Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā civilās aizsardzības un patvertņu jautājums kļuvis aktuāls arī Latvijā. Lai gan pēdējos gados daudz runāts par nepieciešamību sagatavoties dažādiem apdraudējumiem, situācija daudzās pašvaldībās joprojām ir tālu no ideālas. Kā liecina Jauns.lv veiktā pašvaldību aptauja, pilnvērtīgu patvertņu izveide vairākviet Latvijā vēl tikai tiek plānota.
Situācija Pierīgas novados ir ļoti atšķirīga. Kamēr dažās pašvaldībās jau ir pieejamas vairākas patvertnes un tiek īstenoti to modernizācijas projekti, citviet darbi vēl ir tikai sākuma stadijā.
Jūrmalas novads
Jūrmalas valstspilsētas teritorijā informatīvās zīmes "PATVERTNE" izvietotas pie 20 pagrabiem, kas daļēji atbilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām par pagrabu pielāgošanu patvertnēm.
Pašvaldība tuvāko divu gadu laikā plāno šīs telpas pielāgot civilās aizsardzības vajadzībām. Pēc darbu pabeigšanas tajās īslaicīgi varēs patverties līdz 7726 iedzīvotājiem.
Jūrmalai piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 13 patvertņu atjaunošanai un pielāgošanai. Projekta kopējais budžets sasniedz gandrīz 600 tūkstošus eiro. Vienlaikus pašvaldība atzīst, ka pieejamais finansējums nav pietiekams visu nepieciešamo objektu pilnīgai sakārtošanai.
Ķekavas novads
Ķekavas novadā pašlaik ir izvietotas 20 patvertnes, tomēr daļa no tām vēl tiek pielāgotas drošības prasībām.
Pašvaldība īsteno vairākus projektus, kuru ietvaros paredzēts sakārtot deviņas esošās patvertnes un piesaistīt papildu finansējumu jaunu objektu pielāgošanai. Kopējais ārējais finansējums sasniedz vairāk nekā 780 tūkstošus eiro.
Pašvaldībā norāda, ka civilās aizsardzības infrastruktūras attīstība joprojām ir sākuma posmā un līdz pilnvērtīgam patvertņu tīklam vēl ejams tāls ceļš. Mērķis ir pakāpeniski nodrošināt patveršanās iespējas visās blīvi apdzīvotajās novada teritorijās.
Mārupes novads
Mārupes novadā izvērtētas vietas, kurās būtu nepieciešamas patvertnes, tomēr augsto izmaksu dēļ pašvaldība šobrīd neplāno būvēt jaunus objektus.
Tā vietā paredzēts turpināt darbu pie esošo ēku pagrabu pielāgošanas, īpaši izglītības iestādēs. Vienlaikus tiek gatavoti noteikumi, kas ļautu pašvaldībai līdzfinansēt arī daudzdzīvokļu namu pagrabu pielāgošanu patvertņu vajadzībām.
Pašvaldība uzsver, ka blīvi apdzīvotās teritorijās nav iespējams izveidot patvērumu pilnīgi visiem iedzīvotājiem, tādēļ svarīga ir arī pašu cilvēku gatavība un iesaiste.
Olaines novads
Salīdzinoši labāka situācija ir Olaines novadā, kur šobrīd apzinātas septiņas patvertnes. Lielākā daļa no tām jau atbilst III kategorijas prasībām.
Patvertņu kopējā ietilpība sasniedz aptuveni 3637 cilvēkus. Pašlaik tiek īstenots ERAF līdzfinansēts projekts vairāk nekā 229 tūkstošu eiro apmērā, kura ietvaros paredzēts pielāgot un aprīkot vēl piecus objektus.
Pašvaldība paralēli investē arī iedzīvotāju izglītošanā, organizējot praktiskas apmācības par rīcību valsts apdraudējuma gadījumā.
Salaspils novads
Visproblemātiskākā situācija starp lielākajām Pierīgas pašvaldībām pašlaik ir Salaspils novadā.
Pašvaldība atzīst, ka šobrīd patvertnes, kas atbilstu minimālajām prasībām, novadā nav pieejamas. Vienlaikus notiek iepirkuma procedūras sešu patvertņu ierīkošanai pašvaldības ēku pagrabstāvos.
Pēc projektu īstenošanas jaunās patvertnes varēs uzņemt 1066 cilvēkus. Darbus plānots realizēt ar ERAF un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu atbalstu.
Rīga
Lai gan galvaspilsētā situācija ir labāka nekā daudzviet citur, arī Rīga saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem. Kā norāda Jauns.lv, pašvaldības ēkās ir apzinātas 146 patvertnes, taču vietas tajās pietiktu aptuveni 50 000 cilvēku. Pirmo objektu labiekārtošanu plānots pabeigt tikai šīs vasaras beigās.
Vienlaikus valstī joprojām nav noteikta prasība pašvaldībām nodrošināt patvertņu vietas visiem iedzīvotājiem. Civilās aizsardzības sistēma paredz drošu patvēruma vietu plānošanu un piemērotu telpu pielāgošanu, bet krīzes situācijās liela nozīme būs arī pašu iedzīvotāju gatavībai un spējai operatīvi rīkoties.
Lai lasītu jauns.lv rakstu spied šeit.
