Dīzeļauto popularitāte krītas: kāpēc ierastā izvēle pēkšņi vairs nešķiet pievilcīga?

Pašreizējā situācija liecina, ka Latvijas auto tirgū sācies jauns posms. Autovadītāju izvēle vairs nav tāda kā agrāk, un daudzi jau tagad plāno lielas pārmaiņas.

Dīzeļauto popularitāte krītas: kāpēc ierastā izvēle pēkšņi vairs nešķiet pievilcīga?
Foto: Unsplash

Latvijā strauji mainās autovadītāju paradumi – dīzeļauto popularitāte samazinās, bet arvien vairāk iedzīvotāju interesējas par hibrīdiem un elektroauto, liecina jaunākā swedbank veiktā aptauja.

Ja pērn dīzeļauto kā savu nākamo auto izvēli apsvēra 27% iedzīvotāju, tad šogad tie ir vairs tikai 19%. Vienlaikus pieaug interese par pašuzlādes hibrīdiem, plug-in hibrīdiem un elektroauto.

Domājot par jauna auto iegādi tuvāko piecu gadu laikā, pašuzlādes hibrīdu šobrīd apsver 22% respondentu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Plug-in hibrīdus izvērtē 19% iedzīvotāju, bet elektroauto – 13%.

Kopumā 46% Latvijas iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā plāno nomainīt esošo vai iegādāties jaunu automašīnu. Aptaujas dati rāda, ka arvien lielāku nozīmi cilvēku izvēlē iegūst ne tikai auto cena, bet arī ikdienas ekspluatācijas izmaksas, finansēšanas nosacījumi un pieejamais valsts atbalsts.

Kā norāda Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks, dīzelis iedzīvotāju nākotnes plānos zaudē pozīcijas visstraujāk.

“Cilvēki arvien biežāk izvērtē hibrīdus, plug-in hibrīdus un lietotus elektroauto, jo arvien svarīgākas kļūst ikdienas izmaksas. Praktiskā līmenī atšķirība ir ļoti jūtama – Pierīgas iedzīvotājam, kurš dienā nobrauc ap 70 kilometriem, dīzeļauto degvielā var izmaksāt gandrīz 300 eiro mēnesī, kamēr elektroauto uzlāde pie pašreizējām elektrības cenām izmaksātu ap 80 eiro,” skaidro Romaņuks.

Swedbank dati rāda, ka jauno auto segmentā dīzeļdzinēju īpatsvars bankas finansētajos darījumos 2025. gadā samazinājās līdz mazāk nekā 10%. Tikmēr elektroauto un plug-in hibrīdi kopā jau veidoja 32% no visiem darījumiem, savukārt benzīna auto saglabāja lielāko tirgus daļu – 61%.

Pārmaiņas redzamas arī mazlietoto auto segmentā. 2025. gadā benzīna auto veidoja 44% no Swedbank finansētajiem darījumiem, dīzeļauto – 29%, bet elektroauto un plug-in hibrīdi kopā sasniedza jau 27%.

Īpaši strauji audzis plug-in hibrīdu segments – 2025. gadā Swedbank finansēja 721 šādu auto, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējais finansēto elektroauto un plug-in hibrīdu skaits pieauga no 698 auto 2024. gadā līdz 1587 auto 2025. gadā.

Aktīvāk attīstās arī mazlietoto elektroauto tirgus. 2025. gadā jau 70% no Swedbank finansētajiem elektroauto bija mazlietoti. Salīdzinājumam – 2024. gadā tie veidoja 57%, bet 2023. gadā tikai 23%.

Starp populārākajiem jaunajiem elektroauto modeļiem 2025. gadā bija Volvo EX30, Toyota bZ4X un Tesla Model Y. Savukārt mazlietoto elektroauto segmentā biežāk finansēti Tesla Model 3, Audi e-tron, Hyundai Kona Electric un Tesla Model Y.

Nozīmīga loma tirgus attīstībā joprojām ir valsts atbalsta programmai. 2025. gadā Swedbank ar EKII atbalstu finansēja 1080 videi draudzīgus auto, bet kopš programmas sākuma bankā veikti vairāk nekā 2630 šādi darījumi.

Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs norāda, ka jaunajai elektroauto atbalsta programmai pieteikšanās jau sākusies.

Programmas finansējums ir 40 miljoni eiro, un to paredzēts īstenot līdz finansējuma izsīkumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Atbalsts paredzēts gan jaunu, gan lietotu elektroauto iegādei, turklāt lielāks atbalsts paredzēts daudzbērnu ģimenēm.

Aptauja arī atklāj, kas cilvēkus motivē izvēlēties videi draudzīgākus auto. 64% respondentu norādījuši zemākas ekspluatācijas izmaksas, 63% – zemāku iegādes cenu, bet 40% – nodokļu atvieglojumus. Daļai autovadītāju svarīgas ir arī ikdienas ērtības – bezmaksas stāvvietas Rīgā vai iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslas. 

Vienlaikus elektroauto iegādi joprojām kavē augstā cena un infrastruktūras problēmas. 62% respondentu kā galveno šķērsli min augstās izmaksas, 38% – bažas par baterijas kalpošanas ilgumu, bet 32% norāda uz nepietiekamu uzlādes infrastruktūru dzīvesvietas tuvumā.

Ekonomika

Vairāk