Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām visvairāk uzņemto audzēkņu apguva mašīnzinības (26,3 %), būvniecību un civilo celtniecību (21,4 %), kā arī mehāniku un metālapstrādi (16,4 %).
Nākamā populārākā joma bija ar pakalpojumiem saistītās programmas, kurās mācības uzsāka 21,9 % jeb 2,2 tūkstoši. Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (55,5 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (19,6 %) programmās.
Aplūkojot pēdējo desmitgadi, uzņemto audzēkņu īpatsvars pieaudzis inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās – par 5,7 procentpunktiem jeb 309 audzēkņiem, salīdzinot ar 2015. gadu. Pieaugums vērojams arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – par 2,9 procentpunktiem jeb 253 audzēkņiem, vēsta CSP.
Uzņemto audzēkņu īpatsvars samazinājies sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās par 6,5 procentpunktiem jeb 759 audzēkņiem un pakalpojumu jomas programmās – par 5,5 procentpunktiem jeb par 783 audzēkņiem mazāks uzņemto īpatsvars nekā 2015. gadā.
2025. gadā profesionālās izglītības programmās uzņēma par 5 % jeb 586 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā periodā. No uzņemtajiem vairāk nekā puse (56,7 % jeb 5 810) bija vīrieši un 43,3 % jeb 4 440 – sievietes.
Lielākais vīriešu īpatsvars bija dabaszinātņu, matemātikas un informātikas tehnoloģiju (89,1 % vīriešu no šajās programmās uzņemtajiem) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (83,2 %) programmās. Savukārt lielākais sieviešu īpatsvars bija veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā (89,9 % sieviešu no šajās programmās uzņemtajiem) un humanitārās zinātnes un mākslas (74,2 %) jomā.
Uzņemto audzēkņu vidējais vecums bija 19,5 gadi. Vairums (84,7 %) uzņemto audzēkņu ir vecumā līdz 20 gadiem. Vairāk nekā puse (52,7 %) no audzēkņiem tika uzņemti uzreiz pēc pamatskolas pabeigšanas un mācības profesionālās izglītības iestādēs uzsāka 16 gadu vecumā.
26,5 tūkstoši jeb 92,0 % no kopējā audzēkņu skaita mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 7,6 % jeb 2,2 tūkstoši apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības iegūšanas (ne augstākā izglītība), savukārt 0,4 % jeb 105 apgūst profesionālās pamatizglītības programmas.
Visvairāk izglītojamo profesionālās izglītības programmās pēdējā desmitgadē stabili ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (10,7 tūkst. jeb 37,3 % no kopējā izglītojamo skaita), kā arī pakalpojumu (6,1 tūkst. jeb 21,2 %) jomās. Savukārt vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības (0,8 tūkst. jeb 2,9 %) un lauksaimniecības (1,5 tūkst. jeb 5,4 %) programmās.
Pēc CSP datiem, profesionālajā izglītībā lielākā daļa audzēkņu ir vīrieši – 16,5 tūkstoši jeb 57,4 % no kopējā izglītojamo skaita, attiecīgi 42,6 % jeb 12,3 tūkstoši ir sievietes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu vīriešu skaits ir palielinājies par 195 audzēkņiem, bet sieviešu skaits ir nedaudz samazinājies – par 24 audzēknēm.
Vīrieši vairāk apgūst inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas (54,1 % jeb 8,9 tūkstoši), dabaszinātnes, matemātiku un informāciju tehnoloģijas (17,5 % jeb 2,9 tūkstoši). Vismazāk vīriešu apgūst profesionālo izglītību veselības aprūpes un sociālās labklājības (0,4 % jeb 73 audzēkņi) un sociālo zinību, komerczinību un tiesību (2,7 % jeb 445 audzēkņi) programmas.
Vairāk nekā puse sieviešu mācās kādā no šīm divām jomām – pakalpojumu (32,9 % jeb 4,0 tūkstoši) un humanitāro zinātņu un mākslas (26,7 % jeb 3,3 tūkstoši) programmās. Visretāk sievietes izvēlas mācīties dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (3,0 % jeb 364 audzēknes) un lauksaimniecības (4,5 % jeb 556 audzēknes) programmās.
