Kristus mīļotie, šie svētki sākas tumsā. Marija Magdalēna dodas uz Jēzus kapu rīta agrumā, kad vēl bija tumsa. Tumsa nebija tikai ārpusē - viņa to pazina arī sevī. Reiz tieši viņu Jēzus bija atbrīvojis no septiņiem dēmoniem. Tagad viņas tumsa, visticamāk, bija baiļu, neziņas, bezspēcības, varbūt pat bezcerības sajaukums.
Tumsa nav jāizdomā arī šodien. Mums apkārt ir tik daudz sāpju un konfliktu. Kara šausmas mūs vairs nesatrauc tikai no Ukrainas. Ja vēl mūsu pašu zemē būtu miers un saticība, tomēr arī tā trūkst. Tad vēl tumsa, kuru iespējams esam atpazinuši sevī. Nē – tumsa nav jāmeklē. Tās pietiek.
Tieši tādēļ ir tik svarīgi atcerēties, ka Lieldienu svētki sākas tumsā. Citādi tiem būtu maz sakara ar mūsu dzīvi. Pieredze rāda, ka Kristus augšāmcelšanās kļūst nozīmīga tur, kur cilvēki spēj redzēt un atzīt tumsu. Marija Magdalēna ir viena no tiem, kura to piedzīvo. Ir tik iedrošinoši lasīt, ka sekodama savām ilgām pēc Kunga, viņa nonāca pie kapa un tumsā redzēja. Redzēja, ka akmens bija novelts. Tumsa nespēj apslēpt Dieva darbu!
Protams, ne tumsa un arī ne mūsu ilgas rada Lieldienas – tās rodas Kristus dēļ. Jo Viņa ilgas sastapt Magdalēnu un katru no mums pārsniedz jebkādas mūsu ilgas. Arī Viņu tās veda ceļā - Krusta ceļā, tās veda arī tumsā – nāves tumsā. Ne krusts, ne kaps Viņu neapstādināja, jo Dievs katram grib dot iespēju sastapt Viņu tāpat, kā Marija Magdalēna sastapa Kristu – klusi, tuvumā, dzirdot savu vārdu tieši tā, kā to spēj izteikt tikai Kristus. Pagriezusies, viņa ieraudzīja to, pēc kā ilgojās. Tas bija viņas “Rabuni” – Skolotājs, un tomēr citāds.
Kristus augšāmcelšanās arī mums palīdz Dievu iepazīt kā tādu, kurš saka izšķirošo vārdu. Lieldienu notikums atklāj Kristu, kuram ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Pēc tam, kad augsto priesteru, Hēroda un Poncija Pilāta personā ir runājuši šīs pasaules varenie, dzīvības un cerības vārdus, runā Kristus. Laikā, kad šķiet, ka pasauli atkal sadala un pārvalda lielvaras, kad otršķirīgas kļūst vienošanās, kurām bija jākalpo mieram – tieši tad īpaši dārga kļūst iespēja pazīt augšāmcelto Kristu un dzirdēt Viņa vārdus.
Katru svētdienu mēs Baznīcā apliecinām ticību Kristum: “kurš mūsu pestīšanas labad nāca no debesīm,…tapa cilvēks; par mums sists krustā Poncija Pilāta laikā, cietis un guldīts kapā, trešajā dienā augšāmcēlās saskaņā ar Rakstiem.” Tas, kas bija Dieva mīlestības plānā, tas tagad ir kļuvis par īstenību. Kristus ir izdarījis visu līdz galam, lai Viņa Baznīca var dziedāt: “Priecājies, zeme, Kunga spožumā, jo ir izklīdusi grēka tumsa.”
Nebūsim pārsteigti par tumsu – sastapsim to kopā ar augšāmcelto Kristu. Uzticēsimies Viņa uzvarai un liecināsim par Evaņģēliju ar atjaunotu pārliecību.
Priecīgas, svētītas Lieldienas!
