“Vārds “Rozenštrauhs”, man saistās ar bērnības atmiņām, kad ģimenes jubilejās ciemiņi labprāt mana tēva ģitāras pavadībā skanīgi dziedāja tās dziesmas kuras tautā nesa savos koncertos Eduards Rozenštrauhs. “Vecpiebalgas ūdensrozes”, “Vecās dzirnas”, “Jāņu nakts”, “Jaunība” un daudzas citas mani aizkustina, nerunājot nemaz par “Zilo lakatiņu”, kurš kļuva par latviešu strēlnieku himnu,” savu izvēli komentējis Ilgmārs Eglītis.

Asteroīda pastāvīgo numuru un vārdu šovasar pēc atklājēja priekšlikuma apstiprināja Starptautiskā astronomu savienība.

Asteroīda diametrs ir apmēram viens kilometrs, un tas pieder Galvenās asteroīdu joslas pārstāvjiem. Rozenštrauhs riņķo vidēji apmēram 1,81 astronomisko vienību (aptuveni 271 miljoni kilometru) attālumā no Saules, pa izstieptu eliptisku trajektoriju, kura izvietota starp Marsu un Jupiteru.

Lielā izstiepuma dēļ asteroīds laiku pa laikam pietuvojas Zemes orbītai ievērojami tuvāk un tā minimālais attālums līdz tai ir apmēram 122 miljoni km. Vienu apli tas veic 3,65 gados.