Par šāda rakstura noziedzīgiem nodarījumiem pērn tiesai nodotas 53 krimināllietas, salīdzinot ar 37 lietām gadu iepriekš. 17 kriminālprocesos piemērots prokurora priekšraksts par sodu.
Prokuratūra pērn koncentrējusi resursus prioritāro noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai. Tiesai kopumā nodoti 37 šādi kriminālprocesi pret 48 fiziskām personām. Lielākā daļa šo lietu saistīta ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta viltojumu, krāpšanu, dokumentu viltošanu un kontrabandu. Atsevišķos gadījumos kriminālprocesi sākti arī par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un valsts amatpersonu bezdarbību.
Būtiska uzmanība pievērsta arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud valsts drošību, tostarp par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nelikumīgas uzturēšanās nodrošināšanu Latvijā. Pērn pēc attiecīgajiem Krimināllikuma pantiem tiesās izskatītas 42 krimināllietas. Prokurori visos gadījumos lūguši piemērot reālu brīvības atņemšanu, un 20 lietās pirmās instances tiesa pilnībā vai gandrīz pilnībā pievienojusies prokuroru pozīcijai.
Prokuratūra arī turpinājusi darbu saistībā ar Krievijas bruņoto spēku plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, sadarbojoties ar Ukrainas Ģenerālprokuratūru, Starptautisko Krimināltiesu un citām institūcijām kara noziegumu izmeklēšanā.
Meisters informēja, ka starptautiskā sadarbība joprojām ir nozīmīgs instruments kvalitatīvai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālprocesu virzībai.
No ārvalstīm Latvija pērn saņēmusi 464 tiesiskās palīdzības lūgumus. Visvairāk šādu pieprasījumu saņemts no Austrijas, Polijas, Lietuvas un Vācijas. Tie galvenokārt saistīti ar krāpšanu, tostarp krāpšanu, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību, kā arī datornoziegumiem.
Savukārt Latvija ārvalstīm iesniegusi 794 tiesiskās palīdzības lūgumus, visbiežāk - Lietuvai, Polijai, Igaunijai un Ukrainai. Arī šajos gadījumos visbiežāk izmeklēti krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumi.
Prokuratūrā ieviests elektroniskais zīmogs, kā arī sākts mākslīgā intelekta (MI) pilotprojekts, kura laikā MI rīks palīdz analizēt lietu materiālus un sniegt ieteikumus par procesa virzību vai piemērojamo sodu.