Tas ļauj iepazīt seno piejūras ciemu ikdienu un zvejniecības vēsturi nevis tikai no grāmatām vai ekspozīciju aprakstiem, bet arī piedāvājot autentisku vidi un dažādas praktiskas nodarbības. Muzejā apskatāma vēsturiska zvejnieku sēta, saimniecības ēkas, laivas, zvejas rīki un citi eksponāti, kas atklāj piekrastes ļaužu dzīvesveidu vairāku paaudžu garumā. Apmeklētāji var iepazīt senos amatus, vērot amata meistaru demonstrācijas, piedalīties tematiskos pasākumos un gūt priekšstatu par prasmēm, kas kādreiz bija neatņemama piejūras iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļa.
Muzejs kļuvis ne tikai par kultūrvēsturiska mantojuma glabātāju, bet arī par iecienītu atpūtas un izziņas vietu ikvienam, kurš vēlas nesteidzīgi izbaudīt piejūras vidi, vienlaikus uzzinot ko jaunu par Latvijas piekrastes vēsturi un tradīcijām.
No drosmīgas ieceres līdz iecienītam muzejam
Jūrmalas Brīvdabas muzeja pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad mākslinieks, novadpētnieks un entuziasts Andrejs Šulcs rosināja izveidot plašu, piekrastes zvejniecības vēsturei veltītu muzeju. Līdzīgu ideju viņš jau bija īstenojis Ventspilī un arī Jūrmalā vēlējās radīt vietu, kur saglabāt un parādīt nākamajām paaudzēm Latvijas piekrastes zvejnieku dzīvesveidu, darba tradīcijas un kultūras mantojumu.
Muzeja teritorija simboliski tika iezīmēta 1970. gadā, uzstādot piemiņas akmeni un burinieka enkuru. Sākotnējie plāni bija ļoti ambiciozi – iecerētā muzeja teritorija aptvēra aptuveni 200 hektārus, un tajā bija paredzēts atspoguļot zvejniecības attīstību dažādos vēstures posmos. Lai vāktu eksponātus, Andrejs Šulcs aicināja talkā zvejniekus un piekrastes iedzīvotājus, kuri muzejam nodeva senus darbarīkus, sadzīves priekšmetus un citas liecības par piejūras dzīvi.
Oficiāli muzejs tika atvērts 1979. gada 15. decembrī. Lai gan sākotnējais nodoms pilnībā netika īstenots, deviņu gadu laikā nepilna hektāra platībā tika izveidota ekspozīcija, kuras centrā bija 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma zvejnieku sēta ar dzīvojamo māju, klēti, pirts ēku, zvejas rīku būdu, zivju kūpinātavu un citām saimniecības būvēm.
Turpmākajos gados muzeja krājums un ekspozīcija pakāpeniski papildinājās ar laivām, kuģiem, zvejas rīkiem un citiem piekrastes kultūras mantojuma objektiem. Kopš 2004. gada Jūrmalas Brīvdabas muzejs darbojas kā Jūrmalas muzeja filiāle, un tas ir ne tikai vēstures liecību glabātājs, bet arī vieta, kur apmeklētāji var iepazīt piekrastes iedzīvotāju tradīcijas un sajust seno zvejniekciemu gaisotni. Jūrmalas Brīvdabas muzejs ir viens no Rīgai tuvākajiem muzejiem, kur iespējams iepazīt zvejniecības vēsturi.
Vēsture satiekas ar dzīvu pieredzi
Lai gan muzeji tradicionāli tiek saistīti ar ekspozīcijām un vēsturiskiem priekšmetiem, Jūrmalas Brīvdabas muzejs nav tikai vieta, kur aplūkot senas ēkas vai iepazīt zvejniecības vēsturi no informatīvajām plāksnēm. Gadu gaitā tas kļuvis par daudzveidīgu kultūras un izziņas telpu, kur līdzās vēsturiskajam mantojumam vieta atvēlēta arī pasākumiem, seno prasmju demonstrējumiem un dažādām aktivitātēm, kas ļauj apmeklētājiem vēsturi ne vien iepazīt, bet arī piedzīvot.
Jūrmalas muzeja pētniece Līga Strazda stāsta, ka īpaša vieta muzeja dzīvē ir gadskārtu svinībām. Šajos pasākumos vēsturiskā vide kļūst par dabisku fonu tradīciju iepazīšanai, ļaujot apmeklētājiem sajust saikni ar piekrastes kultūras mantojumu.
Līdzās tradicionālajiem svētkiem muzejā notiek arī tematiskas tikšanās un sarunu pēcpusdienas. Viens no šādiem sarīkojumiem, kas notika pirms diviem gadiem, bija veltīts ilggadējam zvejnieku kolhoza “Uzvara” priekšsēdētājam Ilgonim Bumburam. Lai gan muzeja krājumā jau bija pieejami dažādi materiāli par viņa darbību, pasākuma mērķis bija atdzīvināt arī cilvēku personīgās atmiņas. “Uz sarunu pēcpusdienu tika aicināti cilvēki, kuri savulaik strādāja kolhozā,” atceras Līga Strazda. “Viņi dalījās atmiņās, stāstos un pieredzē. Tādējādi ne vien tika godināta konkrēta personība, bet arī papildināts muzeja krājums ar mutvārdu vēstures liecībām.”
Šādi pasākumi spilgti parāda, ka muzeja darbs neaprobežojas tikai ar ekspozīcijas piedāvāšanu. Tikpat nozīmīga ir cilvēku atmiņu saglabāšana, jo tieši tās palīdz pilnvērtīgāk izprast piekrastes vēsturi un ikdienas dzīvi dažādos laikos.
Jūrmalas Brīvdabas muzejā var aplūkot un iegādāties dažādas no dabas materiāliem veidotas kompozīcijas.
Tradicionālās prasmes nezaudē aktualitāti
Muzeja vadība labi apzinās, ka mūsdienu apmeklētāji arvien biežāk vēlas ne tikai vērot, bet arī paši iesaistīties dažādās aktivitātēs, tādēļ dažādu pasākumu laikā tiek piedāvāti seno amatu demonstrējumi, arī praktiskas nodarbības. Īpašu interesi gadu gaitā izraisījušas virvju vīšanas demonstrācijas. “Pie mums viesojas meistars Māris Maniņš, kurš rāda, kā agrāk ar īpašām ierīcēm tika izgatavotas virves,” skaidro Līga Strazda.
“Šī prasme savulaik bija parasta piekrastes zvejnieku ikdienas sastāvdaļa. Cilvēkiem patīk ne tikai skatīties.
Meistars darbojas līdzās apmeklētājiem un pēc tam ļauj viņiem pašiem izmēģināt procesu.
Lai virve veidotos pareizi, ir nepieciešams ievērot noteiktus nosacījumus un sadarboties ar citiem vīšanas procesā iesaistītajiem cilvēkiem. Īpaši aktīvi piedalās bērni, kuriem šāda iespēja kļūst par interesantu piedzīvojumu.”
Tieši iespēja pašiem darboties padara šādas demonstrācijas īpaši populāras. Tas, kas kādreiz šķita tikai muzeja eksponāts vai fotogrāfija grāmatā, pēkšņi kļūst par praktiski apgūstamu pieredzi.
Pēdējos gados Jūrmalas Brīvdabas muzejā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tīklu darināšanai. Tā ir daļa no nemateriālā kultūras mantojuma, kura saglabāšana kļūst arvien aktuālāka laikā, kad priekšteču zināšanas un iemaņas ikdienā tiek izmantotas arvien retāk. “Muzejā regulāri darbojas divas kundzes, kuras savulaik pašas strādājušas tīklu darināšanā,” teic Līga Strazda.
“Viņas demonstrē tradicionālos darba paņēmienus, stāsta par nepieciešamajiem instrumentiem un ļauj interesentiem izmēģināt roku šajā darbā. Cilvēkiem tas ļoti patīk. Viņi redz, kā no diegiem un nelielas saiviņas pamazām top tīkls, un pēc tam var mēģināt darināt tīklu paši saviem spēkiem. Savukārt mūsdienīgākās meistarklasēs šī senā māka iegūst arī praktisku pielietojumu šodienas dzīvē.
Piemēram, meistare Anitra Tooma rāda, kā tīklu darināšanas principus izmantot, veidojot nelielus iepirkumu tīkliņus vai citus sadzīvē noderīgus priekšmetus. Šāda pieeja palīdz parādīt, ka senās prasmes nav tikai vēstures liecība. Tās joprojām var būt interesantas, noderīgas un saistošas arī mūsdienu cilvēkam.”
Amati glabā senās zināšanas
Pēdējos gados muzeja aktivitāšu klāstu papildinājušas arī dažādu amatnieku vadītas meistarklases. Daļa no tām izveidojušās gluži dabiski – cilvēki vispirms piedalījušies kādā pasākumā, bet vēlāk kļuvuši par regulāriem muzeja sadarbības partneriem.
Tā iestādes redzeslokā nonācis arī meistars Voldemārs Surgunts, kurš demonstrē skalu plēšanu un grozu izgatavošanu. Sākotnēji viņš piedalījies tirdziņos, kas muzejā notiek Miķeļdienā, taču apmeklētāju interese izrādījās tik liela, ka viņš kļuva par dažu pasākumu meistarklašu vadītāju.
Cilvēkus piesaista ne vien iespēja aplūkot gatavos darbus, bet arī vērot pašu procesu. Daudziem pārsteigumu sagādā tas, cik daudz zināšanu, pacietības un praktisku iemaņu vajag šķietami vienkāršu priekšmetu izgatavošanai. Līga Strazda atzīst, ka cilvēkus interesē ne tikai rezultāts, bet arī stāsts par to, kā konkrētās prasmes veidojušās un kāpēc tās savulaik bijušas tik nozīmīgas ikdienas dzīvē.
Mūsdienās tikai retais ikdienā izmanto iemaņas, kas vēl pirms dažām paaudzēm bija pašsaprotamas. Tīklu lāpīšana, mezglu siešana vai virvju vīšana vairumam cilvēku vairs nav nepieciešamība. “Interese par šīm mākām nav pazudusi, taču lielākoties apmeklētājus pārsteidz pats process. Viņiem ir interesanti redzēt, kā cilvēki agrāk strādāja un ko prata izdarīt paši. Profesionāla interese par šīm zinībām un iemaņām saglabājusies vien nelielam ļaužu lokam, kuri joprojām ir saistīti ar zvejniecību vai tradicionālo tīklu gatavošanu. Lielākajai daļai apmeklētāju tā ir iespēja iepazīt ko neparastu un maz zināmu,” stāsta Līga Strazda.
Grozu meistars Voldemārs Surgunts demonstrē, kā no skaliem veidot izturīgu grozu.
Zivju kūpināšana pievelk apmeklētājus kā magnēts
Bet īpašu vietu starp Jūrmalas Brīvdabas muzeja piedāvātajām aktivitātēm ieņem zivju kūpināšanas demonstrējumi. Tie radušies pavisam dabiski – laikā, kad Jūrmalas apkārtnē vēl dzīvoja meistari, kas pārvaldīja šo mākslu un bija gatavi tajā dalīties ar citiem.
“Pēdējos gados tā ir viena no pieprasītākajām aktivitātēm,” atklāj Līga Strazda. “Cilvēkiem ļoti patīk vērot procesu un uzzināt, kā viss notiek. Pašlaik zivju kūpināšanu muzejā veic zvejnieks Dainis Štāls no Lapmežciema. Viņš pats nodarbojas arī ar zveju, bet kūpināšanas prasmes ir apguvis no iepriekšējām paaudzēm savā ģimenē.”
Tieši šī nepārtrauktā zināšanu pārmantošana padara demonstrējumus īpaši vērtīgus. Apmeklētāji saņem nevis teorētisku stāstījumu, bet redz dzīvu tradīciju, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tādēļ arī “Zivju dienas” jūlijā gadu no gada pulcē ļoti daudz interesentu un ir kļuvušas par vienu no atpazīstamākajiem muzeja rīkotajiem pasākumiem. Savu artavu popularitātes vairošanā dod arī iespēja nogaršot svaigi kūpinātas vietējās zivis.
Vienuviet savijas daba, kultūra un atpūta
Līdzās ekspozīcijām, meistarklasēm un seno prasmju demonstrējumiem Jūrmalas Brīvdabas muzejs kļuvis arī par vietu, kur cilvēki dodas vienkārši labi pavadīt laiku. Te nav stingras robežas starp kultūras iepazīšanu un atpūtu – abas lietas organiski saplūst vienā pieredzē.
“Muzeja pasākumu sezona tradicionāli sākas ar Lieldienu svinībām, kam seko Jāņu ielīgošana un rudens svētki jeb Rudenāji,” stāsta Līga Strazda. “Savukārt jūlija ceturtdienās notiek zivju kūpināšanas demonstrējumi, zupas vārīšana, dažādas spēles un atrakcijas. Šie pasākumi ik gadu pulcē daudz interesentu un ļauj iepazīt piekrastes kultūras mantojumu neformālā un dzīvā veidā.”
Jūrmalas muzeja pētniece arī piebilst, ka muzejā nenotiek klasiski folkloras festivāli, tomēr tradīciju klātbūtne ir jūtama daudzos pasākumos. Uzstājas gan folkloras kopas, gan mākslinieki, kuru daiļradē vairāk dominē mūsdienīgi elementi, taču kopīgais mērķis paliek nemainīgs – ļaut cilvēkiem iepazīt un izjust kultūras mantojumu kā dzīvu pieredzi.
Katrs muzeju izbauda citādāk
Viens no iemesliem, kādēļ Jūrmalas Brīvdabas muzejs piesaista tik plašu auditoriju, ir tā atrašanās vieta. Muzejs atrodas līdzās Ragakāpas dabas parkam, netālu no jūras, turpat blakus šalc priežu mežs. Tāpēc nereti ļaudis muzeja apmeklējumu apzināti apvieno ar atpūtu pie dabas. Līga Strazda novērojusi, ka lielākā daļa viesu neuztver muzeju atrauti no apkārtējās vides, bet gan kā vienotu kompleksu. Cilvēki apskata ekspozīciju, pēc tam dodas līdz jūrai, izstaigā meža takas un izbauda piekrastes ainavu. Tādējādi viena izbrauciena laikā iespējams apvienot gan kultūras iepazīšanu, gan atpūtu dabā.
Muzeja apmeklētāji ir ļoti dažādi, taču ikviens tajā atrod ko tieši sev pievilcīgu. Daļa cilvēku ierodas mērķtiecīgi, iepriekš izlasījuši informāciju par muzeju ceļvežos vai tūrisma informācijas avotos. Ir cilvēki, kas ierodas ar īpašu interesi, jo viņiem, piemēram, savulaik kāds radinieks bijis zvejnieks vai strādājis kolhozā “Uzvara”. Kamēr vienus interesē vēsturiskās ēkas un zvejniecības tradīcijas, citi dod priekšroku dažādu pasākumu apmeklēšanai, un reizē viņi izmanto izdevību uzzināt kaut ko jaunu.
Jūrmalas Brīvdabas muzeja pagalmā var aplūkot dažādus mūsu priekšteču izmantotos zvejas rīkus.
Sargāt ikdienā reti sastopamas vērtības
Lai gan apmeklētāji muzeju visbiežāk saista ar senām ēkām, laivām un dažādiem eksponātiem, Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbs ir daudz plašāks. Viena no svarīgākajām tā misijām ir piekrastes zvejniecības tradīciju un prasmju saglabāšana nākamajām paaudzēm. Līga Strazda uzsver, ka tas ir viens no galvenajiem muzeja darbības virzieniem. Līdzās eksponātu un krājuma uzturēšanai tiek domāts arī par to, kā saglabāt zināšanas, kuras ilgus gadus veidojušās piekrastes ciemos un zvejnieku ģimenēs.
“Mēs cenšas rūpēties par muzeja krājumu un uzturēt to, kas nonācis mūsu rīcībā,” skaidro Jūrmalas muzeja pētniece. “Taču ne mazāk svarīgi ir saglabāt arī zināšanas par to, kā šie priekšmeti izmantoti un kā cilvēki savulaik strādāja.”
Tieši tādēļ muzejā tik liela uzmanība tiek pievērsta dzīvajām demonstrācijām. Ar priekšmetu vien nepietiek, lai pilnībā izprastu piekrastes dzīvesveidu. Tikai redzot, kā darbojas zvejnieku rīki, top virves vai tiek gatavoti tīkli, iespējams līdz galam novērtēt prasmes, kuras iepriekšējām paaudzēm bija pašsaprotama ikdiena.
Muzejs laipni gaida ikvienu
Jūrmalas Brīvdabas muzeja piedāvājums ir pieejams gan grupām, gan arī individuāliem apmeklētājiem. Mazāk zināma iespēja ir ekskursijas gida pavadībā, kuras iespējams pieteikt ne tikai lieliem kolektīviem. Muzeja stāstu no profesionāla ekskursiju vadītāja var uzzināt arī neliela cilvēku grupa, draugu kompānija vai pat atsevišķa ģimene. Gida vadītas pastaigas laikā iespējams daudz dziļāk iepazīt muzeja ekspozīciju, uzzināt stāstus par zvejnieku dzīvi, senajiem amatiem un piekrastes vēsturi. Daudziem šāda ekskursija ļauj pavisam citām acīm paskatīties uz jau redzētajiem eksponātiem, jo katra laiva, ēka vai darbarīks glabā cilvēku dzīvesstāstus un pieredzi.
Mūsdienās, kad liela daļa ikdienas norit pie dažādu izmēru ekrāniem, muzeji dod iespēju uz brīdi izkāpt no digitālās vides un sastapties ar reālām lietām, cilvēkiem un pieredzēm. Līga Strazda uzskata, ka Jūrmalas Brīvdabas muzejam ir liela priekšrocība: “Tas apvieno kustības svaigā gaisā, izziņas procesu, sarunas ar cilvēkiem un iespēju apskatīt priekšmetus, kas reiz patiešām izmantoti, bet nu jau pazuduši no mūsu ikdienas dzīves. Tā ir sava veida pretstāve digitālajai pasaulei. Tieši šī iespēja piedzīvot kaut ko taustāmu un īstu piesaista daudzus apmeklētājus. Bērniem pārsteigumu rada senie sadzīves priekšmeti, pieaugušajiem – iespēja atcerēties vai pirmo reizi ieraudzīt lietas, kuras savulaik bija neatņemama piekrastes ļaužu dzīves sastāvdaļa.”
Kāpēc vērts atbraukt?
Uz jautājumu, ko viņa ieteiktu cilvēkam, kurš Jūrmalas Brīvdabas muzejā vēl nekad nav bijis, Līga Strazda atbild pavisam vienkārši: “Tā būs brīnišķīga pieredze. Te var redzēt lietas, kuras Rīgas apkārtnē nemaz tik bieži nav sastopamas. Turklāt šeit ir ļoti skaisti arī ziemā.”
Patiesībā šajos vārdos ietverta visa šī muzeja būtība. Tā ir vieta, kur vienuviet sastopas piekrastes vēsture, senās prasmes, kultūras tradīcijas un dabas klātbūtne. Vieta, kur iespējams ne tikai uzzināt, kā dzīvoja zvejnieki pirms gadu desmitiem un senāk, bet arī pašam vismaz uz brīdi sajusties kā daļai no šīs pasaules. Tieši tādēļ Jūrmalas Brīvdabas muzejs joprojām būs interesants gan tiem, kas šeit ieradīsies pirmo reizi, gan tiem, kas šeit atgriežas atkal un atkal.
