Rekonstrukcija kā līdzeklis mantojuma saglabāšanai, nevis zaudēšanai. Jūrmalā skaidro vēsturiskās ēkas demontāžu

Jau vairāk nekā nedēļu Jūrmalā un sociālo mediju platformās internetā turpinās diskusijas par Jūrmalā, Strēlnieku prospektā 32, notiekošās vēsturiskās koka ēkas demontāžu. Izskanējušās bažas par kultūras mantojuma saglabāšanu un kāda vēlmi vēsturisko arhitekta Eižena Laubes projektēto ēku it kā nomainīt ar “kopiju” piektdien steidza izgaisināt Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs.

Rekonstrukcija kā līdzeklis mantojuma saglabāšanai, nevis zaudēšanai. Jūrmalā skaidro vēsturiskās ēkas demontāžu
Pirms demontāžas veikta fasādes detaļu inventarizācija, katrs demontējamais elements tika uzskaitīts, sanumurēts, fotofiksēts un uzmērīts. Ēkā manuāli demontēti ēkas logi, aplodas, palodzes, iekšdurvis, kārbas, grīdlīstes, fasādes apmales, grebumi, dzegas, palodzes un citas dekoratīvās detaļas, tās uzmanīgi atdalot no pamatkonstrukcijas. Foto: Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs

Kā paziņojumā norāda centra pārstāvji, ēkas demontāža notika saskaņoti, pēc projekta, ko uzraudzīja kultūrvēsturiskā mantojuma speciālisti, un lēmums par demontāžu tika pieņemts, ņemot vērā ēkas būvtehnisko stāvokli. Tehniskās izpētes laikā konstatēts, ka liela daļa nesošo konstrukciju ir zaudējušas nestspēju un ēka kļuvusi bīstama. Pirms demontāžas tika veikta detalizēta uzmērīšana, fiksēti arhitektoniskie risinājumi un saglabāšanai atlasītas autentiskās detaļas, kuras iespējams restaurēt un atkārtoti izmantot.

“Šajā situācijā būtisks ir jautājums par to, kā vērtējams kultūras mantojuma autentiskums. Vai tas saistāms vienīgi ar sākotnējās materiālās substances saglabāšanu, vai arī ietver plašāku vērtību kopumu, kas raksturo ēkas kultūrvēsturisko nozīmi? Starptautiskajā kultūras mantojuma saglabāšanas praksē arvien plašāk tiek atzīts, ka autentiskums izpaužas ne vien materiālajā substancē, bet arī ēkas arhitektūrā, funkcijā, atrašanās vietā, vēsturiskajā kontekstā, tradīcijās un sabiedrības atmiņā,” vēsta Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā.

“Šo pieeju nostiprina 1994. gadā pieņemtais Naras dokuments par autentiskumu (Nara Document on Authenticity), kas nosaka, ka kultūras mantojuma autentiskums var tikt vērtēts dažādos aspektos, tostarp pēc formas un dizaina, lietojuma un funkcijas, tradīcijām, atrašanās vietas un kultūras nozīmes.

Konkrētajā gadījumā skolas ēka ilgstoši bija pamesta un pakļauta uguns, mitruma, bioloģisko bojājumu, kukaiņu un konstrukciju degradācijas ietekmei.”

Rekonstrukcijas mērķis nav radīt jaunu arhitektūras būvi, bet saglabāt un nodot tālāk ēkas kultūrvēsturisko nozīmi, atjaunojot tās vēsturisko veidolu, izmantojot saglabājušās autentiskās detaļas un nodrošinot tās funkcijas turpinājumu vēsturiskajā vietā. Šāda pieeja ļauj nodot nākamajām paaudzēm to, kas veido konkrētās vietas identitāti, vienlaikus nodrošinot ēkas drošu un ilgtspējīgu izmantošanu, skaidro centrā.

Tā pārstāvji īpaši uzsver, ka alternatīva rekonstrukcijai varētu būt pakāpeniska un neatgriezeniska kultūras pieminekļa izzušana: “Ja oriģinālā substance savu tehnisko bojājumu dēļ vairs nespēj pildīt būves funkciju un nodrošināt tās fizisku pastāvēšanu, dokumentēta un pamatota rekonstrukcija kļūst par līdzekli mantojuma saglabāšanai, nevis zaudēšanai.”

Jūrmala

Vairāk