Ministra mērķis ir palielināt 30 dienu abonementu skaitu par 100 000 līdz 200 000. Pašlaik mēnesī tiek izmantoti aptuveni 700 000 šādu abonementu, bet iecerēts sasniegt 800 000 līdz 900 000.

Švinka uzsvēra, ka Latvijā jau šobrīd ir labi attīstīts vilcienu tīkls, turklāt pasažieru skaits uz vienu iedzīvotāju sasniedz 11,4, kas ir ievērojami vairāk nekā, piemēram, Lietuvā, kur šis rādītājs ir 2,1. “Vilciens ir viens no elementiem, ar kuru mēs proporcionāli ļoti daudziem iedzīvotājiem varam palīdzēt šajā cenu krīzē,” pauda ministrs.

Par ieceri samazināt abonementu cenas Švinka paziņoja 7. aprīlī, skaidrojot, ka tas ir viens no risinājumiem pieaugošo degvielas cenu ietekmes mazināšanai. Priekšlikums vēl tiks skatīts valdību veidojošajā sadarbības sanāksmē un Ministru kabinetā.

Tikmēr dati rāda, ka vilcienu popularitāte jau pieaug - 2025. gadā Pasažieru vilciens pārvadāja 21,333 miljonus pasažieru, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus degvielas cenu kāpums joprojām rada spiedienu uz autovadītājiem. Lai to mazinātu, no 1. aprīļa stājies spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai no 467 līdz 396 eiro par 1000 litriem. Tomēr degvielas tirgotāji norāda, ka cenu kritums varētu būt novērojams ar laika nobīdi.

Faktiski degvielas cenas pagaidām būtiski nav samazinājušās. Piemēram, Neste Latvija stacijās dīzeļdegvielas cena pieaugusi no 2,117 līdz 2,127 eiro par litru, bet Circle K Latvia stacijās - no 2,134 līdz 2,144 eiro par litru.

Arī benzīna cenas turpina kāpt. “Circle K Latvia” stacijās 95. markas benzīna cena palielinājusies no 1,764 līdz 1,854 eiro par litru, bet “Neste Latvija” - no 1,747 līdz 1,837 eiro par litru.

Ņemot vērā šīs tendences, vilciena abonementu cenu samazinājums varētu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem īstermiņa risinājumiem iedzīvotājiem, kuri meklē lētākas pārvietošanās iespējas.