Šarlotei patīk zīmēt un dzīvnieki. Tētis viņai uzbūvēja PAL-1000: interaktīvu konsoli ar pogām un ekrāniem, kurā meita pati izvēlas vienradža tēlu, raksturu, apģērbu un māksliniecisko stilu. Rezultātā dzimst jauns, unikāls vienradzis ar savu stāstu un personību.
Konsoli D. Mitrēvics uzbūvēja savā mājā no veciem monitoriem, datoriem un robotikas detaļām. Ieguldījums: ap 300 eiro un neskaitāmas darba stundas. Iepriekšējie gadi muzeja ekspozīciju veidošanā un zināšanas par mākslīgā intelekta tehnoloģijām palīdzēja radīt bērnam saistošu, drošu, interaktīvu sensoro vidi.
Projekta mērķis: 1000 unikālu vienradžu, no kuriem katrs atspoguļo kādu autiskā spektra iezīmi un parāda, cik dažādi var būt cilvēki ar autismu. Šobrīd radīti 16 tēli, stāsta D. Mitrēvics.
Tīmekļvietnē uniqornia.org var uzzināt par katru vienradzi, viņa nozīmi un to, ko tas māca par autismu. Tur var iegādāties preces ar šiem dizainiem vai ziedot. Visi ienākumi tiek novirzīti terapiju finansēšanai.
Projekts tiek publiskots tieši tagad, jo 2. aprīlis ir ANO noteiktā Pasaules autisma atpazīstamības diena, bet aprīlis kopumā ir starptautiskais autisma izpratnes mēnesis. Projekta uzsākšana jau guva plašu sabiedrības atsaucību: D. Mitrēvica personīgais ieraksts "Facebook" sešu dienu laikā sasniedza vairāk nekā 43 000 skatījumu un vairāk nekā 500 dalīšanās klikšķu.
"Mums gribējās vairot empātiju, bet negribēju šo projektu veidot ar galveno mērķi iežēlināt. Gribam mainīt stereotipisko domāšanu par bērniem ar autismu. Caur vienradžiem kā tēliem parādīt, cik dažāds ir autisms. Katrs vienradzis ir citāds, tāpat kā katrs cilvēks," saka D. Mitrēvics.
Šarlotei ir deviņi gadi, un viņa mācās Mārupes pamatskolā. Viņas brālim Henrijam ir septiņi gadi, un šī projekta tapšanas laikā viņam arī tika diagnosticēts autisms, un šobrīd mācās mājmācībā. Kopumā ģimenē ir četri bērni, divi kaķi un suns. Mamma Līga ir pametusi karjeru, lai pilnībā veltītu laiku bērnu aprūpei. Viņa darbojas Mārupes novada biedrībā "Kopā savā novadā", kurā apvienojušies vecāki, kas audzina bērnus ar invaliditāti.
Ģimenes ikmēneša terapiju izmaksas abiem bērniem sasniedz 1200 līdz 2200 eiro, ietverot ABA terapiju, logopēdiju, speciālo izglītību, zirgu terapiju, peldēšanu un speciālos asistentus. Kā uzsver D. Mitrēvics: vecākiem, kuri audzina bērnus ar autismu, šis ir dzīvesveids ilgtermiņā, tāpēc daudziem jārisina jautājums par papildu ienākumu gūšanu terapiju finansēšanai.
Latvijā valsts finansēta terapija bērniem ar AST uzsākta tikai 2024. gadā un šobrīd sedz tikai daļu pieprasījuma: no 416 atbalstītajiem bērniem 314 saņem palīdzību no ziedojumiem, bet rindā gaida vēl vairāk nekā 200 bērnu (Bērnu slimnīcas fonds, 2025). Bez ārēja atbalsta ģimenes izmaksas var sasniegt 12 000 eiro gadā par vienu bērnu, skaidro D. Mitrēvics.
