Viņas pārdomas ir ne tikai diplomātisks vērtējums par situāciju reģionā, bet arī personisks skatījums uz to, ko nozīmē dzīvot pieaugoša eksistenciāla apdraudējuma apstākļos – un kāpēc, viņasprāt, nerīkošanās radītu vēl smagākas sekas arī Eiropai.
Izraēlas vēstnieces Latvijā Sandras Simovičas personisks komentārs par situāciju Tuvajos Austrumos un Izraēlā:
" Kad tiek jautāts, ko Izraēla cenšas panākt, vai mērķis ir pilnībā izskaust radikālo islāmu vai arī to iedzīt pagrīdē, atbilde vienkāršotā izpratnē nav ne viena, ne otra no šīm iespējām.
Mēs noteikti necenšamies iedzīt radikālo ekstrēmismu pagrīdē. Vēsture ir parādījusi, ka šādu draudu iedzīšana pagrīdē neatrisina problēmu, tā tikai to atliek un ļauj tai ar laiku kļūt spēcīgākai un bīstamākai.
Vienlaikus radikālās islamistu ideoloģijas pilnīga izskaušana visur pasaulē nav reālistisks mērķis. Tas, uz ko mēs šobrīd koncentrējamies, ir daudz konkrētāks un neatliekamāks uzdevums - novērst tūlītēju un eksistenciālu apdraudējumu, ko rada Irāna un tās sabiedrotie.
Šim apdraudējumam ir trīs galvenās sastāvdaļas – Irānas kodolprogramma, tās ballistisko raķešu programma un tās reģionālo sabiedroto tīkls. Irāna bija pastiprinājusi centienus pārvietot gan urāna bagātināšanas darbības, gan ballistisko raķešu ražošanas objektus pazemē, padarot turpmāku rīcību ievērojami sarežģītāku, ja ne pat neiespējamu. Tas radīja steidzamības brīdi. Ja mēs nebūtu rīkojušies tagad, varētu būt jau par vēlu.
Mēs jau redzam Irānas ballistisko raķešu spēju sekas un postījumus, ko tās var nodarīt. Tas nav teorētisks apdraudējums, bet gan reāls un tūlītējs.
Foto no Izraēlas policijas "X" konta
Pastāv arī Irānas iekšējā dimensija. Irānas tauta gadu desmitiem ir cietusi radikāla, represīva režīma varā, kas apspiež citādi domājošos, iesloga kritiķus un izmanto vardarbību pret saviem pilsoņiem. Kopš 1979. gada Islāma revolūcijas šis režīms ir saglabājis kontroli ar baiļu un brutalitātes palīdzību.
Ir svarīgi atcerēties, ka pirms 1979. gada Izraēlai un Irānai bija ciešas un pozitīvas attiecības. Irānas tauta ir izglītota, spējīga, un daudzi no tās alkst pēc savādākas nākotnes. Gadiem ilgi viņi ir mēģinājuši protestēt un izaicināt režīmu. Mēs uzskatām, ka viņi ir pelnījuši iespēju pašiem noteikt savu likteni.
Šis režīms nav apdraudējums tikai Izraēlai. Tas rada riskus daudz plašākā mērogā nekā tikai reģionā. Irāna cieši sadarbojas ar Krieviju. Tās rīcībai ir sekas Ukrainas un Eiropas drošībai. Mēs esam redzējuši raķešu aktivitāti, kas ietekmē plašāku Vidusjūras reģionu. Caur saviem sabiedrotajiem un tagad arī tieši, izmantojot ballistiskās spējas, Irāna ir demonstrējusi, ka tā ir destabilizējošs spēks.
Eiropai būtu jāatzīst šī apdraudējuma mērogs.
Es pašlaik atrodos Izraēlā. Tāpat kā daudzi citi, mēs vairākas reizes dienā dodamies uz patvertnēm ienākošo uzbrukumu dēļ. Tiek maksāta augsta cena. Līdz šim bojā gājuši vienpadsmit cilvēki – deviņi vakar, kad ballistiskā raķete trāpīja dzīvojamai ēkai, un divas sievietes dienu iepriekš.
Tā ir sāpīga realitāte. Tomēr nerīkošanās pieaugoša eksistenciāla apdraudējuma priekšā galu galā novestu pie vēl smagākām sekām – ne tikai Izraēlai, bet arī Eiropai, Ukrainai un globālajai stabilitātei."
