik saldas, jo tām pietrūks saules gaismas. Tāpēc jānoskaidro, kā noēnojums ietekmē gan ogu ražu, gan kvalitāti. Ja šie risinājumi izrādīsies saimnieciski pamatoti, uzņēmumiem un zemes īpašniekiem būs papildu iespēja plānot teritoriju ekspluatēšanu pēc kūdras ieguves beigām.”
Pēta izlietotā substrāta pārstrādi
Vēl viens perspektīvs virziens ir jaunu materiālu un produktu iegūšana no izmantotajiem kūdras substrātiem. Kā informē Ingrīda Krīgere, pētījumi šajā jomā jau ir sākušies. Piemēram, Stendē patlaban notiek izmēģinājumi bioogļu iegūšanā no izlietotā kūdras substrāta, savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē pēta humīnskābju un fulvoskābes ieguvi no kūdras.
“Ražotāju skatījumā lielāko interesi varētu raisīt kūdras substrātu maisījumi.
Tāpēc svarīgi noskaidrot, cik procentuāli var pievienot citu komponenti, lai neciestu augu augšanas kvalitāte un raža,” uzsver Ingrīda Krīgere.
“Otrs perspektīvs virziens ir izlietotā substrāta pārstrāde. Taču šo risinājumu sniegtās komerciālās iespējas un līdz ar to dzīvotspēja būs atkarīga no izmaksām, ietekmes uz vidi un tā, vai tehnoloģijas varēs pielietot ne tikai izmēģinājumos, bet arī reālā ražošanas mērogā.”
Emisiju mērījumi lēmumu pieņemšanai
Projekta “PeatTransform” ietvaros tiek vērtēta arī kūdrāju apsaimniekošanas ietekme uz klimatu. Šie pētījumi ļaus labāk izprast, kā mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kādu ieguldījumu šajā procesā var dot atšķirīgi zemes izmantošanas risinājumi.
Pēc kūdras ieguves beigām teritorijas var ekspluatēt atšķirīgi, un katram no šiem veidiem ir sava ietekme uz vidi. Tāpēc nepietiek tikai ar pieņēmumiem par to, kurš variants varētu būt videi labvēlīgāks – vajadzīgi konkrēti mērījumi, kas ļautu salīdzināt dažādu pieeju rezultātus. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka vienas teritorijas apsaimniekošanas modelis ne vienmēr būs piemērots citai.
“Pētnieki dažādos kūdrājos mēra oglekļa dioksīda, metāna un dislāpekļa oksīda plūsmas,” teic Ingrīda Krīgere.
“Šādi mērījumi ļauj salīdzināt, kā ūdens līmenis un saimniekošanas veids ietekmē kopējo emisiju bilanci. Nozarei šie dati palīdzēs izvēlēties konkrētai teritorijai piemērotāko risinājumu, kā arī precizēt Latvijas emisiju uzskaiti ar vietējiem mērījumiem. Šādi dati ir nepieciešami nacionālajai inventarizācijai.”
Pamats turpmākajiem ieguldījumiem
Lai gan uzņēmumi jau tagad iesaistās pētījumos un izmēģinājumos, lēmumus par jauno piedāvājumu ieviešanu ražošanā tie pieņems pēc rezultātu izvērtēšanas. Vēl jānoskaidro, cik stabili ir iegūtie rezultāti, cik izmaksās tehnoloģiju ieviešana un vai jaunajiem produktiem būs pieprasījums. Substrātu ražošanā svarīgu lomu spēlēs arī alternatīvo izejvielu pieejamība vajadzīgajā apjomā un kvalitātē.
Projekta noslēgumā, kas plānots 2029. gadā, nozare sagaida precīzākus emisiju datus, praktiskas vadlīnijas teritoriju apsaimniekošanai pēc kūdras ieguves, kā arī pārbaudītus substrātu un kūdras pārstrādes variantus. “PeatTransform” iecerēts kā ieguldījums nozares nākotnē, kad lēmumi par kūdras un tās ieguves teritoriju turpmāko izmantošanu arvien vairāk būs jābalsta zinātniskos pierādījumos.
Ingrīda Krīgere uzskata, ka projekts dos ne tikai iespēju pārbaudīt konkrētu tehnoloģiju vai metožu darbību un efektivitāti, bet arī plašāku izpratni par to, kā kūdras nozare var pielāgoties jaunajām vides prasībām, nezaudējot savu saimniecisko nozīmi.
Lielākais ieguvums nozarei būs zinātniskais pamats konkrētu lēmumu pieņemšanai – kurās jomās var droši ieguldīt, bet kuriem risinājumiem vēl nepieciešama turpmāka pētniecība.
