Līdzās pastaigām, nūjošanai un vingrošanai arvien vairāk cilvēku iepazīst arī biodanzu® – kustību metodi, kurā apvienojas mūzika, kustība, emocijas un cilvēciskā mijiedarbība. Tai nav nepieciešamas deju iemaņas, un tā ir piemērota praktiski ikvienam, palīdz mazināt stresu, uzlabot pašsajūtu un stiprināt saikni gan ar sevi, gan citiem. Par biodanzu stāsta šīs metodes skolotāja Gunta Neretniece.
Gunta Neretniece ir pensionāre un ikdienā vada biodanzas nodarbības, ko Latvijā zina arī kā biodeju.Šo kustību metodi viņa iepazina pirms astoņiem gadiem, sākot apmeklēt nodarbības reizi nedēļā. Vēlāk viņa iestājās Baltijas Biodanzas skolā Rīgā, kur mācījās trīsarpus gadus un ieguva starptautisku biodanzas skolotājas sertifikātu.
Biodanza jeb dzīves deja (no spāņu valodas bio – dzīve, danza – deja) ir personības attīstības un fiziskās, emocionālās un sociālās labsajūtas metode, kas apvieno kustību, mūziku, emocijas un mijiedarbību grupā. Tās mērķis ir palīdzēt cilvēkam atraisīties, mazināt ikdienas stresu, labāk sajust sevi un apkārtējos, vairot dzīvesprieku un uzlabot dzīves kvalitāti.
Biodejas īpašā iezīme ir tā, ka tā koncentrējas nevis uz cilvēka grūtībām, slimībām vai ierobežojumiem, bet gan uz viņa stiprajām pusēm un iekšējiem resursiem. Ar kustību, mūziku un pozitīvām emocijām tiek rosināts un stiprināts cilvēka potenciāls – dzīvesprieks, spēja kustēties, just, veidot attiecības un atgūt iekšējo līdzsvaru.
Pētījumi rāda, ka mūzikas un kustību mijiedarbība pozitīvi ietekmē arī hormonālo sistēmu, tajā skaitā palīdz samazināt stresa hormona kortizola līmeni, ja cilvēks ļaujas procesam un neierobežo sevi. Metodi pagājušā gadsimta 60. gados izveidoja čīliešu psihologs un antropologs Rolando Toro (1924–2010), un mūsdienās tā tiek praktizēta vairāk nekā 50 pasaules valstīs.
G. Neretniece skaidro, ka atšķirībā no tradicionālajām deju nodarbībām biodejā nav jāiemācās deju soļi vai noteiktas kustības – svarīgākais ir ļauties mūzikai, kustēties sev piemērotā veidā un gūt pozitīvu emocionālu pieredzi. Biodejas ir piemērotas praktiski ikvienam neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības, jo katrs kustas atbilstoši savām spējām un pašsajūtai. Skolotāja uzsver, ka biodejās nav tikai mierīgas kustības – nodarbībās tiek izmantota dažāda mūzika, arī ļoti enerģiski ritmi, un to intensitāte tiek pielāgota konkrētajai grupai.
Īpaši nozīmīgs ir arī savstarpējais kontakts – pieskāriens, apskāviens un kopīga kustība, jo cilvēks ir sabiedriska būtne, kurai nepieciešama gan emocionāla, gan fiziska saikne ar citiem. Gunta atzīst, ka biodejas būtiski mainījušas arī viņas dzīvi. Tās iemācījušas vairāk pieņemt cilvēkus, kļūt sirsnīgākai, iejūtīgākai pret ģimenes locekļiem un draugiem, mazāk uzstāt uz savu taisnību un vairāk ieklausīties citos.
Gunta Neretniece biodeju nodarbībās palīdz dalībniekiem atraisīties, labāk sajust savu ķermeni un vairot dzīvesprieku.
Pirmais solis pretī pārmaiņām
Pēc skolotājas domām, kustēties vai nekustēties ir katra cilvēka izvēle, taču tieši gatavība izmēģināt kaut ko jaunu palīdz saglabāt gan fizisko, gan emocionālo vitalitāti. Viņa novērojusi, ka daļa senioru labprāt atveras jaunai pieredzei, bet citi izvēlas palikt ierastajos paradumos. Biodejas aicina izkāpt no ikdienas rutīnas un mainīt ikdienas ieradumus, piemēram, doties uz veikalu, izvēloties kādu citu ceļu ierastā vietā. Tas aktivizē arī smadzeņu darbību, veicina jaunu neironu savienojumu veidošanos un palīdz uzturēt prātu možu.
Lai gan Gunta ikdienā biodeju nodarbības vada Rīgā, viņa regulāri dodas arī uz citām Latvijas vietām, kur tiek aicināta iepazīstināt cilvēkus ar šo kustību metodi. Šoreiz skolotāja vadīja biodeju nodarbību senioru grupai Ogres Invalīdu biedrības īstenotā projektā “Kusties droši un dzīvo veselīgi!”. Nodarbībā dalībnieki caur dažādiem kustību vingrinājumiem iepazina sava ķermeņa sajūtas un emocijas.
Nodarbības sākumā skolotāja aicināja klātesošos vienkārši iet mūzikas pavadībā. Jau pēc dažiem apļiem daudziem iztaisnojās mugura, atslāba pleci un kustības kļuva brīvākas. G. Neretniece skaidro, ka arī dzīvē cilvēki bieži “iet” neapzināti – ar ierautiem pleciem, nolaistu galvu un nedrošu stāju. Uzdevuma sākumā katrs devās savā gaitā, bet vēlāk dalībnieki veidoja pārus, regulāri mainot partnerus. Tas palīdzēja mācīties sadarboties, sajust otru cilvēku un atrast kopīgu ritmu.
Nodarbības laikā mainījās gan mūzikas temps, gan uzdevumi. Dalībnieki aplī lēni izkustināja galvu, plecus un gurnus, bet vēlāk pāros gan sita plaukstas, gan aizvērtām acīm un viegli saskaroties ar pirkstu galiem, sinhroni veica apļveida kustības. Šis vingrinājums palīdzēja attīstīt spēju sajust otru cilvēku un veidot smalkāku emocionālo kontaktu. Pēc katra uzdevuma, mainot partneri, dalībnieki viens otru apskāva. Šie vienkāršie apskāvieni pamazām saliedēja grupu un deva iespēju piedzīvot cilvēcisku tuvību, kas īpaši nozīmīga ir cilvēkiem, kuri ikdienā dzīvo vieni vai izjūt vientulību.
Nodarbības beigās valdīja pavisam cita noskaņa nekā sākumā – seniori bija kļuvuši atvērtāki, brīvāki un saliedētāki. Telpā netrūka smaidu un pozitīvu emociju, daži bija pamatīgi izkustējušies, bet vairāki atzina, ka biodeju nodarbību labprāt apmeklētu vēlreiz.
Biodeju nodarbībās katrs kustas atbilstoši savām iespējām – nav pareizu vai nepareizu kustību. Mūzika, kopīga kustēšanās un dažādi uzdevumi palīdz mazināt ikdienas spriedzi, veidot savstarpēju uzticēšanos un radīt piederības sajūtu. Nodarbības beigās telpā ir sirsnīga gaisotne, bet dalībnieku sejās – smaids.
Ieguvumi, ko sniedz biodejas
Mazina stresu un spriedzi. Mūzikas, kustību un elpošanas mijiedarbība palīdz atslābināt ķermeni, mazināt sasprindzinājumu un uzlabot emocionālo pašsajūtu.
Veicina kustīgumu un līdzsvaru. Saudzīgas kustības uzlabo koordināciju, lokanību, līdzsvara sajūtu un palīdz labāk apzināties savu ķermeni.
Stiprina atmiņu un smadzeņu darbību. Jaunas kustības un dažādi uzdevumi rosina smadzeņu darbību, veicina jaunu neironu savienojumu veidošanos un palīdz saglabāt prātu možu.
Mazina vientulības sajūtu. Nodarbībās cilvēki satiekas, sadarbojas un veido pozitīvu kontaktu ar citiem, stiprinot piederības sajūtu un savstarpējo uzticēšanos.
Piemērota gandrīz ikvienam. Biodejām nav nepieciešama iepriekšēja deju pieredze vai īpaša fiziskā sagatavotība – katrs kustas atbilstoši savām iespējām un pašsajūtai.
Senioru iespaidi pēc biodeju nodarbības
Rūdolfs Zigurds Veide, 77 gadi:
Pēc nodarbības sajutu, ka pazudis sasprindzinājums – bija atbrīvojušies pleci, mugura un viss ķermenis, radās patīkama viegluma sajūta. Pirms tam par biodanzu biju tikai dzirdējis, bet īsti nezināju, kas tas ir, tāpēc bija interesanti pamēģināt. Pats visu mūžu esmu nodarbojies ar riteņbraukšanu, arī tagad divas reizes nedēļā cenšos izbraukt ar velosipēdu, eju pastaigās un dejoju senioru deju kolektīvā “Astras Plus”. Uzskatu, ka senioriem kustības ir ļoti svarīgas. Ja cilvēks veselības dēļ paliek mājās un ikdienā nostaigā vien dažus simtus soļu, ar to ir par maz. Tāpēc ir ļoti labi, ka tiek piedāvātas šādas nodarbības. Man ļoti patika arī mūzika – tā palīdzēja izkustināt kaklu, plecus un justies daudz brīvāk.
Mārīte, 73 gadi:
Dzīvoju viena daudzdzīvokļu mājā, taču cenšos dzīvot ļoti aktīvi. Katru dienu eju pastaigās, mājās nedaudz pavingroju, apmeklēju dažādas nodarbības un kopā ar tūrisma firmām braucu ekskursijās. Nav ko sēdēt mājās – pašam jāmeklē iespējas būt kustībā un cilvēkos! Biodeju nodarbībā man patika kopābūšana un tas, ka varējām labi izkustināt plecus. Es gan esmu no tiem cilvēkiem, kuriem patīk arī aktīvākas kustības – vienas nodarbības vairāk ir dvēselei, citas ķermenim. Taču galvenais ir kustēties. Domāju, ka senioriem lielākais izaicinājums ir veselība. Kustēšanās lielākoties ir arī katra paša izvēle – vieni pēc dabas ir aktīvāki, citi mazāk. Es vienmēr esmu gatava pamēģināt kaut ko jaunu – vispirms piedalos, un tikai pēc tam vērtēju, vai man tas patīk. Katrā nodarbībā var atrast kaut ko sev. Nesen esmu atklājusi vēl vienu aizraušanos – gleznošanu. Nekad agrāk nebiju to darījusi, bet izrādās, ka arī 73 gados var atklāt sevī jaunus talantus. Ja cilvēks meklē, viņš vienmēr atradīs, ar ko piepildīt savu ikdienu.
Leontīne Želve, 73 gadi:
Jau daudzus gadus dzīvoju ar locītavu sāpēm. Ārsti lielākoties izraksta zāles, kas mazina simptomus, taču gribētos atrast risinājumu pašam problēmas cēlonim. Neskatoties uz sāpēm, cenšos būt aktīva – ikdienā gatavoju ēst, rūpējos par māju, rakstu dzeju, ļoti patīk mūzika. Dejoju senioru deju kolektīvā “Astras Plus”, un piektdienu vakaros apmeklēju arī Danču klubu. Biodeju nodarbībā izkustējos, lai gan kāju sāpju dēļ tas nebija viegli. Daļu vingrinājumu varēja veikt arī sēdus, un tas man bija svarīgi. Mūzika ne visos brīžos bija manā gaumē, taču tas ir saprotami – nevar taču viss patikt pilnīgi visiem. Kustēšos tik ilgi, cik vien spēšu.
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
Projekts "Iedvesmai nav vecuma" tapis sadarbībā ar laikrakstiem "Saldus Zeme", "Druva", "Stars", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Laimīgā Programma" un žurnālu "Patiesā Dzīve".
