Tieslietu ministrija (TM) virza izmaiņas Civillikumā, skaidri nostiprinot principu, ka dzīvnieks nav manta vai priekšmets, bet dzīva būtne ar īpašu tiesisko aizsardzību, aģentūru LETA informēja ministrijā. Ministrijā uzsver, ka izmaiņas palīdzēs stiprināt dzīvnieku labturību Latvijā, veicinās atbildīgāku un cieņpilnāku attieksmi pret dzīvniekiem, kā arī nodrošinās, ka likumi atbilst mūsdienu sabiedrības vērtībām un izpratnei par dzīvnieku aizsardzību.
Memorandu, kurā apliecināta kopīga nostāja un pausts aicinājums Saeimai pieņemt grozījumus Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieks nav lieta, parakstījušas arī vairāk nekā 30 dzīvnieku aizsardzības organizācijas un fiziskas personas, kas aktīvi darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā. Memoranda dalībnieki norāda, ka šādas normas ieviešana būtu būtisks vērtību un tiesiskās domāšanas solis, kas stiprinātu dzīvnieku aizsardzību un apliecinātu sabiedrības attieksmes maiņu pret dzīvniekiem.
Memorandu parakstījušas organizācijas "Ķepu sargi", "Vidzemes ķepas", "Mazās ķepas", "Nepērc adoptē", "Dzīvnieku brīvība", "Ar sirdi delnā", "Dzīvnieku pansija Ulubele", "Zanimal Hope", nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" un vairākas fiziskas personas, piemēram, "Zootēkas" vadītājs Sandris Ādminis un citas.
Memorands iesniegts Saeimas Juridiskajā komisijā, un tā dalībnieki norāda, ka Latvijai ir pienācis laiks pievienoties valstīm, kurās dzīvnieka īpašais statuss civiltiesībās jau ir nostiprināts, apliecinot cieņpilnu un mūsdienīgu attieksmi pret dzīvu būtni. Sabiedrības atbalsts izmaiņām jau ir skaidri pausts - vairāk nekā 35 000 cilvēku ar saviem parakstiem apliecinājuši, ka dzīvnieku aizsardzība Latvijā ir būtiska vērtība un jautājums, kuru nepieciešams risināt arī civiltiesību līmenī, norāda organizāciju pārstāvji.
Iniciatīvas "Dzīvnieks nav manta" autore Marta Mackeviča uzsver, ka memorands apliecina, ka dzīvnieku aizsardzības organizācijas Latvijā spēj vienoties kopīgam mērķim neatkarīgi no to lieluma, atrašanās vietas vai ikdienas darba specifikas. Organizācijas vieno pārliecība, ka dzīvnieks nav lieta un ka Latvijas tiesību sistēmai ir jāattīstās līdzi sabiedrības vērtībām. Mackeviča skaidro, ka tā ir ne tikai juridiska iniciatīva, bet arī skaidrs signāls par sabiedrības briedumu, empātiju un atbildību pret dzīvu būtni.
Memoranda dalībnieki norāda, ka "šī iniciatīva nav vērsta pret īpašumtiesībām vai civiltiesību sistēmu. Tā ir simboliska, bet vienlaikus nozīmīga vērtību norma, kas ļautu tiesību normas interpretēt, ievērojot dzīvnieka labturību, vajadzības un aizsardzību."
TM bez Civillikuma grozījumiem rosina arī paplašināt regulējumu, ietverot cilvēku tiesības saņemt nodarītā kaitējuma atlīdzību gadījumos, kad dzīvnieks tiek prettiesiski nogalināts vai sakropļots.
Ministrijā norāda, ka sagatavotie grozījumi nodrošinās ne tikai mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, bet arī kompensāciju par emocionālajām ciešanām, atzīstot ciešo saikni starp cilvēku un viņa mājdzīvnieku.
Vienlaikus TM ir identificējusi nepieciešamību veikt grozījumus arī Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai aizliegtu mājdzīvnieku ieķīlāšanu, ņemot vērā to īpašo emocionālo nozīmi. Ministrijā uzsver, ka nepieciešams arī noteikt mehānismu, kā dzīvnieka turētājs var kļūt par īpašnieku, ja iepriekšējais īpašnieks miris un mantinieku nav.
Jautājums par dzīvnieka tiesiskā statusa noteikšanu Civillikumā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē atkārtoti tiks skatīts 20. maijā. Atbalstu grozījumiem paudusi arī TM, kā arī vairāki tiesību zinātņu eksperti. Arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzsvēris, ka ir pienācis laiks skaidrāk deklarēt dzīvnieka dzīvības un aizsardzības nozīmi.
