Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) apsver iespēju ieviest 3 eiro maksu par ēkas apskati ārzemniekiem, kuri turp dotos bez gida, jo grāmatas vairs nav galvenais intereses objekts. Tāpēc  loģiski būtu padomāt arī par citām Latvijas apskates vietām un objektiem, kas līdz šim bezatbildīgi bijuši pieejami par baltu velti. Lūk, mēs bez maksas, pilnīgi altruistiski piedāvājam variantus.

Pie LNB sabiedriskā transporta pieturās gaidošajiem pasažieriem piemērot nejaušā tūrista tarifu – 3 eiro. Ja autobuss kavējas ilgāk par 10 minūtēm, persona automātiski tiek uzskatīta par ēkas apskates dalībnieku. Tiklīdz cilvēks vairāk nekā 30 sekundes skatās Gaismas pils virzienā, no viņa konta tiek ieturēti 3 eiro par kultūras objekta vērošanu. Ja pieturā pie bibliotēkas pasažieris nofotografē autobusu ar Gaismas pili fonā, tad maksa jāiekasē no visiem objektiem proporcionāli kadrā aizņemtajai platībai. Tas būtu tikai godīgi. 

Rīgā, Lāčupes mežā, ieviest 5 eiro maksu par lāča pēdu apskati. Galu galā tik ideāla zīmolvedība negadās bieži – cilvēki gadiem dzīvo pie Lāčupītes, un tikai tagad beidzot tur uzradušies arī lāča elementi. Ja ķepaini tomēr izdodas ieraudzīt, tad piemērot luksusa tarifu – 15 eiro, jo apmeklētājs saņem visu pakalpojuma komplektu: ne tikai Lāčupi, bet arī lāci. Ārpus Rīgas, ak, atvainojiet, cenai par lāča eksistences pierādījumu vajadzētu būt zemākai. Jo Latvijas galvaspilsētā dzīve ir dārgāka, un punkts.

«Rail Baltica» būvlaukumos noteikt 3 eiro ieejas maksu par nākotnes infrastruktūras vērošanu. Apmeklētājiem dota unikāla iespēja savām acīm redzēt, kā izskatās Eiropas savienojamība nepabeigtā procesā.

Rīgas bedrēm ieviest sezonas abonementu. Par 2 eiro mēnesī autovadītāji iegūtu tiesības neierobežotā daudzumā apskatīt ceļu remontdarbu perspektīvas visos 4 gadalaikos.

Ķemeru purvā iekasēt 4 eiro par miglas apskati. Skaidrā laikā piemērot kompensācijas maksu, tāpēc ka pakalpojums nav pilnībā sniegts.

Pie jūras ieviest samaksu par saulrieta vērošanu. Saulriets ir «premium» saturs, ko daba līdz šim nepārdomāti izplatījusi bez licences. Saullēkts varētu maksāt dārgāk. Kāpēc? Vienkārši tāpat.

Pie Brīvības pieminekļa Rīgā – 3 eiro par skatīšanos uz pieminekli un vēl 2 eiro par skatīšanos uz tūristiem, kuri aplūko pieminekli.

Maksas zona pie Rīgas centra kaijām. Par 1 eiro var vērot, kā putni cīnās par frī kartupeļiem; par 5 eiro ir pieejama paplašinātā programma ar agresīvu uzbrukumu kebabam; par 10 eiro – vārnu kautiņš ar kaijām.

Pie Saeimas nama ieviest maksu par politisko solījumu apskati. Solījumi gan nav taustāmi eksponāti, taču to kultūrvēsturiskā vērtība ir nenovērtējama. Par cenu jāizsludina iepirkums, ko paredzēts izdarīt kādā no nākamajiem plānošanas periodiem. 

Siguldā – vismaz 2 eiro par rudens lapu skatīšanu. Jo vairāk krāsu un krāsu toņu, jo augstāka biļetes cena.

Vecrīgā – 3 eiro par bruģa apskati bez gida. Ar gidu – 15 eiro, jo viņš paskaidros, kura bedre ir autentiska un kura restaurēta.

Pie Centrāltirgus ieviest aromātu biļeti. Smaržu ekspozīcija mainās katru dienu un ietver gan tradicionālo, gan avangarda programmu, tāpēc ieejas maksa ir fleksibla un Valsts kontrolei neizsekojama.

Rīgas lidostā – 5 eiro par iespēju vērot, kā citi dodas ceļojumā. Par papildu samaksu atļauts nopūsties un apskatīt izlidošanas tablo. Tā dēvētajā skūpstu zonā bez maksas drīkst nodziedāt dziesmas «Jel dod man bučiņ’» pirmo rindiņu, bet par katru nākamo tiek piemērots ģeometriskās progresijas tarifs. Viss dziesmas izpildījums jāuzskata par koncertpakalpojumu, un tam jāpiemēro paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis.

Maksas ekskursijas uz nepabeigtiem projektiem. Devīze: «Nāc apskatīt, kam reiz vajadzētu būt gatavam!». Izcenojums vēl nav gatavs. 

Pie jebkura Latvijas meža uzstādīt kasi ar uzrakstu: «Ieeja dabā – 300 eiro.»

3 eiro par ūdens krišanas vērošanu Ventas rumbā, Kuldīgā. Ja ūdens krīt īpaši skaisti, tad piemērot dinamisko cenu. Pavasara palu sezonā ieviest VIP biļetes.

Jūrkalnes stāvkrastā – 4 eiro par iespēju vērot, kā Latvija lēnām samazinās. Skatītājiem izsniegt sertifikātu par piedalīšanos krasta erozijā.

Pie katras stārķu ligzdas – 2 eiro par ligzdas apskati. Ja stārķis tajā brīdī stāv uz vienas kājas, jāpiemēro kultūras piemaksas tarifs ar koeficientu 0,007.

Pavasarī ieviest nodevu par pirmo laukā redzēto dzērvi. Latvietim pienākas maksāt par prieku, ka ziema beidzot atkāpjas. Kā tas attiecas uz dzērvēm? Nekā. Bet maksājiet ragā!

Pie rapša laukiem – 7 eiro par dzeltenā laukuma apskati. Influenceriem jeb ietekmeļiem – dubulta maksa par fotosesiju starp ziediem.

Ceļmalās ieviest abonementu ziedošo lupīnu vērošanai. Jo invazīvai sugai arī jāiemācās pelnīt.

Pie jebkura bebru dambja – 1,76 eiro infrastruktūras apskates maksa. Galu galā tie ir būvprojekti Latvijā, kas top laikus un bez sadārdzinājuma. Tādēļ tik lēti. Lai slavēti bebri!

Cēsīs iekasēt maksu par viduslaiku noskaņas baudīšanu. Teiksim, 0,20 eiro. Ja tūristam izdodas uztaisīt bildi bez cita ceļotāja fonā, tad pienākas ekskluzīvās pieredzes piemaksa – 4 eiro.

Pie jebkura Latvijas grants ceļa – apaļš eiro par putekļu mākoņa novērošanu. Pēc lietus šo pakalpojumu aizstāj dubļu ekspozīcija. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga dikti jūsmoja par Latvijas baltajiem lielceļiem. Tā lai ir pievienotā bezmaksas vērtība. 

Pļavās noteikt maksu par stārķu un govju kopainu. Tas ir Latvijas nacionālais vides objekts. 

Rudens sēņu sezonā ieviest 4 eiro maksu par viena pilna groza foto sociālajos tīklos. Skaudība naudu nemaksā, bet tās publiska provocēšana gan.

Maksājumu termināļu izvietošana pie brīdinājuma ceļa zīmēm par aļņu bizošanu pāri brauktuvei. Lielākā daļa cilvēku Latvijā aļņus nekad nav redzējuši, bet zīmes tiek fotografētas gadiem bez jebkāda ieguldījuma budžetā.

Pie jebkuras slēgtās lauku skolas – 200 eiro par nostalģisku vietas apskati. Senioriem pienākas 43% atlaide, jo viņi vēl atceras laiku, kad tur bija bērni.

Lauku autobusu pieturās ieviest maksu par autobusa gaidīšanu. Ja autobuss neierodas, pieredze automātiski kļūst ekskluzīva un cena pieaug.

Pie ceļiem remontdarbu zonās – skatītāju tribīnes. Par 5 eiro ir iespēja vērot vienu ekskavatoru, kas jau trešo nedēļu stāv vienā vietā. Par diviem – 10 eiro utt.

Pie kartupeļu laukiem noteikt ieejas maksu ziedēšanas laikā. Galu galā ne viss skaistais Latvijā aug botāniskajā dārzā vai jebkurā citā dārzā.

Par sniegota lauku ceļa fotografēšanu ziemā – 1 eiro. Ja kadrā ir redzama arī bērzu aleja, piemērot kultūras mantojuma nodevu.

Pie jebkuras pamestas fermas – industriālā tūrisma nodeva. Betons taču pats sevi neuztur. 

Skatu torņos ieviest maksu par horizonta vērošanu. Jo tālāk var redzēt, jo vairāk jāmaksā par patērēto ainavu. Ja kāds zina pateikt, kas ir Dullais Dauka, – viņam pienākas bezmaksas abonements 10 gadus.

Par ziemeļblāzmas vērošanu Latvijā noteikt «premium» biļeti. Tā kā neviens nezina, vai tā būs redzama, biļetes cena nav atmaksājama.

Lietainās Jāņu brīvdienās ieviest simbolisku 1 eiro maksu par tradīciju saglabāšanu. Jo bez lietus Jāņi tomēr šķiet aizdomīgi. Tādēļ tik lēti.

Pie katras ciema nosaukuma zīmes ar amizantu nosaukumu – foto nodeva. Amizantuma pakāpi noteiks īpaša valodniecības un finanšu darba grupa, kuras pastāvēšanu noteiks Ministru kabinets, bet finansēšanu – paši fotografētāji. Jo vairāk cilvēku pie zīmes smaida, jo augstāka nodeva. Bet par ciemiem, kuru nosaukumi izraisa ķiķināšanu trīs paaudzēs vienlaikus, tiks piemērots paaugstināts kultūrvēsturiskā humora tarifs.

Par Latvijas klasiskā skata – veca, pamesta koka šķūņa saulrietā – vērošanu noteikt kultūras nodevu. UNESCO varbūt vēl nav to iekļāvusi savās prioritātēs, taču laiks saprast, ka viss nevar būt par velti.

Pie katras ceļazīmes «Uzmanību, remontdarbi!» ieviest apskates maksu. Ja remontdarbi nav redzami, tik un tā piemērot papildmaksu par konceptuālās mākslas baudīšanu.

Pie jebkura dižakmens noteikt 1 eiro maksu par brīnīšanos, kā tas tur nonācis. Ja apmeklētājs uzdod jautājumu «Vai ledājs atnesa?», tad jāmaksā arī par gida pakalpojumu, pat ja gida nav.

Par varavīksnes fotografēšanu ieviest atmosfēras resursa izmantošanas nodevu. Dubultvaravīksnei tarifs divkāršojas. Loģiski.

Par pirmās baravikas foto publicēšanu sezonā – 5 eiro. Par tekstu «šogad sēņu nav» nodokļa atlaide nepienākas.

Pie jebkura lauku veikala soliņa uzstādīt maksājumu termināli, jo apmeklētājiem ir dota iespēja vērot unikālu mutvārdu ziņu aģentūras darbu reāllaikā.

Par koka, kas vientuļi aug lauka vidū, fotografēšanu piemērot mākslinieciskās noskaņas nodevu. Melnbaltā fotogrāfijā cena dubultojas.

Pie katras estrādes, kur notiek zaļumballe, ieviest klausīšanās maksu. Piemērot patriotisko piemaksu, ja ir dzirdama «Apvedceļa» vai «Lauku muzikantu» dziesma.

Un, protams, pie jebkura sausserža, latvāņa, ābeles vai ceriņa ziedēšanas sezonā uzstādīt cenrādi un kasi. Ja jau bibliotēkas ēku var skatīties par maksu, tad ziedoša daba bez gida ir tikpat ekskluzīvs pakalpojums.