Arī Pierīgā netrūkst mierīgām pastaigām piemērotu dabas taku un pastaigu vietu. Daļa no tām ir labiekārtotas ar koka laipām, soliņiem un atpūtas vietām, tādēļ būs piemērotas arī cilvēkiem cienījamā vecumā. Senioriem pastaigas ir ne tikai veids, kā uzturēt veselību un mundrumu, bet arī iespēja atklāt arvien jaunas vietas, baudīt Latvijas dabas daudzveidību un vienkārši labi pavadīt laiku svaigā gaisā.
Takas visām gaumēm
Runājot tieši par pastaigu takām, kas piemērotas arī senioriem, galvaspilsētas tuvumā plašas iespējas paveras Ķemeru Nacionālajā parkā, kur tiek piedāvāti astoņi dažādi pastaigu maršruti.
Ķemeru Nacionālais parks ir trešais lielākais dabas parks Latvijā. Tā platība ir 36 165 hektāri, un tas dibināts 1997. gadā. Kā stāsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vecākā dabas izglītības speciāliste Agnese Balandiņa, populārākā apskates vieta parkā ir Lielā Ķemeru tīreļa laipa. Taču viņa arī brīdina, ka bieži vien, it īpaši saulainā laikā un brīvdienās, uz šīs pastaigu takas vienlaikus ir ļoti daudz cilvēku. “Tāpēc tiem apmeklētājiem, kuru mērķis ir doties dabā, lai izrautos no pilsētas burzmas, baudītu mieru un vērotu dabu vienatnē, labāk pievērst uzmanību citām takām,” norāda speciāliste.
“Visas takas ir atvērtas apmeklētājiem cauru diennakti, un to apmeklēšana ir bez maksas. Vienīgi pie Lielās Ķemeru tīreļa laipas ir jārēķinās ar izdevumiem par autostāvvietu, bet tie, kas ierodas ar velosipēdu vai kājām, var doties pastaigā par brīvu.”
Ķemeru tīreļa laipa atklāj purva burvību
Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Tā platība ir 5000 hektāru, vecums – apmēram 8000 gadu. Purvam ir raksturīgs iegarenu ezeriņu jeb akaču labirints, kas tam piešķir īpašu ainaviskumu. Lielā Ķemeru tīreļa laipa ļauj iepazīt cilvēka darbības neskartu augsto sūnu purvu.
Pirmā laipa Lielajā Ķemeru tīrelī izbūvēta jau 2000. gadā. Tās pamatā daļēji izmantota padomju laikā ierīkota taciņa, kas veda uz meteoroloģisko staciju (tā pārtrauca darboties 20. gadsimta pēdējās desmitgades vidū). Ļoti intensīvās slodzes dēļ laipa nolietojās tiktāl, ka to vairs nebija iespējams saremontēt, tādēļ bija jāmeklē līdzekļi dēļu pilnīgai nomaiņai. 2008. gada beigās drošības apsvērumu dēļ taka tika slēgta, bet vēlāk Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros rekonstruēta un oficiāli atklāta 2013. gada 9. augustā.
Atjaunotā laipa ir būvēta no koka dēļiem. Tās kopējais garums ir 3,4 kilometri. Taku veido divi apļi, kas savijas kā astotniekā. Līdz ar to ir iespēja izvēlēties gan mazāko loku (1,4 kilometri), gan iet visu maršrutu pilnībā (3,4 kilometri). Lielākajā aplī ir izbūvēts skatu tornis. Augstajā purvā var redzēt tādus augus, kādi nav sastopami nekur citur, piemēram, kukaiņēdāju raseni. Mēģinot to ieraudzīt laipas malā, jāņem vērā, ka augs ir neliels, tikai trīs līdz piecus centimetrus augsts. Ejot pa laipu, bieži izdodas ieraudzīt arī dažādus putnus – piemēram, laipas tuvumā mīt baltās cielavas, bet rudeņos tālumā bieži var dzirdēt dzērves.
Purvainos apvidus iecienījušas arī dzērves.
Slokas ezera un Kaņiera pilskalna takas
Slokas ezers ir sekls piekrastes ezers ar dolomīta grunti, bagātīgām ūdensaugu audzēm un sēravotiem. Tajā ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas, un tas ir nozīmīgs kā migrējošo putnu atpūtas vieta. Tāpēc Slokas ezeru iecienījuši putnu vērotāji, jo īpaši pavasara un rudens putnu migrācijas laikā, tajā ir atļauta arī makšķerēšana.
Slokas ezera pastaigu taka lokveidā stiepjas 3,1 kilometra garumā. Vienā virzienā tā iet gar ūdensputniem bagātā ezera krastu, bet atpakaļceļā vijas cauri dažādiem mežiem. Ejot pa šo maršrutu, var vērot, kā dažādi meža tipi nomaina cits citu. Šajā apvidū ir gan īsts pavasarī applūstošs mitrais melnalkšņu mežs jeb dumbrājs, gan auglīgs priežu damaksnis sēņotāju priekam, gan nosusināts un kokiem apaudzis augstais purvs, kur joprojām izdodas atrast pa kādai dzērvenei un ieelpot neatkārtojamo vaivariņu smaržu.
Papildus ir iespējams apmeklēt Melnezeru un ceļu tālāk turpināt uz Jaunķemeru pludmali (4,5 kilometri). Izvēloties laiku, kad doties pastaigā pa Slokas ezera pastaigu taku, jārēķinās, ka vasarā mežā ir daudz odu un var gadīties arī pa kādai ērcei, bet agrā pavasarī un vēlā rudenī atsevišķi takas posmi mēdz applūst.
Kaņiera pilskalna taka ir apļveida, tās kopējais garums ir 1,3 kilometri, un tā cauri mežam un zāļu purvam ved uz Kaņiera pilskalnu. Tas ir vienīgais pilskalns Latvijā, kas atrodas tik tuvu jūrai purvainā un neapdzīvotā vietā. Pa ceļam maršruts šķērso akmeņu valni, kas arī, iespējams, ir bijis saistīts ar pilskalnu. Par to, cik vecs ir Kaņiera pilskalns un kas to apdzīvojis, vēsturnieki joprojām strīdas. Vieni uzskata, ka tā ir ļoti sena cilšu apmetnes vieta, citi – ka to izmantojuši jūras laupītāji, lai uzbruktu kuģiem.
Ceļa galā ir izvietota skatu platforma, no kuras var pārredzēt Kaņiera ezeru. Pilskalnā ir izveidota piknika vieta, taču jāņem vērā, ka ugunskura kurināšana šeit nav atļauta, savukārt lietus laikā laipas dēļi mēdz kļūt slideni. Kaņiera pilskalna taka ir domāta tikai kājāmgājējiem, arī braukšanai ar velosipēdu ne.
No Kaņiera ezera skatu torņa paveras patiešām iespaidīga ainava.
Vērts apmeklēt arī Valguma ezeru
Ķemeru Nacionālā parka teritorijā atrodas arī atpūtas bāze “Valguma pasaule”, kas izvietojusies starp Slocenes upi un dziļo, noslēpumaino Valguma ezeru. Kompleksā tiek piedāvāti dažādi pasākumi un aktivitātes, tostarp iespēja doties pārgājienā pa divām neparastām pastaigu vietām.
Pastaigā pa Baltijā vienīgo baskāju taku, kā norāda jau tās nosaukums, var doties tikai ar basām kājām. Pašiem mazākajiem arī būs jātipina pašiem vai jāsēž kādam lielajam pičpaunā, jo ar bērnu ratiem pa šo speciāli veidoto celiņu izbraukt nav iespējams. Baskāju takas garums ir nepilni trīs kilometri, un pastaiga pa tās pārdomāti izveidoto segumu ļoti noder veselības uzlabošanai, jo spēcina imunitāti, atslābina, mazina stresu un labvēlīgi ietekmē mugurkaulu. Staigājot kailām kājām pa dažādām dabiskām virsmām, mēs norūdāmies, uzlabojam organisma aizsargspējas un liekam asinīm riņķot straujāk, kas tīk arī sirdij. Paralēli mēs stiprinām kāju muskuļus, saites, locītavas, mazinām krampjus ikru muskuļos, sniedzam atpūtu nogurušām kājām.
Šāda pastaiga palīdz arī normalizēt asinsspiedienu, kliedēt galvassāpes, atslābt un nomierināties, veicināt līdzsvara izjūtas veidošanos un iekšēju stabilitāti – gan fiziskajā, gan mentālajā jomā. Staigājot basām kājām, maigi tiek aktivēti pēdās esošie nervu gali, kas labvēlīgi ietekmē visu organismu. Pēc nepilnus trīs kilometrus garās pastaigas pēdas patīkami kņud un ir siltas pat drēgnā dienā, ķermenī jūtams enerģijas pieplūdums, mundrums. Galva izvējojusi, raizes, īgnums un stress izgaisis, prāts atkal gatavs ģenerēt jaunas idejas.
Nebijušus piedzīvojumus piedāvā arī netālu Valguma mežā esošā Mākslas taka. Tā ir baudāma visu gadu, arī diennakts tumšajās stundās. Maršruts ir gandrīz divus kilometrus garš, un tajā iekļauti trīs tematiski pastaigu apļi. Sākuma lokā apskatāms Vārdadienu jeb Godu labirints, Vitolda Kucina gleznotie Latvijas novadu tautastērpi, Austrijas mākslinieces Mariannes Ēvaldas spoguļlabirints, vēju zvans, atraktīvi foto pārsteigumi, redzes ilūzijas. Nākamajos lokos atklājas Jaunzēlandes daba Andra Apses fotogrāfijās un Latvijas daba Andra Eglīša bildēs.
Valguma mežā kopumā skatāmas 100 spilgtas lielformāta dabas ainavas. Mākslas taka piedāvā iespēju veselīgi izkustēties un baudīt neatkārtojamas ainavas gan dabā, gan fotogrāfijās. Pastaiga neparastu skatu pārpilnajā mežā sniedz dabas un mākslas, aktīvas, izzinošas un mierpilnas atpūtas apvienojumu.
Vienīgi jāņem vērā, ka “Valguma pasaule” ir privāta iniciatīva, tāpēc taku apmeklējums ir par maksu.
Papildu izvēles iespējas
Ķemeru Nacionālajā parkā var apskatīt vēl vairākas interesantas vietas un iziet arī citus maršrutus. Putnu mīļotājiem noteikti vērts apmeklēt “Cemex” putnu vērošanas torni, interesantu gājienu sola Niedrāja laipa, kas sākas Riekstu pussalā un ved cauri Kaņiera ezera niedrājiem uz Andersalu. Tās garums ir apmēram 600 metru. Laipa ir izveidota uz pontoniem un ļauj iepazīt citādi nepieejamo un noslēpumaino niedrāju pasauli.
Savā ziņā neredzētu realitāti palīdz atklāt Kupskalnu dabas taka, kas ļauj piekļūt jūrai Bigauņciemā. Pa laipām gar Siliņupes krastu un mežainām kāpām tā ļauj nokļūt plašā smilšu pludmalē pie vecā mola. Šī maršruta garums ir 400 metru, un tā sākumā šosejas malā ir neliels auto stāvlaukums. Īpaši aizraujoša ainava paveras takas galā pludmalē saullēkta laikā – šajā Rīgas līča pusē saule lec no jūras.
Cenas tīreļa laipa
Šī galvaspilsētai ļoti tuvu esošā īpašā teritorija ir izcila vieta, kur izvēdināt galvu un kārtīgā pastaigā iepazīts vienu no krāšņākajiem Latvijas purviem. Cenas tīrelis ir ļoti interesanta teritorija, kas veidojusies pirms aptuveni pieciem tūkstošiem gadu. Tas kādreiz bija otrais lielākais purvs Latvijā, uzreiz pēc Teiču purva. Savulaik tika pieņemts lēmums vienā teritorijā apvienot gan saimniecisko, gan dabas aizsardzībai atvēlēto platību. Tā ietekmētajā daļā turpinājās kūdras ieguve, kas tika aizsākta jau pirms Otrā pasaules kara. Dabas aizsardzības mērķiem tika nodalīti 2133 hektāri purva.
Cenas tīrelis ir īpaši nozīmīga teritorija putniem, kas šo izcilās kvalitātes purvu izvēlas par barošanās un ligzdošanas vietu. Cenas tīreļa laipai, tāpat kā pašam purvam, ir divas puses, un mūsdienās, izstaigājot šo maršrutu, iespējams redzēt daļu no abām pasaulēm. Purva laipas sākums ved cauri Cenas tīreļa kūdras izstrādes laukiem. Te var iegūt informāciju par kūdras ieguves metodēm.
Savukārt takas otrajā daļā laipa pa apli virzās cauri gandrīz neskartajai tīreļa daļai, iepazīstinot ar augstā purva bagātībām – dzidriem un dziļiem ezeriem, vietējo augu klājumu un purva mežiem, kur augumā pavisam sīkas priedītes vecuma ziņā jau sen pārdzīvojušas lielāko daļu piekrastes masta priežu. Pietiekami vērīgi apmeklētāji šeit pamanīs arī tundras apstākļiem raksturīgo pundurbērzu, kas Latvijā ir reti sastopama un īpaši aizsargājama suga.
Cenas tīreļa laipas vidusdaļā izbūvēts skatu tornis, kas ļauj atklāt purva ainavu no cita skatpunkta. Ēdot līdzpaņemtās pusdienas, šeit izvietotie galdiņi ļaus justies kā ļoti īpašā restorānā.
Ņemot vērā to, ka takas kopējais garums ir samērā liels – seši kilometri –, gar tās malām izvietoti soliņi, lai pastaigas laikā cilvēki varētu arī atpūtināt kājas. Segums pamatā veidots no dēļiem, laipas vidējais platums – 60 centimetri. Der ņemt vērā, ka ziemas laikā un lietū tās virsma var kļūt slidena.
Zemākās vietas mežā palaikam mēdz arī applūst.
Vikmestes taka
Tā sākas stāvlaukumā ceļa Turaida– Ragana malā pretī Reiņa trasei (Gravzaķi) un izved līdz Krimuldas serpentīna ceļa piekājei. Taka ir aptuveni trīs kilometrus gara un vijas gar Gaujas labā krasta pieteku – mazo, gleznaino Vikmestes upīti. Tās vārds cēlies no lībiešu valodas, iespējamā nozīme – Mežupīte. Foreļu un taimiņu nārsta vietu dēļ Vikmesti dēvē arī par foreļstrautu. Upes lejtecē ir izveidojušies nelieli – aptuveni četrus metrus augsti –, gleznaini Gaujas svītas smilšakmens atsegumi, bet gravas labajā jeb rietumu pusē paveras lielisks skats uz mežiem apaugušo Vikmestes pilskalnu.
Agrāk Vikmestes upe bijusi Turaidas un Krimuldas zemju dabiskā robeža. Pilskalns atrodas Vikmestes upītes labajā krastā, kādā sānu gravu satekā, nepilnu kilometru uz ziemeļrietumiem no Krimuldas pilsdrupām. Pilskalna laukums ir 55x75 metrus plašs, un tā sānus no trim pusēm apņem apmēram 26 metrus augstas un stāvas, daļēji mākslīgi veidotas kraujas. Kultūrslānis pilskalnā ir plāns un vāji izteikts, kas liecina, ka pilskalns nav bijis ilgi apdzīvots.
Rietumu pusē nav krauju, šeit pilskalnu no līdzenās apkārtnes atdala 40 metrus garš, četrarpus metrus plats un trīs metrus augsts valnis. Vaļņa priekšā atrodas trīs metrus dziļš grāvis, senā ieeja bijusi vaļņa dienvidu galā. Daži vēsturnieki domā, ka uz Vikmestes pilskalnu attiecas 13. gadsimta Indriķa hronikā minētais notikums, kad 1206. gadā Turaidas lībiešu valdnieks Kaupo kopā ar vāciešiem nogalināja savu kara draudzi, pili izlaupīja un nodedzināja. Citi uzskata, ka šeit, iespējams, atradusies Kubeseles pils vieta.
Mežmuižas avotu taka
Šis pastaigu maršruts ved pa Baltijas ledus ezera senkrasta augšējo malu no Kaļķugravas avotiem līdz Sūnu avota gravai, izvijoties cauri mežam, kurā redzami veci, lieli ozoli, liepas, oši, egles un citi koki, kā arī dažādi augi, kam patīk kaļķainas augsnes.
Uz vietas ir pieejama informācija par pastaigas laikā aplūkojamām dabas vērtībām, šeit iekārtota atpūtas vieta pie vecajiem ozoliem un ir iespēja nobaudīt dzidro avota ūdeni. Kaļķugravas dabas takas apmeklētājiem redzama viena no spēcīgākajām avotu sistēmām Latvijā – Mežmuižas avoti, kuros veidojas avotkaļķi. Avoti atrodas Siguldas novada Allažu pagastā un iztek no Kaļķugravas nogāzes. Atkarībā no nokrišņu daudzuma to skaits svārstās no trim līdz pat četrpadsmit. Pa akmeņaino kaskādi ūdens saplūst dzirnavu dīķī, bet vēlāk pa dzirnavstrautu un Egļupi nonāk Gaujā.
Mežmuižas avoti veldzē ar dzidru avota ūdeni. Tekošajā ūdenī augi zaļo visu gadu, jo kaskāde un dīķis ziemā neaizsalst. Dzidrais ūdens ļauj saskatīt dzirnavu ezeriņa gultnē esošo zilgano glūdu, kas piešķir ezeram ļoti neparastu krāsu. Ziemā avotos sastopami ūdensstrazdi un meža pīles.
Mežmuižas avotiem ir ļoti stāvs kritums, jo agrāk šeit bijušas ūdensdzirnavas, kas iežus pārvērta kaļķī. Senākais šīs teritorijas vietvārds Meždzirnavas cēlies no šeit esošajām ūdensdzirnavām. Mežmuiža ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamie avoti veido avotkaļķus.
Takas segumu veido dēļu laipas, iestaigāta zemes virsma, kāpnes. Jāņem vērā, ka lietus laikā un ziemā segums var būt slidens.
Kā atrast pievilcīgāko vietu pastaigām
Šeit minētās takas ir tikai dažas no tām, kas atrodas Latvijas vidienē. Arī Rīgas apkārtnē ir daudz vietu, kur var doties pastaigās dabā. Nereti cilvēkiem, kas iepriekš nav praktizējuši šādu brīvā laika pavadīšanu, var rasties jautājums, kur atrast informāciju, lai izvēlētos sev tīkamāko un piemērotāko pārgājiena maršrutu.
Agnese Balandiņa stāsta, ka plaša informācija par pastaigu takām un citām aktīvās atpūtas iespējām dabā pieejama mājaslapā tiekamiesdaba.lv un ar to saistītajā mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms”. Šajā interneta vietnē iespējams gan uzzināt par dažādiem dabas objektiem visā Latvijā, gan iegūt plašāku informāciju par konkrēto vietu un arī to apsaimniekotāju kontaktus. Speciāliste uzsver, ka lielāko daļu pastaigu taku var apmeklēt bez maksas.
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
Projekts "Iedvesmai nav vecuma" tapis sadarbībā ar laikrakstiem "Saldus Zeme", "Druva", "Stars", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Laimīgā Programma" un žurnālu "Patiesā Dzīve".
