ĀM sadarbībā ar citām kompetentajām ministrijām ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu un iesniegusi to Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS). Tas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu caur Latvijas teritoriju.
ĀM pirms mēneša, 13. oktobrī, bija izvērtējusi un iesniegusi MK trīs iespējamos rīcības scenārijus graudu tranzīta aizliegšanai. Viens no tiem paredzēja panākt tranzīta aizliegumu Eiropas Savienības (ES) līmenī, nosakot attiecīgas ES sankcijas. Latvija šo jautājumu ir virzījusi sarunās ar ES institūcijām un dalībvalstīm dažādos līmeņos. ĀM uzsver, ka patlaban nav pietiekama dalībvalstu atbalsta vienota ES līmeņa tranzīta aizlieguma noteikšanai.
Tādēļ ĀM ir sagatavojusi nacionālu risinājumu, proti, nacionālo sankciju noteikšanu, pamatojoties uz Latvijas ārpolitikas un nacionālās drošības interesēm. ĀM skaidro, ka nacionālo sankciju mehānisms ļauj noteikt konkrētus ierobežojumus, vienlaikus paredzot to ievērošanas uzraudzību un atbildību par pārkāpumiem.
Pēc ĀM paustā, nacionālo sankciju mehānisma būtiska priekšrocība ir tā, ka tas paredz ne tikai konkrētu aizliegumu noteikšanu, bet arī skaidru un jau pastāvošu sankciju ievērošanas kontroles un uzraudzības sistēmu.
ĀM uzsver, ka nacionālo sankciju mehānisms ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt aizlieguma izpildi, identificēt iespējamos pārkāpumus un piemērot normatīvajos aktos paredzēto atbildību. ĀM uzskata, ka nacionālo sankciju noteikšana nodrošinātu ne vien juridisku pamatu graudu tranzīta aizliegumam, bet arī praktisku mehānismu tā efektīvai īstenošanai un kontrolei.
ĀM norāda, ka sankciju ieviešana ir saistīta ar juridiskiem un ekonomiskiem riskiem. Tie ietver iespējamās tiesvedības par jau noslēgto līgumu izpildi, ietekmi uz transporta un loģistikas nozari un valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī nepieciešamību nodrošināt regulējuma atbilstību ES tiesībām. ĀM vērtējumā šie riski ir vadāmi un nav uzskatāmi par nepārvaramu šķērsli aizlieguma ieviešanai.
ĀM turpina darbu arī ES līmenī, lai veicinātu vienotu un koordinētu pieeju Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta ierobežošanai. ĀM uzskata, ka, ņemot vērā līdzšinējo diskusiju rezultātus un nepieciešamību rast savlaicīgu risinājumu, ir pamats virzīties uz priekšu ar nacionālā līmeņa pasākumiem, ievērojot ES tiesības.
Jau rakstīts, ka Kulbergs otrdien pēc valdības sēdes informēja, ka likumprojektu gatavo Zemkopības ministrija, bet vēl nepieciešams ārlietu un satiksmes ministru vērtējums. Savukārt sestdien protestā "Asins graudiem - nē!" viņš solīja virzīt regulējumu, kas liegtu slēgt jaunus līgumus par Krievijas graudu tranzītu.
Saeima 24. septembrī aicināja valdību izstrādāt regulējumu, lai nekavējoties pārtrauktu un turpmāk nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā, tostarp tranzītā.
Kā vēstīts, graudaugu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad desmit mēnešos pieaudzis 3,1 reizi salīdzinājumā ar 2025. gada desmit mēnešiem.
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija, šogad desmit mēnešos tranzītā no Krievijas caur Latviju izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kamēr pērn desmit mēnešos izveda 357 645 tonnas.
Savukārt tranzītā no Baltkrievijas vesto graudaugu daudzums pieaudzis vairākkārt, liecina VID dati. Šogad desmit mēnešos tranzītā no Baltkrievijas caur Latviju vestas 185 756 tonnas graudaugu, bet pērn tās bija 60,8 tonnas.
