Ieraksta autori vaicā, kāpēc tieši 16. septembrī – dienā, kad vēl turpinājās pretendentu pieteikšanās konkursam, – Ādažu novada domes ārkārtas sēdē bija nepieciešams mainīt konkursa komisijas sastāvu.
Pašvaldības oficiāli publicētā informācija apstiprina, ka 16. septembra ārkārtas sēdes darba kārtībā tiešām bija divi ar konkursu saistīti jautājumi – grozījums Podnieku PII vadītāja amata pretendentu atlases nolikumā un komisijas izveide atklātam konkursam uz iestādes vadītāja amatu.
Turklāt pašvaldības publicētajā vakances sludinājumā norādīts, ka pretendentiem uz Podnieku PII vadītāja amatu bija iespējams pieteikties līdz 16. septembra plkst. 23.59. Tātad ārkārtas sēde un izmaiņas konkursa organizēšanā tiešām notika pieteikšanās pēdējā dienā.
“LRA Ādažu novads” savā ierakstā norāda, ka līdzšinējā konkursa komisijā bijuši septiņi cilvēki, bet pēc izmaiņām tās sastāvs samazināts līdz pieciem. No komisijas, pēc ieraksta autoru sniegtās informācijas, izslēgta Izglītības, kultūras, sporta un sociālās komitejas priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone un pašvaldības Grāmatvedības nodaļas vadītāja Anita Snigireva.
LRA deputāti esot rosinājuši, lai pretendentus vērtētu profesionāļi – izglītības, personāla, finanšu un grāmatvedības, kā arī juridiskās jomas speciālisti. Deputāti atlases procesā varētu piedalīties, taču bez balsstiesībām.
Kā vēsta “LRA Ādažu novads”, šis priekšlikums domes vairākuma atbalstu neguva. Ar deviņām balsīm pret sešām esot apstiprināta piecu cilvēku komisija, kurā līdzās pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītājai Ingai Reķei, Izglītības nodaļas vadītājai Vijai Tomiņai un Personāla daļas vadītājai Lailai Raiskumai iekļauti arī divi domes deputāti – Karina Sprūde un Zintis Varts.
Pašvaldības publiskotā informācija apliecina, ka Sprūde ir ievēlēta no “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” saraksta, bet Varts pārstāv “Latvija pirmajā vietā”. Abi darbojas arī Ādažu novada domes Izglītības, kultūras, sporta un sociālajā komitejā.
LRA ieraksta autori norāda, ka viņiem nav zināma abu deputātu profesionālā pieredze pedagoģijā vai izglītības iestāžu vadībā, tādēļ viņi publiski vaicā, kāpēc divas no piecām balsstiesīgajām vietām konkursa komisijā atvēlētas politiķiem, nevis nozares speciālistiem.
Vienlaikus pats Podnieku PII vadītāja konkurss paredz gana plašu profesionālo izvērtēšanu. Pašvaldības apstiprinātajos kritērijos iekļauta pretendenta izpratne par jaunās pirmsskolas izglītības iestādes darbības sākšanu, amata pienākumiem, spēja argumentēti atbildēt uz profesionālās jomas jautājumiem, publiskā uzstāšanās, valodu zināšanas un motivācija. Pretendentam jāprezentē arī savs Podnieku PII attīstības redzējums.
Ieraksta autori uzmanību pievērš vēl kādam apstāklim – ārkārtas sēdes publiskumam. “LRA Ādažu novads” apgalvo, ka sēdes videoieraksts esot veikts, taču tās tiešraide sabiedrībai neesot bijusi pieejama.
Pašvaldību likumā noteikts, ka domes sēde ir atklāta, izņemot likumā paredzētos gadījumus, un pašvaldībai savā oficiālajā tīmekļvietnē jānodrošina domes sēdes audiovizuāla tiešraide. Savukārt sēdes ierakstu pašvaldības tīmekļvietnē drīkst publicēt vēlāk – likums tam paredz līdz piecām darbdienām pēc sēdes.
Arī Ādažu pašvaldības mājaslapā norādīts, ka domes un komiteju sēdēs iedzīvotāji var piedalīties klātienē, bet attālināti sēdes iespējams klausīties pašvaldības “YouTube” kanālā.
“Un te arī paliek galvenie jautājumi – kāpēc komisija bija jāmaina tieši konkursa pieteikšanās pēdējā dienā, kāpēc to samazināja no septiņiem uz pieciem un kāpēc šādā profesionālā atlasē divas balsstiesīgas vietas atstātas deputātiem?” raksta “LRA Ādažu novads”.
Ieraksta autori papildus vaicā, kāpēc ārkārtas sēde, pēc viņu novērotā, neesot bijusi pieejama tiešraidē.
Pašvaldības oficiālajā sēdes lapā pašlaik ir publicēta ārkārtas sēdes darba kārtība un lēmumprojekti. Publiski pieejamajā informācijā, ko izdevās pārbaudīt raksta tapšanas laikā, nebija atrodams pašvaldības skaidrojums par iemesliem, kādēļ konkursa komisijas sastāvu bija nepieciešams mainīt tieši 16. septembrī.
