Pagājušajā nedēļā militārajā bāzē “Ādaži” sākusies praktisko testu fāze Latvijas uzņēmuma “WeMPS” izstrādātajam automatizētajam pretdronu tālvadības ložmetējtornim, ko uzņēmums izstrādā ar zīmolu “Duure Systems”, informē portāls Sargs.lv.

Aizsardzības ministrijas noslēgtā R&D līguma ietvaros uzņēmums “WeMPS” ir izstrādājis risinājumu, ko paši dēvē par pretdronu zenītložmetēju torni. Tā primārais uzdevums ir aizsargāt kritisko infrastruktūru no atsevišķiem gaisa apdraudējumiem, maksimāli automatizējot procesu, kas līdz šim karavīriem bija jāveic manuāli.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvis Reinis Senkāns, ideja par šādas sistēmas nepieciešamību radusies, vērojot karadarbību Ukrainā: "Skatoties to, kā ar spārnotiem un visa cita veida droniem cīnās Ukrainā, redzot, ka ukraiņu karavīri ir spējīgi, izmantojot ložmetējus, ar rokām tēmēt un trāpīt lidojošiem mērķiem, radās ideja, ka šo procesu varētu automatizēt un padarīt daudz efektīvāku un precīzāku."

Uz specializētas piekabes izvietotā sistēma operē mijiedarbībā ar radariem un citiem sensoriem. Izmantojot mašīnredzi, tā pati spēs skatīties gaisā, atrast mērķi un automātiski tam sekot līdzi. Cilvēka un operatora loma šajā procesā ir kritiska, taču maksimāli vienkāršota – sistēma parāda iezīmēto mērķi un operatoram ir jāpieņem gala lēmums par tā notriekšanu.

"Mēs ejam uz to, ka cilvēkam būs vienkārši jānospiež podziņa, lai automātiskā sistēma nepieļautu kļūdas, jo mērķis miera laikā tomēr var izrādīties savējais, kāda maza civilā lidmašīna vai cits objekts, kam tur nevajadzētu atrasties," skaidro AM pārstāvis. "Tajā brīdī iekārta pati notēmē un iznīcina mērķi," papildina R. Senkāns.

Gan ministrijas, gan uzņēmuma pārstāvji īpaši izceļ Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un jaunizveidotā VALIC Autonomo sistēmu kompetences centra (ASKC) neaizvietojamo lomu projekta īstenošanā. Tā kā izstrādē tiek izmantoti kaujas ieroči – šajā gadījumā 50. kalibra (12,7 mm) smagais ložmetējs un munīcija no NBS Bruņojuma remonta centra –, komersantam patstāvīgi un ārpus bruņoto spēku militārās infrastruktūras šādus testus veikt nebūtu iespējams.

Papildus bruņojumam, munīcijai un specializētai infrastruktūrai praktisko testu nodrošināšana no NBS puses prasa arī ievērojamu cita veida resursu koordinētu ieguldījumu – drošības perimetra izveidi, kā arī Ādažu bāzes mediķu un ugunsdzēsēju klātbūtni visā testēšanas laikā, atzīmē Sargs.lv.

"Ļoti svarīgi uzsvērt, ka šis nenotiktu bez NBS visaptverošas iesaistes un ASKC projekta vadītāju koordinējošās lomas. Tāda veida testēšanu paši komersanti nevar veikt – tur vajadzīgs mūsu poligons, NBS ieroči un munīcija, kā arī NBS pašu mācībās ar kaujas munīciju ikdienā piemērotajai praksei identiski apstākļi" uzsver AM pārstāvis.

"Šī sadarbība viennozīmīgi ir pozitīva. Vēl pirms dažiem gadiem industrijas noskaņojumā bija neliels kūtrums. Tagad, redzot tēmas aktualitāti, ir daudz lielāka atsaucība un pretimnākšana tieši no Aizsardzības ministrijas un NBS. To mēs vērtējam ļoti pozitīvi, ņemot vērā to, ka tas ir visas valsts interesēs, lai šādas sistēmas mums būtu un attīstītos vietējā industrija ar kapacitāti," viņš atzīst.

Aizsardzības nozare norāda, ka "WeMPS" projekts ir daļa no plašākas jaunu risinājumu izstrādes un vietējās aizsardzības industrijas atbalsta stratēģijas. Šis ir jau ceturtais pretdronu pētniecības un izstrādes projekts, kas sekmīgi sasniedzis praktisko testu fāzi Ādažos vai Sēlijā. Iepriekš ministrija jau ziņojusi par sadarbību ar uzņēmumiem “Origin Robotics”, “SAF Tehnika” un “Frankenburg Technologies”, kur pēdējais pērnā gada decembrī Ādažos jau aizvadīja veiksmīgus pirmos pilna cikla raķetes "Frankenburg Mark 1" testus.

Kā skaidro eksperti, universālas "sudraba lodes" cīņā ar droniem nav – efektīva aizsardzība slēpjas daudzslāņu pieejā. Automatizētie tālvadības ložmetēji ir tikai viens no slāņiem, kas darbosies kopā ar pārtvērējdroniem, pretdronu raķetēm, elektroniskās karadarbības slāpētājiem, kā arī citām NBS bruņojumā jau esošajām konvencionālajām pretgaisa aizsardzības sistēmām (piemēram, Zviedrijā ražotajiem RBS-70).

Visi noslēgtie R&D līgumi ir strukturēti elastīgi, lai tos varētu operatīvi pielāgot jaunākajām Ukrainas frontē novērotajām tendencēm. Tāpat līgumos ir iestrādāta opcija iesaistīt sadarbībā citus NATO un ES sabiedrotos, kā arī izmantot šo projektu rezultātus tiešam Ukrainas atbalstam un Dronu koalīcijas stiprināšanai. Ja izstrāde un testi būs veiksmīgi, ministrija ir gatava lemt par ātru šo sistēmu iepirkumu bruņoto spēku vajadzībām. Pirmais šāds solis jau ir sperts ar nesenajām R&D ietvaros radīto "Origin Robotics" pārtvērējdronu iegādēm, vēsta Sargs.lv.

Pirmie praktiskie soļi Ādažu poligonā uzņēmumam ir bijuši apmierinoši, tomēr priekšā vēl ir garš ceļš. Testu laikā iegūtās atziņas un karavīru atsauksmes tiek nekavējoties iestrādātas sistēmas uzlabojumos. "Tagad mums ir sākusies aktīvā prototipa testēšanas fāze. Sākotnējie testi ir bijuši veiksmīgi, un pirmie mērķi ir sasniegti, bet ar to vēl viss nebeidzas. Mums vēl ir ļoti daudz soļu priekšā, līdz sistēma būs pilnībā spējīga notriekt gaisa mērķus un kļūt par potenciālu iekārtu NBS bruņojumā," piesardzīgu, bet pārliecinošu prognozi sniedz R. Senkāns.

Viņš papildina, ka testēšana poligonā ir neaizvietojama, lai iegūtu ekspertu un to karavīru pieredzi, kuri potenciāli šo sistēmu lietos ikdienā. "Mēs uzreiz cenšamies pielāgoties un sistēmu uzlabot, lai tās lietošana būtu pēc iespējas vienkāršāka un ātrāk apgūstama," viņš noslēgumā uzsver.