Vairāk šādas infrastruktūras ir tikai Rīgā, kur tās kopējais garums sasniedz 170,4 kilometrus, un Ventspilī – 73,6 kilometrus. Jūrmala apsteidz Ogri, kur mikromobilitātes infrastruktūras garums ir 59,7 kilometri, Liepāju ar 58,2 kilometriem un Valmieras novadu ar 52,4 kilometriem.

Kopumā Latvijas pašvaldībās 2025. gadā bija izbūvēti 1194,5 kilometri mikromobilitātes infrastruktūras.

Lielāko daļu jeb 742,2 kilometrus veido kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi. Vēl 281,1 kilometrā gājēju un velobraucēju vai elektroskrejriteņu plūsmas ir savstarpēji nodalītas. Savukārt pārējo infrastruktūru veido velojoslas, atsevišķi velosipēdu ceļi, rekomendējošās velojoslas un citi risinājumi.

CSP šādus datus apkopojusi pirmo reizi, 2026. gadā “Eurostat” projekta ietvaros aptaujājot visas 42 Latvijas pašvaldības.

Vienlaikus CSP līdz 30. novembrim turpina iedzīvotāju mobilitātes aptauju, kurā tiek pētīti Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās paradumi un ilgtspējīgas mobilitātes tendences.