Lai gan dzīves ceļi reizēm aizved tālu prom no mājām un tuvinieki atrodas dažādās pasaules malās, saikne ar savējiem un Latviju saglabājas caur kopīgām atmiņām, tradīcijām un ikdienas mirkļiem. Samsung vēstneši Madara Meiere, Kristīne Virsnīte un Lauris Zalāns atklāj, ko viņiem nozīmē būt Latvijas iedzīvotājam un kā viņu ģimenēs tiek svinēti valsts svētki. Savukārt pats tehnoloģiju uzņēmums atgādina, ka tehnoloģijas var palīdzēt saglabāt saikni ar tuviniekiem arī tad, ja viņi atrodas tālu prom, taču, esot kopā, aicina viedtālruņus nolikt malā un veltīt savējiem nedalītu uzmanību.
Ģimenes tradīcijas, kas satuvina paaudzes
Fitnesa trenere Madara Meiere atklāj, ka viņas ģimenē 18. novembris vienmēr ir īpašs kopā būšanas laiks. Viņa ir viena no trim māsām, un viņu ģimenēs kopā aug seši bērni, tāpēc svētki ir iespēja visiem satikties un stiprināt ģimenes saites. Šajā dienā ģimene sapošas, pulcējas pie skaisti klāta galda un pēc maltītes dodas pastaigā pa Rīgu, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa. “Jāatzīst, ka šo tradīciju aizsāka mans dēls, kuram tā ir ļoti īpaša. Mēs stāstām bērniem par Latvijas vēsturi, mūsu senčiem un cilvēkiem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību. Īpaši šajos laikos vēlamies atgādināt, cik svarīgi ir novērtēt to, kas mums ir, un būt pateicīgiem par iespēju dzīvot brīvā valstī,” stāsta Madara Meiere.
Arī satura veidotājas un ētera personības Kristīnes Virsnītes ģimenē svētki ir laiks, ko pavadīt kopā ar savējiem. “Mūsu ģimenē svētki vienmēr saistās ar skaisti klātu galdu un gardu maltīti, tam ir nozīme – sanākt kopā svētku pusdienās vai vakariņās. Mēs mēdzam izstaigāt Rīgu, kura staro, tā ir diena, kuru pavadīt kopā ar ģimeni. Daļa manas lielās ģimenes nedzīvo Latvijā, mēs vienmēr nosūtām viens otram sveicienus,” stāsta Kristīne.
Savukārt satura veidotājs Lauris Zalāns uzskata, ka 18. novembris ir diena, kad īpaši jānovērtē iespēja apstāties no ikdienas steigas un apzināties to, kas mums ir dots. Viņaprāt, tā ir cieņas izrādīšana gan savam, gan tuvinieku laikam, gan valstij, kas mums šo dienu ir piešķīrusi. Tā ir iespēja vienkārši izbaudīt, ka mums ir sava valsts, savs karogs, himna un valoda. “Tā jau ir svinēšana pati par sevi – apzināties latvietību sevī,” uzsver Lauris.
Latvietību vieno īpaša māju sajūta
Būt Latvijas iedzīvotājam katram nozīmē kaut ko nedaudz atšķirīgu, tomēr ir sajūtas, kas mūs vieno neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā atrodamies. Tā ir dzimtās zemes daba, valoda, tradīcijas un brīvības izjūta. Kristīne Virsnīte stāsta, ka, uzaugot ģimenē, kurā līdzās pastāvēja latviešu un lietuviešu tradīcijas, jo viņas mamma ir lietuviete, ilgstoši vairāk jutusi piederību pasaulei. Tomēr pēdējos gados viņa arvien izteiktāk apzinās savu latvietību. Īpaši tas saistīts ar brīvības vērtību un māju sajūtu. “Domāju tā ir vajadzība būt brīviem, tā pa īstam brīviem un māju sajūta. Ja Latvijas iedzīvotājam pajautā, kas viņiem ir māju sajūta, mēs bieži vien nosaucam līdzīgas lietas: tā ir mūsu daba – mežs un jūra, saulgriežu svinēšanas tradīcijas. Latvijā mēs mēģinām saprast, kā viens no otra atšķiramies, cik dažādi esam, taču, esot ārpus tās, vienmēr ir tā savējo sajūta, kad kādu satiekam, jo apzināmies, ka esam maza tauta un tas ir īpašs notikums, jo satikt savējos nav liela iespēja,” stāsta Kristīne.
Līga Bite, Samsung korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā, uzsver, ka kopības sajūta ir būtiska Latvijas sabiedrības daļa, kas īpaši nozīmīga kļūst brīžos, kad tuvinieki un draugi atrodas tālu un ikdienā nav iespējas satikties. Šādos brīžos tehnoloģijas palīdz saglabāt saikni ar savējiem un ļauj būt daļai no viņu ikdienas un svētku mirkļiem arī no attāluma. “Man kopības sajūta ir ļoti svarīga, jo tā ir piederība savai zemei, cilvēkiem un kopīgām vērtībām. Īpaši skaisti ir tas, ka mūsdienās tehnoloģijas ļauj šo tuvības sajūtu saglabāt arī tad, ja nevaram būt līdzās saviem mīļajiem. Varbūt nevaram kopā sēdēt pie svētku galda, bet varam sazvanīties, dalīties emocijās un būt klātesoši viens otra dzīvē,” stāsta Līga Bite.
Savukārt Madara Meiere uzskata, ka visus vieno īpaša, vārdos grūti aprakstāma sajūta, kas slēpjas gan dabā, gan tradīcijās, gan ikdienišķos, bet tik pazīstamos mirkļos. “Tā ir sajūta, kad pastaigājies pa mežu, klausies jūras šalkoņā un ieelpo tikko pļautas pļavas smaržu. Kad dzirdi kora izpildījumā skanam „Saule, Pērkons, Daugava” vai „Lec, saulīte” un pār ķermeni pārskrien skudriņas. Tā ir svaiga Latvijas vasaras gurķa, saulē nogatavojušos zemeņu un aveņu garša. Līgo rīta rasas pilieni zālē, pelde ezerā, reibinošā jasmīnu smarža un svaigas rudzu maizes rikas garša. Šīs sajūtas nevar iemācīt vai izskaidrot - tās zina tikai Latvijas iedzīvotājs,” viņa saka.
Būt vienotiem un saglabāt tuvību arī attālumā
Kristīne Virsnīte uzskata, ka šobrīd īpaši svarīgi ir turēties kopā un būt vienotiem, jo daudzi izjūt apdraudējumu un neziņu, dzīvojot politiski nestabilā laikā. Brīvība un kopības sajūta kļūst arvien nozīmīgāka, jo pastāv iespēja, ka tās varētu tikt atņemtas. “Būt vienotiem nozīmē arī būt stiprākiem,” uzsver Kristīne. Latvijas svētkos viņa ikvienam novēl būt iejūtīgākiem un saudzīgākiem citam pret citu, pamanīt labo un novērtēt gan līdzās esošos cilvēkus, gan vietu, ko saucam par mājām. “Lai mums izdodas novērtēt cilvēkus, kuri mums ir līdzās, un vietu, kuru saucam par mājām, jo citu māju mums nav. Apzināties, ka katrs piedalāmies šo māju veidošanā. Daudz laimes, Latvija!”
Latvijas svētkos Lauris Zalāns ikvienam novēl biežāk apstāties un pateikt paldies pašam sev. Viņš aicina katru dienu, pirms doties ārpus mājas, paskatīties spogulī un novērtēt savu ieguldījumu Latvijas stāsta veidošanā. “Paldies, ka Tu esi šeit un ka tu esi tas, kurš palīdz Latvijas stāstam augt un attīstīties. Domāju, ka pateicība un atļaušanās pašam sev uzsist pa plecu padarīs mūsu muguru arvien taisnāku. Tā ir apziņa un sajūta, ka esam vērtība,” uzsver Lauris.
Savukārt Madara Meiere atgādina, ka katrs pats ar savu rīcību un attieksmi veido valsti, kurā dzīvojam: “Būt tam, kurš vairo mieru un labestību. Būt tam, kurš ceļ, nevis peļ un kritizē. Būt tam, kurš dara, nevis pukst. Mēs paši esam Latvija, katrs pa vienam un visi kopā.”