Arī šogad forums piedāvāja plašuun daudzveidīgu programmu, informēja rīkotāji.Par kultūras norišu zīmolvedību uzstājās menedžere un sabiedrības vadības speciāliste Eva Ivane, kura uzsvēra, ka tieši zīmols sniedz sajūtas, veido attiecības un stiprina kopienu. “Cilvēki vairs nevēlas tikai apmeklēt pasākumus, viņi vēlas piederēt. Tajā brīdī, kad cilvēks saka, ka šis ir mans, tad varam runāt par zīmolu. Šodien zīmols dzīvo dialogā, nevis monologā. Un spēcīgs kultūras zīmols ne tikai izklaidē – tas norezonē un paliek arī pēc pasākuma,” pauda E.Ivane.
Ar savu profesionālo pieredzi lekcijā “Kultūra: pārdots! Mans pieredzes stāsts” iepazīstināja Turaidas muzejrezervāta Attīstības un komunikācijas departamenta vadītāja, producente Leonarda Ķestere-Kļaviņa. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka, balstoties uz datiem, mūsdienās pasākumu auditorija ir ļoti segmentēta un šīs jaunās izmaiņas ir jāņem vērā . “Mums jāspēj pielāgoties auditorijai, kas vairs nav tik viendabīga,piemēram, “jaunā normālā ģimene” ir dažāda. Un mums jāņem vērā šie aspekti un ļoti labi jāpazīst sava auditorija”.
Savukārt kultūras projektu producente, Latvijas Kultūras akadēmija docente, Producēšanas un mārketinga departamenta direktore Kristīne Freiberga sniedza praktiskus ieteikumus resursu piesaistē un kultūras projektu sagatavošanā. Viņa uzsvēra, ka primāri ir jāsaprot pasākuma ideja, jo pie projektu izvērtēšanas būtiska ir idejas kvalitāte – kāds ir pasākuma mērķis, vērtības, unikalitāte, stāsts, auditorija un potenciālā ietekme uz kopienu.
Foruma noslēgumā Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektore, Kultūras un mākslas institūta vadītāja Anda Laķe prezentēja jaunākos datus par kultūras patēriņu Latvijā 2025. gadā.
Atbilstoši pētījuma datiem kultūras pasākumu un aktivitāšu auditorija ir būtiski mainījusies kā kvantitatīvi, tā kvalitatīvi. Kopumā 57% kultūras pasākumu un aktivitāšu organizētāji novērtējuši, ka pēdējā gada laikā auditorija ir mainījusies. Salīdzinot ar 2022. gadu,klātienes kultūras patēriņa aktivitāte ir augusi, savukārt digitālajā vidē ir redzams samazinājums.
Profesore norādīja, ka atšķiras kultūras aktivitāšu sadalījums iedzīvotājiem Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Savukārt kultūras aktivitāšu skaits, kurās iedzīvotājs klātienē personīgi ir piedalījies vismaz vienu reizi, būtiski neatšķiras. Vispasīvākie kultūras apmeklētāji ir bijuši valstspilsētu iedzīvotāji, Latgales un Vidzemes iedzīvotāji.
Noslēgumā A.Laķe uzsvēra, ka kultūras un mākslas potenciāls ir stiprināt saliedētību, piederību, kopējo sabiedrības noturību. Pētījumā 43,1% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka kultūra un mākslas pieredze ļauj justies piederīgiem cilvēkiem Latvijā.
