Lauris, strādā tirdzniecībā

Mani vēlēšanas neinteresē, diez vai uz tām iešu. Esmu ilgi dzīvojis ārzemēs un redzējis, kāda tur ir dzīves kvalitāte. Neuzskatu par vajadzīgu balsot par kādu, kurš tur augšā sēž, savāc visu naudu sev, bet cilvēkiem nekas nepaliek. Sākumā sola un kaut ko dara, bet pēc pāris mēnešiem pazūd. Vajadzētu pielaist pie stūres jaunākus cilvēkus, kuri reāli dara un rāda savus darbus, nevis tikai sola. Cilvēkam sevi vajadzētu pierādīt ar darbiem, nevis lozungiem un reklāmām. Ogrē redzu reālus darbus – ir sakopts, ceļi tiek savesti kārtībā, kaut kas notiek. Bet kas notiek Rīgā? Visi maksājam nodokļus, bet kur tā nauda paliek, kas par to tiek izdarīts? Slikti ceļi autovadītājam nozīmē papildu izdevumus – jāremontē automašīna, jāmaina amortizatori, riepas. Arī medicīnas pakalpojumi ir tik dārgi, ka cilvēkam jādomā, vai viņš tos vispār var atļauties. Agrāk Latvija bija Latvija, mūsu zeme, tagad viss ir pārdots. Par ko iet balsot?

Māris, plaša profila speciālists

Esmu pamanījis ar vēlēšanām saistītās reklāmas, bet mani tās neuzrunā. Reklāmas ir neizbēgams ļaunums – tāpat kā rīts un vakars. Partiju programmām sekoju līdzi pasīvi. Vēlēšanās un referendumos piedalos simtprocentīgi. Izvēlos, manuprāt, mazāko ļaunumu – esmu pats pieņēmis lēmumu un tad nevienu citu nevaru vainot. Esmu nacionālists, man ir svarīgas nacionālās vērtības, bet Latvijā, manuprāt, nav normālu nacionālistu – ir tikai daiļdirsēji. Kulbergs pēdējā laikā sevi parāda ļoti aktīvi un pozitīvi. Esmu patīkami pārsteigts, jo sākumā biju par viņu skeptisks – domāju, ka būs “Gobzems 2”. Man šķiet, ka partijas nerunā par to, kas patiešām ir svarīgs, bet gan to, ko cilvēki grib dzirdēt. Vakar radio dzirdēju diskusiju, kurā piedalījās Stepaņenko un Ašeradens. Klausījos un smējos balsī. Uz vēlēšanām noteikti iešu un arī citiem iesaku piedalīties – pats būsi izdarījis savu izvēli, un pēc tam nebūs jāvaino kāds cits.

Arnis, uzņēmējs

Politika mani interesē, bet partiju programmām un priekšvēlēšanu kampaņām līdzi īpaši nesekoju. Man svarīgāk ir tas, kas reāli izdarīts, bet, manuprāt, pa šiem gadiem nekas būtiski nav mainījies – bagātie kļuvuši bagātāki, bet pārējie izdzīvo, kā var. Reklāmas mani neietekmē. Tās varbūt iedarbojas uz cilvēkiem, kuri mazāk seko līdzi un nezina, kas iepriekš solīts un kas no tā izdarīts. Politikā ir vajadzīgi jauni cilvēki un darītāji. Piekrītu arī idejai, ka vēlēšanās vajadzētu vairāk balsot par konkrētu cilvēku, nevis partiju. Apsveru iespēju protesta pēc nobalsot kaut vai par Hermaņa partiju, lai gan arī viņa solījumi man šķiet nereāli. Ja izdotos mainīt līdzšinējo sistēmu, varbūt beidzot kaut kas sāktu mainīties. Latvijas ekonomikā, manuprāt, daudz vairāk jāattīsta rūpniecība un ražošana. Jāstiprina lauksaimniecība, it īpaši mazās saimniecības, ražošana un mazais bizness.

Ilze, ierēdne

To, ka tuvojas vēlēšanas, visvairāk izjūtu pēc tā, ka pastkastē tiek iemesti dažādi bukleti ar partiju solījumiem. Tie man palīdz – skaidri zinu, par ko nebalsošu. Tā kā strādāju valsts pārvaldē, zinu ministriju darba plānus – ko kurš ir apņēmies darīt, ko dara un kā ar to visu veicas. Man svarīgas ir manas vērtības – tradicionālas, klasiskas: nezodz, pildi solījumus, tradicionāla ģimene. Protams, kad partijas nonāk Saeimā un veido koalīciju, tām ir jāmeklē kompromisi, un šis tas no solījumiem pazūd. Vides reklāmas mani neuzrunā, drīzāk kaitina. Bet kādu varbūt uzrunā vides reklāmas, citu – bukleti, vēl kādu – televīzijas priekšvēlēšanu diskusijas. Katrs izvēlas savu. Iet vai neiet vēlēt – tā ir katra brīva izvēle. Labi, ka partijas brauc un tiekas ar vēlētājiem – tad jau nojauš, kas tautai vajadzīgs. Cits jautājums, vai pēc tam to arī dara. Jau gadiem valsts prioritārās jomas ir veselība, izglītība un aizsardzība. Palasiet, kas ir paveikts, tad arī sapratīsiet, kas ir vai nav izdarīts.