Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» kopā ar atsevišķiem meitasuzņēmumiem sākusi finanšu saistību restrukturizāciju ASV, izmantojot tā dēvēto «Chapter 11» procedūru. Process notiek Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesas uzraudzībā.

Uzņēmums uzsver, ka restrukturizācija nenozīmē aviokompānijas darbības pārtraukšanu. Lidojumi turpināsies atbilstoši plānotajam, pasažieri varēs iegādāties biļetes un izmantot jau iegādātās biļetes kā līdz šim.

«Chapter 11» procedūra ļauj uzņēmumam tiesas uzraudzībā pārkārtot savas finanšu saistības un vienoties ar kreditoriem, vienlaikus saņemot aizsardzību pret individuāliem parādu piedziņas mēģinājumiem.

«airBaltic» finanšu stabilizācijas procesam no starptautiskajiem investoriem piesaistīti 350 miljoni eiro. Finansējuma procentu likme ir 12% gadā. Kompānijas pārstāvji norāda, ka restrukturizācijas īstenošanai papildu līdzekļi no Latvijas valsts budžeta nebūs nepieciešami.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka procesā piedalīsies privātais kapitāls un valsts nav uzņēmusies jaunas garantijas. Savukārt uzņēmuma biznesa plānu paredzēts turpināt bez būtiskām izmaiņām.

Finanšu stabilizācijas procesu plānots pabeigt līdz nākamā gada jūnijam. Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka pats restrukturizācijas procesa sākums vēl negarantē veiksmīgu iznākumu.

Publiskots lielāko kreditoru saraksts

No «airBaltic» iesniegtajiem dokumentiem ASV tiesā izriet, ka kompānijai varētu būt no 10 001 līdz 25 000 kreditoru.

Lielākais nenodrošinātais kreditors ir lidmašīnu dzinēju ražotājs «Pratt & Whitney», kura prasījums sasniedz 66,5 miljonus ASV dolāru.

Starp lielākajiem kreditoriem ir arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ar 42,4 miljonu dolāru prasījumu, Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā – ar 20,06 miljoniem dolāru, kā arī Valsts ieņēmumu dienests, pret kuru saistības sasniedz 15,4 miljonus dolāru.

Saistības pret Rīgas lidostu veido 9,07 miljonus dolāru, pret Eiropas gaisa satiksmes drošības un pārvaldības organizāciju «Eurocontrol» – 5,59 miljonus dolāru, bet pret «Shell Energy Europe» – 5,439 miljonus dolāru.

Tiesā iesniegtajā dokumentācijā norādīts arī 30 lielāko nenodrošināto kreditoru saraksts.

Valdība cer uz uzņēmuma finanšu sakārtošanu

Ministru prezidents Andris Kulbergs paudis, ka šoreiz mērķis neesot īslaicīgi nodrošināt aviokompānijas darbību, bet gan risināt uzņēmuma finanšu problēmas pēc būtības.

Iepriekš «airBaltic» bija apsvērusi aizņēmumu līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada procentu likmi, tomēr šāds finansējums būtu devis līdzekļus tikai tuvākajam periodam, neatrisinot uzņēmuma ilgtermiņa finanšu problēmas.

Restrukturizācijas laikā paredzēts pārskatīt gan parādsaistības, gan nomas līgumus un uzņēmumam nepieciešamā finansējuma struktūru.

Vienlaikus eksperti brīdina, ka process saistīts ar būtiskiem riskiem un tā veiksmīgs noslēgums nav garantēts. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis paudis viedokli, ka ASV sāktais restrukturizācijas process varētu būt arī priekšvēstnesis turpmākiem maksātnespējas soļiem Latvijā.

«airBaltic» pēdējos gados strādājusi ar zaudējumiem. 2025. gadā uzņēmuma zaudējumi sasniedza 44,3 miljonus eiro, savukārt ieņēmumi bija 779,3 miljoni eiro. Uzņēmums ir apturējis arī iepriekš apsvērto akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb IPO procesu un kapitālu pašlaik plāno piesaistīt no privātajiem investoriem.