“Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un to ir jādara likumā noteiktā kārtībā – likums nosaka, ka suņi, kas nodarījuši kaitējumu ir jāiemidzina. Vispirms policijai jāsniedz slēdziens. Galvenais atbildīgais ir saimnieks. Katram cilvēka, kas pieņem suni, ir jābūt atbildīgam par tā socializēšanu un apmācību,” paudis Kulbergs.

Viņš kā cilvēks, bērnu tēvs un atbildīgs suņa saimnieks uzskatot – ja nevari parūpēties, lai tavs suns nav bīstams apkārtējiem, tev to dzīvnieku nevajag. “Un, jā, diemžēl šo suņu liktenim jābūt izlemtam un tie ir jāiemidzina.”

Ministru prezidents norāda, ka kopš 1. jūlija spēkā ir grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā par suņiem, kas uzbrukuši cilvēkam, kas paredz īpašu kārtību šādu suņu turēšanai, kā arī nosacījumus, kad suns obligāti eitanazējams. Tas paredzēts, ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis nāvi, suņa īpašnieks par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu ir saukts pie kriminālatbildības un stājies spēkā tiesas nolēmums. Līdz ar to eitanāzija nav automātiska uzreiz pēc uzbrukuma.

Likuma grozījumu praktiskai piemērošanai Zemkopības ministrijai līdz 1. jūlijam bija jāizstrādā Ministru kabineta (MK) noteikumi par uzbrukuša suņa turēšanas režīmu. Tie paredzētu stingrākas prasības – uzpurni, īsu pavadu, pilngadīgu pavadoni un citus ierobežojumus, taču noteikumi vēl nav pieņemti.

“ZM kavējums nav iemesls, kādēļ Carnikavas suņi netika eitanazēti vai tika atdoti īpašniecei, taču tas nozīmē, ka valstī nav pilnībā ieviests jaunajā regulējumā paredzētais drošības režīms pēc suņa uzbrukuma. Par šo regulējuma nepabeigtību politiskā atbildība ir Zemkopības ministrija,” pauda A.Kulbergs.

Jau ziņojām, saistībā ar divu suņu uzbrukumu Carnikavas bērnudārza "Riekstiņš" audzēkņiem piektdien ir sākts kriminālprocess. Valsts policijā ir sākusi kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 20. nodaļu "Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību".