Jau daudzus gadus turpinās jautājums par gleznaino ciematu Sauleskalna dārzi, kas atrodas upes krastā. Tur Ropažu Evaņģēliski luteriskā baznīca ilgstoši iztirgoja zemesgabalus iedzīvotājiem.
Izrādās, ka viss ciemats atrodas applūstošā teritorijā. Tāpat ciematam joprojām nav oficiāli nodrošināta piebraucamā ceļa, un ceļa īpašnieki kategoriski iebilst pret servitūta vai piebraukšanas tiesību piešķiršanu. Par šo jautājumu starp iesaistītajām pusēm notiek tiesvedība.
Absurda situācija – piekļuve dzīvojamajai mājai faktiski nav juridiski sakārtota, īpašumu nav iespējams pilnvērtīgi ierakstīt zemesgrāmatā, iedzīvotāji gadiem dzīvo ar plūdu risku, turklāt īpašumu nav iespējams apdrošināt.
Uz brīdi noliekam malā sarežģīto situāciju, kurā iedzīvotāji ir ieguldījuši savās mājās daudzus simtus tūkstošu eiro, jo baznīcas pārstāvji viņiem pārdeva šos zemesgabalus un, ņemot vērā baznīcas ietekmi uz iepriekšējo Ropažu novada domes vadību, solīja, ka iedzīvotāji varēs būvēt savas mājas un ka gan baznīca, gan pašvaldība palīdzēs šo jautājumu atrisināt.
Nav pārsteidzoši, ka cilvēki uzticējās baznīcai. Gadiem ilgi baznīca sabiedrībā ir saistīta ar godīgumu, atbildību un morālām vērtībām. Daudzi zemes pircēji bija draudzes locekļi un uzskatīja, ka baznīca nevarētu viņus maldināt vai piedāvāt risinājumu, kas vēlāk radītu tik nopietnas problēmas.
Daudziem iedzīvotājiem neizbēgami rodas jautājums – kā gan baznīca var nodarboties ar nekustamā īpašuma attīstīšanu un pārdošanu, ja šo darījumu rezultātā pastāv risks, ka uzticīgi un labticīgi cilvēki tiek ievesti situācijā, no kuras nav vienkāršas izejas?
Vai baznīcas uzdevums nav kalpot Dievam, aizstāvēt patiesību un savu tuvāko? Jo ir teikts: “Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam.”
Vēl vairāk – vairākus sasaukumus pēc kārtas šis baznīcas pārstāvis lūdza lētticīgo iedzīvotāju uzticību un balsis pašvaldību vēlēšanās.
Beidzot viņš ir pie varas, taču vēlme palīdzēt atrisināt jautājumu, ar kuru viņš pats ir tieši saistīts, cienījamajam baznīcas vadītājam tā arī nav radusies.
Tāpēc iedzīvotāji vēlreiz, šoreiz jau publiski, jautā un vēlas noskaidrot, kas viņš patiesībā ir – Ahans vai Jozua.
