Uz jubileju uzaicināja arī vadakstniecēm iemīļotu kaimiņieni — Auces Mūzikas un mākslas skolas direktori un akordeonisti Viju Kursieti, jo saviesīgos notikumos viņas muzicēšana ir trāpīgs punkts uz “i”.

Svinības sanāca ģimeniskas un jautras — gluži kā kolektīva ikdiena. Vadītāja Marita Kudiņa ieminas, ka iesākumā sievas dziedājušas tikai savam priekam. Viņas mamma Rasma Burkāne visu mūžu bijusi šiverīgs kultūras cilvēks, tādēļ mierā nelikās arī pensijas gados. Labi dziedošas seniores pārliecināja, ka viņām no ansambļa mēģinājumiem būs vairāk labuma nekā sliktuma. Pēc diviem gadiem pašdarbnieces reģistrēja kolektīvu oficiāli, savu varēšanu apliecināja skatēs, konkursos un festivālos.

Neizdzēšamas atmiņas ir par Latvijas senioru vokālo ansambļu saietiem Pikšās, Lielvārdē, Liepājā, Mālpilī un citur Latvijā. “Izdziedamies un pie reizes mums tiek arī ekskursija,” Sarmīte Bleidele priecājas, ka amatiermāksla ļauj redzēt un piedzīvot Latviju. Biruta viņu papildina:

“Apkārtnē dzirdētas visādas runas, degvielai cena augsta, taču mums pašvaldība nekad nav atsacījusi autobusu. Tas ir milzīgs atspaids un pretimnākšana.”

Seniores nekoķetē par savu vecumu vai veselību, tādēļ prātīgi izvērtē, cik tālā ceļā doties. “Prātā mums taču visām vēl jaunība!” iesmejas Ņina Kirila. Sadraudzības pasākumi mēdz ieilgt, tāpēc viņām savi spēki pareizi jāsadala gan ceļam, gan priekšnesumam.

Vadakstes tautas nama vadītāja Agita Bleidele ievērojusi, ka senioru ansambļi vien mūsu pusē pamaz, piemēram, Saldus novadā “No sirds uz sirdi” ir vienīgais, toties Liepājas galā un tuvāk Daugavai — ievērojams skaits.

“Tā sanācis, ka manas meitenes biežāk dzied savā pagastā un ārpus novada (kad ansamblī dziedāja auceniece, mūs bieži aicināja uz Dobeles novadu),” stāsta tautas nama vadītāja. “Laukos kultūras dzīve balstās uz amatiermākslas kolektīviem. Vadakstē ir trīs vokālie ansambļi, katrs ar citādāku raksturu un repertuāru. Senioru kolektīvam ir nozīmīga vieta — uzstājas mūsu salidojumos, Vadakstes muižas Ceriņu svētkos, Valsts svētkos novembrī un citos pasākumos.”

Seniores dzied vienkāršas, bet skanīgas dziesmas. Vadītāja esot izcila gan tās piemeklējot, gan iemācot. Biruta ar humorīgu pašironiju stāsta:

“Apbrīnoju, kā Marita ar mums visām tiek galā — visas tak esam personības! Tas nozīmē, ka katra ar savu pieredzi, domu un gudrību... Viņa mūs nekad nav rājusi! Man, jāsaka, tādas pacietības nebūtu.”

Cildinošus vārdus jubilāres velta arī tautas nama vadītājai. Par emocionālu atbalstu un sadzīviskām rūpē. Arī par kultūras namu, kurš ikdienā sapucēts kā uz lieliem svētkiem, jo tādā gribas atgriezties. Biruta prāto: “Es Agitas vietā sen būtu nomainījusi profesiju...” To viņa saka par tautas nama vadītājas dekoratores talantu. Vietējie pieraduši, bet tālāki un retāki ciemiņi brīnās katru reizi. “Gadiem mēģinām ļoti skaitā telpā, man tas ir svarīgi,” Biruta min, kādēļ ansamblī ir kopš pirmās dienas.

33+7=10 ir Vadakstes senioru sieviešu vokālā ansambļa “No sirds uz sirdi” šifrēts nosaukums jubilejas koncertam. Tas norāda uz 33 alfabēta burtiem, septiņām notīm un desmit darbības gadiem.

Dziedātājas neslēpj, ka spriež par ansambļa darbību kopumā. “Jaunam cilvēkam desmit gadu ir maz, taču seniorēm — ui, ku daudz,” Birutas humora dzirksti pārņem lietišķa runa. Agrāk stabils kolektīvs sagrīļojies vairāku iemeslu dēļ. Uz Vidzemi pārcēlās spēcīga dziedātāja un ansambļa pasākumu režisore Inta Jonuša, Marita neslēpj, ka darbs skolā viņai paņem daudz spēka, un senioru vadīšanai nepietiek enerģijas, par izsīkumu ieminas dažas dziedātājas.

Sievas pieņemtu citu vadītāju, bet — kur viņu atrast? Vadakstes amatiermākslas kolektīviem paveicies ar ilggadējiem vadītājiem, un Agita Bleidele vien dzirdējusi, ka jaunus vadītājus lauku kolektīviem atrast tikpat kā neiespējami. Viņa teic: uz problēmas nopietnību norāda kaut vai izmaiņas Saldus novada vokālo ansambļu skatē — agrāk piedalījās 15-16 kolektīvu, šogad tikai 7. “Daži uz skati netika, taču pārējie pārstājuši darboties, jo nav, kas vada,” zina kultūras speciāliste.

Izmaiņas vadakstnieču sastāvā izceļ vēl vienu problēmu — mazas kopienas satricina pat viena darbīga cilvēka zaudējums.

“Inta nodziedāja ansambļa jubilejas koncertu un atvadījās — pārceļas dzīvot uz Vidzemi. Mūsu kolektīvam viņa bija spēcīgs stūrakmens. Vēl viņa 20 gadu vadījusi Vadakstes amatierteātri, tas tagad palicis bez režisores. Jauna vadītāja jāatrod folkloras kopai Rubā,” cita caur citu stāsta dziedātājas.

Cerības uz vietējiem resursiem ir mazas, jo esot tā — visi sabiedriski aktīvie cilvēki jau iesaistīti kultūras dzīvē, pārējie dzīvojas pa mājām un nelabprāt iet cilvēkos. “Zinu vairākus seniorus ar labām balsīm, bet viņi mūsu ansamblī neiesaistās, jo negrib iziet no mājas. Kurš cilvēkos gājis jaunībā, tas arī vecumdienās nenosēdēs,” Aina Stakus plāta rokas. Ansambļa vecākajai dalībniecei Silvijai Bleidelei nākamgad būs 90. Viņa izsakās lakoniski — visu mūžu ar cilvēkiem strādājusi, brīžiem nav spēka padziedāt, taču šie mirkļi pāriet; patikšana būt cilvēkos gan nepāriet.