1. Krievi jau četrus gadus katru nakti laiž raķetes, planējošās bumbas, dronus un bezpilota lidaparātus (BPLA) pa Ukrainas pilsētām. Lielāko daļu ukraiņi spēj notriekt, taču ne visu, kas ielido. Irāņu parauga “Šahedus”, kuru izplatītākā Krievijas modifikācija ir “Geraņ-2”, ukraiņi cenšas vai nu notriekt, vai novirzīt no kursa ar pašu izstrādātām radioelektroniskās bloķēšanas (REB) iekārtām. Ja tāds lidojošais “mopēds” pazaudē mērķi, tas var ieklīst citas valsts teritorijā. 

2. Atbildot uz krievu agresiju, ukraiņi izstrādājuši paši savas raķetes, bezpilotniekus un dronus. Šobrīd masīvākā produkcija ir kompānijai “FirePoint”, kuras ražotie BPLA gandrīz katru nakti dodas iznīcināt krievu naftas pārstrādes industriju un ostu infrastruktūru.

3. Tie konkrētie bezpilotnieki, kas no Čerņihivas apgabala un Sumščinas ziemeļiem startē Sanktpēterburgas virzienā, parasti lido paralēli Baltkrievijas, Latvijas un Igaunijas robežām. Lai tos apturētu, krievi cenšas tos nosist no mērķa ar savu REB, kā arī slāpē GPS signālus Krievijas teritorijā. Šonedēļ Rietumu prese rakstīja, ka krievi speciāli cenšas novirzīt ukraiņu bezpilotniekus pa kreisi, lai apzināti panāktu to ielidošanu Latvijas vai Igaunijas gaisa telpā.

4. Kad šāds orientāciju pazaudējis ukraiņu BPLA ieklīst Latvijas gaisa telpā, kur GPS signāli traucēti netiek, tas gandrīz vienmēr atgūst koordinātas, noorientējas, pagriežas atpakaļ uz Ļeņingradas apgabala pusi un atsāk lidojumu uz sava trieciena īsto mērķi. Tas ir iemesls, kāpēc trauksmes paziņojums atskan vispirms Krāslavas un Ludzas novadā, tad Balvos, bet pēc dažām stundām tiek atsaukts, un no rīta ziņās izlasām, ka “Ukrainas triecienā iznīcināta kārtējā krievu naftas bāze un trīs ostas termināļi Ustjlugā”.

5. Latvijas armija un mūsu NATO sabiedrotie labi saprot, ka šie BPLA ieklīst Baltijas gaisa telpā tikai tāpēc, ka Krievija tiem cenšas pretoties un apzināti tos virza uz mūsu pusi. Kamēr ukraiņu bezpilotnieki virs Baltijas teritorijas noorientējas un dodas atpakaļ savā vienvirziena misijā, mums nerodas iemesls tos notriekt. Līdzīgi mēs nenotriektu arī, piemēram, ukraiņu militāro transportlidmašīnu AN-125 “Ruslan”, ja tā ar ieroču kravu ceļā no Zviedrijas ziemeļiem uz Žešuvas lidlauku Polijā neplānoti ielidotu Latvijas gaisa telpā, izvairoties no potenciāla apdraudējuma no Kaļiņingradas apgabala puses. Latvijā ielidojušie droni vai bezpilotnieki būtu nekavējoties notriecami tikai divos gadījumos: ja tie būtu Krievijas izcelsmes lidaparāti vai ja tie (neraugoties uz izcelsmi) būtu novirzījušies no kursa tik neglābjami, ka tie bīstami pietuvotos kādam Latvijas objektam. Pārējos gadījumos – lai tik lido tālāk veikt savus kaujas uzdevumus Krievijas Federācijas teritorijā.

Ņemot vērā to, cik vienkārša ir situācija un cik elementāri tā izskaidrojama, var tikai vēlreiz izteikt izbrīnu, kāpēc valsts augstākās politiskās un ierēdniecības amatpersonas pat nemēģina to visu skaidrot sabiedrībai. Mēs taču negribētu un nevarētu pieļaut tādu iespēju, ka šīs amatpersonas tikai tagad, izlasot šo rakstu no Ukrainas kara aculiecinieka puses, pirmo reizi vispār apjēgtu, kas īsti mūsu gaisa telpā notiek? Vai ne?