Inese, specializētā krīzes audžuģimene

Es zinu, ka man nekādas lielās pensijas nebūs. Saldējumam varbūt sanāks. Neesmu augstos amatos strādājusi, liela alga nekad nav bijusi. Kaut kad esmu skatījusies pensijas līmeņu uzkrājumus, bet tie cipari man neko neizsaka. Veidoju nelielus uzkrājumus, bet negribu visu laiku raizēties par vecumdienām. Kā būs – būs. Manai mammai ir 40 gadu darba stāžs, viņa saņem 428 eiro. Ar to viņa var nodrošināt pamatvajadzības, bet visu pārējo sedz bērni. Ja viņa būtu viena – nevarētu izdzīvot.

Edgars, strādā celtniecībā

Neesmu drošs, ka pensijas sistēma Latvijā man sniegs finansiālu drošību vecumdienās. Visdrīzāk, man būs maza pensija. Nekādus uzkrājumus neveicu, neesmu arī skatījies, kas man ir 2. līmenī. Bērni gan jau palīdzēs. Kā būs – tā būs. Jo vairāk baidīsies, jo bailes ātrāk atnāks. Tā visa pensiju aprēķināšanas sistēma droši vien jāpamaina, lai cilvēki varētu drošāk justies par vecumdienām.

Jānis, automehāniķis

Neesmu drošs. Nevar zināt, kādus vēl lēmumus valdība pieņems, varbūt palielinās pensionēšanās vecumu? Man līdz pensijai vēl divi gadi. Kaut kam jau pensiju 2. līmenī vajadzētu būt, bet es tam nesekoju. Mans dēls nodarbojas ar autosportu, viņam visu laiku cenšos palīdzēt, ceru, ka vēlāk viņš man palīdzēs. Tagad arī esmu ceļā uz gonkām, kur viņš piedalīsies.

Raimonds, dzīvo Rīgā, autovadītājs

Par to neesmu drošs. Neuzticos Latvijas likumdošanai. Sekoju saviem uzkrājumiem 2. līmenī, ceru, ka tos arī saņemšu, nedaudz arī uzkrāju. Maniem vecākiem bija smieklīga pensija, viņi strādāja padomju, vēlāk pārejas laikā un pensijā saņēma kapeikas. Šobrīd par savām vecumdienām cenšos nedomāt, nevar vispār zināt, cik ilgi dzīvosi. Man līdz pensijai vēl 15 gadI, ja vien nepalielinās pensionēšanās vecumu.