Projekti

Attēls rakstam: Ilgtspēja lauksaimniecībā nav kompromiss! Cik ilgi vēl varam atļauties "saimniekot pa vecam"?
Vide Ilgtspēja lauksaimniecībā nav kompromiss! Cik ilgi vēl varam atļauties "saimniekot pa vecam"? Gadu desmitiem Eiropas ekonomika bija balstīta lineārā shēmā – paņem, saražo, patērē, izmet. Tas nav ilgtspējīgi, jo dabas resursi tiek iztērēti, atkritumi krauti kaudzēs, pārmērīgās kailcirtēs nocirstos mežos vairs neaug sēnes, intensīvā lauksaimniecība padzen no laukiem iedzīvotājus. Eiropas Savienība pieprasa dalībvalstīm pieejas maiņu – pāreju uz ilgtspēju un aprites ekonomiku visās nozarēs. Tostarp lauksaimniecībā.
Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums) Lieliskais zvejnieku pazinējs dzejnieks Olafs Gūtmanis grāmatā “Pilsēta vētru un dzintara krastā” (1975), kas veltīta Liepājas trīssimt piecdesmitajai gadskārtai, rāda situāciju pēc Otrā pasaules kara: “Mūsu pilsēta var lepoties ar saviem selgas vīriem, kas republikas un Rietumu baseina mērogā izcīnījuši ne vienu darba uzvaru vien, kas pārveduši rekordlomus no Baltijas un Atlantijas.
Attēls rakstam: Janīna Krieviņa: Mani iedvesmo deja un ceļojumu prieks
Sarunas Janīna Krieviņa: Mani iedvesmo deja un ceļojumu prieks — Man kustība vienmēr ir patikusi — jau kopš bērnības, kad ar prieku skrēju, lēkāju, gāju ganos un piedalījos dažādās fiziskās aktivitātēs, kas deva enerģiju, brīvības sajūtu un patiesu prieku, — saka madoniete Janīna Krieviņa. — Atceros, ka jau mazajās klasēs skolā piedalījos dažādos skatuviskos pasākumos.
Attēls rakstam: Ķekavas novada Goda pilsone Anna Lemeševska: Man patīk savienot pagātni ar šodienu, lai stāsti nepazustu
Sarunas Ķekavas novada Goda pilsone Anna Lemeševska: Man patīk savienot pagātni ar šodienu, lai stāsti nepazustu
Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (1.daļa)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (1.daļa)
Attēls rakstam: Klāt pikniku laiks: kā dabā atstāt iespējami mazāk pēdu?
Vide Klāt pikniku laiks: kā dabā atstāt iespējami mazāk pēdu?
Jaunākais
Attēls rakstam: Krūžu ģimenes dzīves ceļš – no veikborda līdz latviskajai dzīvesziņai
Sarunas Krūžu ģimenes dzīves ceļš – no veikborda līdz latviskajai dzīvesziņai Veikbords, folklora, latviskās tradīcijas un bērnu audzināšana – Krūžu ģimenes ikdienā viss savijas vienā veselumā. Ādažos labi zināmā ģimene vairāk nekā divdesmit gadu laikā bijusi klātesoša gan sporta dzīvē, gan tradīciju kopšanā, veidojot vidi, kur svarīga ir kustība, kopā būšana un latviskā dzīvesziņa. Jau vairāk nekā desmit gadus aktīvi darbojas arī Krūžu ģimenes izveidotā tradīciju kopa “Ābols”, kas rūpējas par kultūras vērtību uzturēšanu un popularizēšanu Ādažu novadā. Par savu ilggadējo ieguldījumu latvisko tradīciju saglabāšanā Krūžu ģimene arī godināta pasākumā “Latvijas Goda ģimene 2026”.
Attēls rakstam: Tālu no ierastā, bet joprojām starp savējiem
Sarunas Tālu no ierastā, bet joprojām starp savējiem Vairākas desmitgades pavadīt vienā darbavietā ir retums, bet dažiem cilvēkiem tā kļūst par otrajām mājām. Liezēres pamatskolā savu darba mūžu pavadījusi skolotāja Mārīte Fiļova, kuru skolēni atceras ar īpašu siltumu. Viņa bija viena no tiem pedagogiem, kas ne tikai pasniedz mācību vielu, bet arī iedod dzīvei svarīgāko — attieksmi, sapratni un cilvēcību. Skolēnu un skolotājas savstarpējā cieņa un mīlestība vienmēr bijusi abpusēja. Šobrīd Mārītes dzīve rit Ventspilī. Šo pilsētu viņa par mājām sauc jau gandrīz divus gadus, taču saikne ar bijušajiem audzēkņiem, darbabiedriem un draugiem vēl arvien ir dzīva.
Attēls rakstam: No nejaušības līdz aicinājumam — dzīve, kas veltīta cilvēku sapratnei caur socioniku
Sarunas No nejaušības līdz aicinājumam — dzīve, kas veltīta cilvēku sapratnei caur socioniku Socionika ir personības tipu teorija, kas pēta, kā cilvēki uztver informāciju, pieņem lēmumus un veido attiecības ar citiem. Mūsdienās socionika tiek izmantota dažādās jomās, piemēram, personības izpētē, komandas veidošanā un komunikācijas uzlabošanā.
Attēls rakstam: 40 000 000 elektromobilitātei. Jauns atbalsts un izaicinājumi
Zaļā nākotne 40 000 000 elektromobilitātei. Jauns atbalsts un izaicinājumi Elektroauto Latvijā no nišas izvēles pakāpeniski kļūst par ikdienas realitāti, un šo procesu būtiski ietekmē valsts politika. 21. aprīlī valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto jauno atbalsta programmu 40 miljonu eiro apmērā. Tā paredz subsīdijas gan jaunu, gan lietotu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto un ūdeņraža automobiļu iegādei.
Attēls rakstam: No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (nobeigums)
Zivju fonds No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (nobeigums) Otrā padomju okupācija Latvijā nāca ar kolhozu veidošanu. Piejūra nebija izņēmums, un tā ciemata skolas namā 1949. gada 27. martā notika kopsaimniecības “Sarkanā blāzma” dibināšanas sapulce. Piecdesmit pieci vietējie zvejnieki par arteļa priekšsēdētāju ievēlēja Rūdi Hermani, par viņa vietnieku – Jāni Šķuburu, par valdes locekļiem – Jāni Balto, Miķeli Balceru un Pūci.
Attēls rakstam: No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (1.daļa)
Zivju fonds No Jūrmalciema zivju kūpinātavas līdz zvejniekmājai "Oskars" (1.daļa) Zivju apstrāde Latvijas piekrastē vienmēr turējusies uz trim vaļiem: svaigs, tikko no jūras vests loms, roku darbs, kur veiksmes atslēga rodama gados rūdītā arodmeistarībā, un cilvēku godaprāts, kas ir pamatu pamats gados kaldinātai augstai produkcijas kvalitātei. Šo apstākļu kopums arī mūsdienās ļauj droši runāt par Latvijas zivju apstrādātāju profesionālo varēšanu un ilgtspēju nākotnē.
Vai piekrītat šajā vietnē izmantot analītikas un mārketinga sīkdatnes, saskaņā ar mūsu privātuma politiku?