Viņš norādīja, ka no biznesa skatupunkta modernizācijas lielākais ieguvums ir tas, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir daudz elastīgāka savā darba režīmā. "Patlaban varam veikt dabasgāzes iesūknēšanu un izņemšanu arī tajos periodos, kad to parasti nevarējām izdarīt," uzsvēra Bariss.
Viņš kā piemēru minēja, ka šogad janvārī un februārī bija ļoti liels dabasgāzes patēriņš, tādējādi jaunās kapacitātes ļāva nodrošināt patēriņu. "Savukārt martā, kad formāli vēl vajadzēja būt izņemšanas periodam, pēc būtības tika sākta iesūknēšana," norādīja Bariss.
Viņš salīdzināja, ka krātuve strādā kā akumulators vai baterija visam reģionam. "Patlaban tehniski ir iesūknēšanas sezona, bet šobrīd viss notiek elastīgi - atkarībā no tirgus," sacīja Bariss.
Viņš atzīmēja, ka janvārī no krātuves tika izdotas piecas teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas bija lielākais apmērs pēdējo mēnešu laikā.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis projekts ir nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī kopumā Baltijai un Somijai. Viņš norādīja, ka ir svarīgi ātri rīkoties, būt elastīgiem un ātri iepumpēt un izsūknēt gāzi, kā arī ir jāturpina ieviest jaunas tehnoloģijas un modernizēt esošās, lai strādātu efektīvāk, kas ir solis uz stabilitāti.
Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija sākās 2018. gadā.
Šajā projektā uzlaboja virszemes infrastruktūru, tostarp veikta gāzes savākšanas punkta (GSP-3) pārbūve, 36 urbumu atjaunošana, tostarp paaugstināta to drošības pakāpe, kā arī esošo piecu gāzes pārsūknēšanas agregātu modernizācija un jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana, uzlabojot dabasgāzes piegādes drošību, palielinot krātuves darbības jaudu un sekmējot integrāciju starptautiskajā enerģētikas tirgū.
"Conexus" informēja, ka GSP-3 novecojušais aprīkojums, tehnoloģiskās līnijas, iekārtas un būves tika demontētas, un to vietā izbūvēts jauns gāzes savākšanas punkts ar mūsdienīgām iekārtām, tehnoloģiskajām sistēmām un inženiertehniskajiem risinājumiem. Jaunajā objektā uzstādīti 34 pirmās pakāpes gāzes attīrīšanas filtri, četri otrās pakāpes filtri, izbūvēti jauni cauruļvadu starpsavienojumi starp vairākiem urbumiem un gāzes savākšanas punktu, kā arī jauna ražošanas ēka un palīgsistēmas.
Projekta laikā atjaunoti arī 36 krātuves urbumi, uzstādot jaunu drošības, kontroles un ekspluatācijas aprīkojumu, kas paaugstina kopējo krātuves drošību, uzlabo urbumu darbspēju un stiprina visas tehnoloģiskās ķēdes uzticamību ilgtermiņā.
Tāpat projekta daļa bijusi esošo "12Z330" kompresoru infrastruktūras modernizācija un paplašināšana. Modernizēti pieci gāzes pārsūknēšanas agregāti otrajā stacijā un uzstādīts viens jauns agregāts pirmajā stacijā, kas palielina krātuves gāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespējas. Šis risinājums ir īpaši nozīmīgs situācijās, kad krātuvē esošais gāzes apmērs ir neliels, bet tirgum joprojām nepieciešamas stabilas un operatīvas piegādes, vēsta kompānijā.
Modernizācijas laikā palielināta krātuves tehniskā kapacitāte. Gāzes iesūknēšanas kopējā jauda pieaugusi no aptuveni 17 miljoniem kubikmetru dienā līdz 21 miljonam kubikmetru dienā, savukārt kompresijas izņemšanas jauda nodrošināta līdz 12 miljoniem kubikmetru dienā.
Vienlaikus "Conexus" uzsver, ka projekts ir būtiski pilnveidojis krātuves vides un ilgtspējas mērķus. Modernizētā otrās stacijas kompresoru infrastruktūra ļāvusi līdz 80% samazināt slāpekļa oksīdu un par aptuveni 7% samazināt dabasgāzes patēriņu agregātu darbības laikā.
