Pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī: tad tā bija 58 % maksājumu bezskaidrajā naudā un 42 % maksājumu skaidrajā naudā. Kopš tā laika bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars pakāpeniski palielinās un pēdējos gados stabilizējies tuvu 80 %.
2026. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,1 (2025. gada augustā – 17,9, 2025. gada februārī – 14,1), t. sk. 11,9 maksājumi bezskaidrajā naudā un 3,2 maksājumi skaidrajā naudā. Viens pieaugušais Latvijas iedzīvotājs nedēļas laikā veic vidēji septiņus maksājumus ar karti, piecus maksājumus internetā un trīs norēķinus skaidrā naudā.
Arvien vairāk cilvēku maksājumos bezkontakta karti aizstāj ar viedtālruni. Tāpēc sarukuši norēķini ar bezkontakta karti (2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 58 % iedzīvotāju, 2026. gada februārī – 55 %), savukārt būtiski kāpuši norēķini ar viedtālruni (2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 21 % iedzīvotāju, 2026. gada februārī – 32 %). Viedtālrunis kā norēķinu veids ievērojami populārāks ir gados jaunākajā sabiedrības daļā – to izmanto vairākums no respondentiem vecumā līdz 34 gadiem.
Pēc Latvijas Bankas preses dienesta informācijas, pieaugusi sabiedrības informētība par digitālo eiro. Tomēr 29 % aptaujāto 2026. gada februārī prognozēja, ka lietotu digitālo eiro, ja tāds tiktu ieviests (2025. gada augustā – 20 %). Vienlaikus no 45 % līdz 50 % audzis to cilvēku skaits, kuri neplāno lietot digitālo eiro. Tādējādi no 35 % līdz 21 % samazinājies to cilvēku skaits, kuriem bija grūti atbildēt uz jautājumu par iespējamo digitālā eiro lietošanu.
Pakāpeniski uzlabojas sabiedrības informētība par finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos. Jau gandrīz trešdaļa (29 %) iedzīvotāju ir informēti par risinājumu, kas izveidots pēc Latvijas Bankas iniciatīvas un ļauj norēķināties ar maksājumu karti noteiktās tirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās un aptiekās arī tad, kad nav pieejami sakari. 2025. gada augustā par šādu iespēju bija dzirdējuši 23 % iedzīvotāju.
Paredzēts, ka sabiedrības informētība par šo risinājumu augs, jo tie tirgotāji, kuri to jau ir ieviesuši, plāno informēt savus klientus par paveikto darbu. Savukārt Latvijas Banka gada otrajā pusē plāno aktualizēt informatīvo bukletu par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem, papildinot to ar apkopoto informāciju par šādiem tirgotājiem. Minētais risinājums nodrošina bezskaidrās naudas norēķinus brīžos, kad ir traucēti interneta un telekomunikācijas sakari.
Savukārt, lai parūpētos par skaidrās naudas pieejamību, izšķirošā loma ir bankomātu tīklam, t. sk. kritiskajiem bankomātiem, par kuru pieejamību, energoapgādi un saslēgumu ar sakaru centriem padomāts īpaši. 96 % Latvijas iedzīvotāju ir informēti par bankomātiem tuvējā apkārtnē (2025. gada augustā šis rādītājs bija 93 %). Tiesa, informētība par kritisko bankomātu tīklu pašlaik ir neliela – par tiem ir informēti vien 9 % iedzīvotāju.
