Viens no tā laika spožākajiem simboliem bija restorāns „Lido”, kurā skanēja dzīvā mūzika, notika vērienīgi koncerti, dejas un izsmalcināti saviesīgi vakari. Nedēļas nogalēs brīvu galdiņu atrast bijis teju neiespējami. Par šīs leģendārās izklaides vietas vēsturi liecina Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra krājumā nonācis dāvināts fotoalbums.
No rūpnieka vasarnīcas līdz greznam restorānam
Vietā, kur vēlāk tapa slavenais „Lido”, 20. gadsimta sākumā atradās Rīgas lielrūpnieka un Rīgas domes deputāta Ādolfa Alberta Leopolda Volfšmita koka vasarnīca. Ēka atradās tagadējā Turaidas ielā 8, kas tolaik bija pazīstama kā Robežu iela 2. Tieši šajā vasarnīcā 1895. gadā Volfšmits mira no akūta plaušu karsoņa.
Pēc Pirmā pasaules kara par īpašumu ieinteresējās Rīgā pazīstamā pirmšķirīgā izklaides lokāla „Alhambra” īpašnieks Georgs Juris Bērziņš. Viņš saņēma atļauju Jūrmalā ierīkot mūzikas restorānu un noslēdza vasarnīcas nomas līgumu, kas paredzēja iespēju ēku pārbūvēt.
Bērziņa iecere bija ambicioza – radīt modernu un izsmalcinātu izklaides vietu, kas spētu konkurēt ar Eiropas slavenāko kūrortu restorāniem.
Lai to īstenotu, uzņēmējs uz Berlīni aizveda arhitektu un dekoratoru Sergeju Antonovu, kā arī projektā iesaistīja pieredzējušo Art Deco mākslinieku Ļevu Vitļinu.
Atklāšana, kas piesaistīja Jūrmalas smalko publiku
1931. gada 19. jūnijā laikraksts „Pēdējā Brīdī” vēstīja, ka jaunais restorāns ir gatavs viesu uzņemšanai. Pēc drudžainiem būvniecības darbiem pavasarī vispirms tika sarīkots atklāšanas pasākums īpaši ielūgtiem viesiem.
Savukārt 1931. gada 20. jūnijā „Lido” durvis vēra plašākai publikai.
Restorāna dārzā darbojās arī konditoreja „A la Marquise”, kuru vadīja pazīstamā tabakas rūpnieka Maikapara tuvinieki.
Jaunā izklaides vieta ātri kļuva populāra. Kā 1931. gada augustā rakstīja laikraksts „Aizkulises”, apmeklētāji jokojuši, ka „Lido” viņi mācoties „manevrēt un lidot nakts laikā”.
Restorāna popularitāte bijusi tik liela, ka nedēļas nogalēs atrast brīvu galdiņu nebija viegli.
Koncerti, dejas un naktsdzīve Eiropas kūrortu līmenī
„Lido” nebija tikai restorāns, kur baudīt maltīti. Tā bija vieta, kur satikties, izklaidēties un piedzīvot tā laika smalkās sabiedrības dzīves ritmu.
Ik vasaru šeit notika iespaidīgi koncerti, mākslinieku benefices, dažādi priekšnesumi, konkursi un saviesīgi pasākumi.
Restorāna īpašnieka Georga Jura Bērziņa uzņēmību apbrīnoja gan vietējā sabiedrība, gan ārvalstu viesi. Ārzemnieki esot atzinuši, ka Jūrmalas „Lido” godam var stāties līdzās citu Eiropas kūrortu izklaides vietām.
1931. gada augustā laikraksts „Pēdējā Brīdī” ziņoja par ieceri uzņemt filmu „Rīga – kūrortu pērle”, kurā bija paredzēts iemūžināt arī vienu no elegantākajām Jūrmalas izpriecu vietām – restorānu „Lido”.
Bērziņš pastāvīgi meklēja jaunus veidus, kā pārsteigt publiku. 1932. gadā prese vēstīja par viņa plāniem doties uz Berlīni un Parīzi, lai smeltos idejas nākamajai izklaides sezonai.
Uzņēmējs uzskatīja, ka publikai nepieciešami jauni un interesanti priekšnesumi, jo ierastie mākslinieki apmeklētājus vairs nepārsteidz.
Viņš pat apsvēra iespēju „Lido” atvērt jau maija sākumā, sākotnēji tikai svētdienās, lai Rīgas publikai Majoros būtu pieejama omulīga vieta ar dzīvo mūziku un dejām.
Karš pārtrauca spožo izklaides laikmetu
Vēsturiskie notikumi būtiski mainīja gan restorāna, gan tā īpašnieka likteni.
1935. gadā tika izpārdota Rīgas „Alhambras” iekārta, bet 1940. gadā šis kabarē naktslokāls tika likvidēts. Tā ēku vēlāk, 1966. gadā, nojauca.
Savukārt Georgs Juris Bērziņš 1944. gadā emigrēja uz Vāciju.
Arī svešumā viņš nepameta izklaides biznesu. 1947. gadā kopā ar Treimani un Edgaru Greifu Bērziņš Augsburgā atvēra greznu kabarē restorānu „Oāze” jeb „Oase”, kurā darbu atrada arī citi trimdā nonākušie latvieši.
Daļa restorāna ienākumu tika ziedota Augsburgas latviešu papildskolas uzturēšanai.
Padomju gados greznā restorāna vaibsti izzuda
Tikmēr Jūrmalā esošo „Lido” ēku padomju okupācijas laikā būtiski pārbūvēja. Tika palielināts tās apjoms, bet iekštelpās iznīcināta vēsturiskā apdare.
1961. gada filmā „Kārkli pelēkie zied” kādreizējais greznais restorāns redzams jau kā kafejnīca „Dzintarjūra”.
Tomēr izklaides tradīcijas šajā vietā pilnībā neizzuda. Restorāns turpināja darboties, un uz tā skatuves uzstājās vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki.
Pēc denacionalizācijas 20. gadsimta 90. gados ēka nonāca privātīpašumā. Tai bija vietējās nozīmes valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss.
2011. gadā uzņēmums SIA „Westbalt Group” vēsturisko ēku demontēja un sāka jaunas ēkas – „Villa Lido” – būvniecību. Darbi tika pabeigti 2013. gada janvārī.
No greznā restorāna palikušas atmiņas un fotogrāfijas
Lai gan vēsturiskā „Lido” ēka vairs nav saglabājusies, tās stāsts joprojām ir nozīmīga Jūrmalas kultūras vēstures daļa.
Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra krājumā esošais dāvinātais fotoalbums ļauj atgriezties laikā, kad kūrortpilsētā valdīja grezni vakari, skanēja orķestru mūzika un izklaides turpinājās līdz vēlai naktij.
Avots: Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs
