|
AINĀRS, autovadītājs Ar ģimeni dodos uz kapusvētkiem. Piederīgie apglabāti Lielvārdē un Latgalē. Bērniem cenšamies mācīt šo tradīciju, lai gan jaunībā arī man tas nelikās svarīgi. Ar gadiem attieksme mainās. Kapusvētki man vairāk saistās ar mirušo pieminēšanu un dzimtas satikšanos. Uzskatu, ka kapavietas nedrīkst atstāt novārtā, bet gadās arī tā, ka cilvēki aizbrauc uz ārzemēm un kapavietas aizaug. |
 |
|
RIGONDA, mājsaimniece Esmu no Kurzemes, tur arī apbedīti mani tuvinieki. Kad aizbraucu ciemos, aizejam arī uz kapiem – noliekam puķītes, aizdedzam svecītes. Ar vīru esam runājuši arī par mūsdienīgākiem risinājumiem – piemēram, par kopēju betona sienu ar plauktiņiem urnām, kur būtu ģimenes piemiņas vieta. Man šķiet laba doma, ka pie urnas varētu būt QR kods, kuru noskenējot var noskatīties filmiņu vai stāstu par cilvēku. |
 |
|
INGA, skolotāja Man ir svarīgi, lai radinieku atdusas vieta būtu sakopta. Ģimenes kapi atrodas Ogresgalā, tos kopj omīte un krustmāte. Apglabājot tēti Bauskā, izvēlējos kapavietu iekārtot tā, lai būtu pēc iespējas mazāk jākopj – lai nav jāravē un smiltis skujiņā jāgrābj. Radinieki Latgalē vēl joprojām plaši svin kapusvētkus, tur tā ir tradīcija, bet šeit tā vairs nav tik izteikta. |
 |
|
DANIELS, mācās vidusskolā Godīgi sakot, par kapiem daudz neesmu domājis. Mani tuvinieki ir apglabāti Smiltāju kapos, bet tur aizeju reti. Kapusvētkos kopā ar vecākiem aizbraucam nolikt ziedus un svecītes – tā vienkārši ir ierasts. Man šķiet svarīgi, ka ir vieta, kur aiziet un pieminēt savējos. |
 |
Piektdiena, 06.03.2026. 16:41
