Baltā kāpa un Saulrieta taka ir viens no zināmākajiem Saulkrastu pieturpunktiem. No Baltās kāpas paveras skaists skats uz Rīgas jūras līci un Inčupes grīvu, bet pastaigu var turpināt pa Saulrieta taku Saulkrastu centra virzienā. Netālu no Baltās kāpas atrodas arī arhitekta un mākslinieka Ivara Bumbiera radošā māja ar izstāžu zāli, bet apmēram 20 minūšu gājiena attālumā – Saulkrastu velosipēdu muzejs, kur apskatāmi Latvijā ražoti velosipēdi un ar tiem saistīta atribūtika.
Vēl viena laba ideja ir iepazīt Saulkrastu vēsturisko centru un Jūras parku. Pēdējos gados šī teritorija kļuvusi ērtāka pastaigām, un tagad iespējams doties gar jūras krastu no Pēterupes līdz Ķīšupei. Maršrutu var apvienot ar Pēterupes baznīcas apkārtnes apskati, pastaigu pa koka laipām pie Saulkrastu dižpriedes un kādu pieturu vietējās kafejnīcās.
Ja gribas mazliet aktīvāku noskaņu, var doties līdz Saulkrastu dzelzceļa stacijai, kur iepretim maiznīcai un kafejnīcai “Bemberi” izveidota klinšu kāpšanas siena aktīvas atpūtas cienītājiem.
Savukārt Zvejniekciems būs piemērots tiem, kuri vēlas mierīgu pastaigu ar kultūras un arhitektūras pieskaņu. Saulkrastu novada kultūras centrs “Zvejniekciems” un Zvejniekciema skola ir arhitektes Martas Staņas mantojums. Kultūras centrā iespējams aplūkot izstādes un apmeklēt pasākumus, bet tālāk pastaigu var turpināt Aģes upes promenādē un Skultes ostas jahtu piestātnes virzienā.
Ja laika ir vairāk, vērts aizdoties arī līdz Zvejniekciema akmeņainajai pludmalei – tā atšķiras no ierastā smilšainā piejūras skata un rudenī izskatās īpaši noskaņpilni.
Aptuveni 15 kilometru attālumā no Saulkrastiem atrodami arī skaisti daiļdārzi. Augustes iedvesmas dārzs pārsteidz ar hortenzijām un rūpīgi veidotiem dārza elementiem, savukārt Astrīdas Rulles un ģimenes kolekcijas dārzs būs interesants tiem, kuri vēlas iepazīt dažādus augus, arī retāk sastopamas dārza puķes un dekoratīvos stādījumus. Rudenī šādās vietās krāsas un noskaņa bieži vien ir pat īpašāka nekā vasarā.
Maršrutā vērts iekļaut arī Sējas dižozolu, kam piešķirts Latvijas dabas pieminekļa statuss. Tas ir viens no iespaidīgākajiem kokiem Latvijā un Baltijā, bet 2022. gadā ieguvis Eiropas gada koka Latvijā titulu. Blakus apskatāms arī 1903. gadā celtais Sējas muižas ūdenstornis – izteiksmīgs neogotikas arhitektūras paraugs, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Netālu no Sējas iespējams iegriezties arī lauku sētā “Priežkalni” – “Zaļā Nora”, kur var apskatīt mājdzīvniekus un iegādāties lauku labumus. Savukārt starp Sēju un Loju atrodas Baltijā vienīgais Pirts muzejs, kur var iepazīt Latvijā tapušas pirtis, to veidus un vēsturi. Muzeju īpaši ieteicams apmeklēt gida pavadībā, izmantojot arī iespēju aplūkot vafeļu pannu kolekciju un piedalīties vafeļu degustācijā.