Sabiedrības novecošanās ir neatgriezenisks process, kas visā Eiropā rada jaunus izaicinājumus, bet vienlaikus liek domāt risinājumus senioru integrācijai un izglītībai. Latvijas politiķi līdz šim seniorus uzlūkoja kā nastu budžetam, nespējot ieraudzīt milzīgo sociālo un ekonomisko šīs sabiedrības grupas potenciālu. Kā ierasts, robus valsts politikā aizpilda entuziasti un nevalstiskās organizācijas, tāpēc arī senioru izglītība līdz šim bija pašu senioru rokās. Arī Jūrmalā vietējā senioru skola vēl nesen balstījās tikai uz izteiktu brīvprātību, bet tagad, mērķtiecīgi piesaistot valsts finansējumu, ir gatava spert nākamo lielo attīstības soli.
Sapnis par savām mājām
Sākotnēji Jūrmalas senioru skolas darbība balstījās uz entuziasmu un patiesu vēlmi palīdzēt saviem līdzcilvēkiem nezaudēt saikni ar sabiedrību. Vēlme apvienot cilvēkus un piedāvāt viņiem jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu bija milzīga, tomēr realitāte prasa lielu pielāgošanos. Jūrmalas Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Ozoliņa atzīst, ka ļoti novērtē pašvaldības iestāžu atvērtību, ļaujot izmantot telpas dažādām nodarbībām, tomēr ikdienas darbu krietni atvieglotu pašiem sava pastāvīgā telpa, jo pagaidām biedrības birojs ir Antras dzīvoklis. Viņa šo situāciju raksturo ar sapratni un skatu nākotnē: “Jūrmalā senioru skola darbojas apmēram gadu un joprojām ir, tā teikt, bērnu autiņos. Viss balstās tikai uz pašu iniciatīvu. Jūrmalas Pensionāru biedrība pašlaik bāzējas manā dzīvoklītī. Esam vienojušies ar Centrālo bibliotēku un Labklājības pārvaldes dienas centru pensijas vecuma personām, ka varam izmantot viņu telpas nodarbībām, un par to ir liels prieks, bet, protams, ka mēs ļoti gribētu un sapņojam par savām telpām.”
SIF iedod atspēriena punktu
Antra Ozoliņa stāsta, ka, uzzinot par SIF izsludināto projektu konkursu, biedrība lēma spert drosmīgu soli un tajā startēt. “Kad pavasarī izsludināja Sabiedrības integrācijas fonda projektu, es par šo iespēju uzzināju Senioru Saeimā. Labklājības ministrs pauda izpratni par situāciju un solīja 1 miljonu eiro senioru skolu programmai. Mūsu nelielā komanda nolēma startēt, un mums paveicās! Pieteikuma sagatavošana bija diezgan sarežģīta, bet SIF darbinieces bija atsaucīgas un ļoti palīdzēja. No 77 pieteikumiem tika atbalstīti 25, arī mūsējais. Pašlaik aktīvi strādāju pie programmas sagatavošanas. Jāsaprot, ka mūsu mērķauditorija ir cilvēki, kuri jaunībā veikalā rēķināja ar koka skaitīkļiem. Ar šo faktoru programmas izstrādē ir jārēķinās.”
Patlaban Jūrmalas Pensionāru biedrība aktīvi gatavojas Jūrmalas senioru skolas jaunajam mācību gadam. Antra Ozoliņa pastāsta par šī procesa praktisko daļu: “Septembrī rīkosim informatīvu sapulci, kurā aicināsim gan mūsu biedrības, gan citus seniorus iesaistīties senioru skolas pasākumos, kuros gaidīts ikviens Jūrmalas seniors. Apstiprinātā budžeta ietvaros mums mācībās jāiesaista vismaz 27 unikāli seniori. Esam ieplānojuši tēmas, kas ir īpaši aktuālas, piemēram, digitālo prasmju apguvi un veselības veicināšanu.”
Drosme stāties pretī demencei
Drošs finansiālais pamats pavēra iespēju piesaistīt augstākā līmeņa profesionāļus un nodrošināt kvalitatīvu saturu. Jūrmalas senioru ceļi krustojās ar Latvijas Alcheimera asociāciju, kas pašlaik aktīvi ievieš pasaulē atzīto FINGER profilakses metodoloģiju. Šī sadarbība ir spilgts pierādījums, ka seniori nevēlas tikai pasīvi klausīties lekcijas, bet ir gatavi aktīvi iesaistīties savas veselības uzturēšanā. Latvijas Alcheimera asociācijas valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte atzinīgi vērtē senioru tālredzību un vēlmi rīkoties. “Uzskatu, ka Jūrmalas Pensionāru biedrība ir ļoti tālredzīga. Viņi ir sapratuši, ka demence šobrīd ir pasaules mēroga problēma. Pasaulē ik pēc trim sekundēm kādam cilvēkam atklāj demenci. Latvijā oficiāli reģistrēti ir aptuveni 5000 gadījumu, lai gan reāli šis skaitlis varētu tuvoties 40 tūkstošiem. Sabiedrībā joprojām valda milzīgas bailes ielūkoties patiesībai acīs, tāpēc Jūrmalas seniorus var ierindot drosmīgo grupā. Viņi paši mūs uzrunāja, jo vēlas uzzināt, ko var darīt savā labā, nevis slēpj galvu smiltīs. Projekts pieprasa reālu darbību, un mēs dosimies pie viņiem mācīt, kā profilaktiski rīkoties.”
Latvijas Alcheimera asociācijas valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte
Krustvārdu mīklas nav risinājums
Alcheimera asociācijas piesaiste ļauj senioriem iedziļināties pasaules praksē, kas prasa kritisku skatu gan uz personīgajiem ieradumiem, gan apkārtējo dzīves telpu. Izglītības un profilakses darbs nav iedomājams bez sapratnes par to, ka ar vienkāršiem prāta vingrinājumiem ir par maz un ka pilnvērtīgai dzīvei nepieciešama iekļaujoša un pieejama pilsētvide, kurā seniors var brīvi pārvietoties un komunicēt. Zita Jēkabsone-Saulīte kliedē izplatītākos mītus un skaidro vides būtisko lomu profilaksē. “Slimības iestāšanos mēs nevaram garantēti novērst, taču FINGER metode paredz piecas galvenās profilakses jomas: kognitīvo spēju trenēšanu, socializēšanos, fiziskās aktivitātes, sirds un asinsvadu sistēmas uzraudzību un pareizu uzturu. Runājot par kognitīvo prasmju trenēšanu, sabiedrībā ir iesakņojies maldīgs uzskats – es mājās risinu krustvārdu mīklas, tātad viss ir kārtībā. Taču ar to vien nepietiek. Smadzenēm nepieciešama daudzveidīga stimulācija. Socializēšanos bieži traucē šķēršļi vidē. Ja no mikrorajonu iekšpagalmiem tiek aizvākti soliņi, senioriem vairs nav vietas, kur piesēst un aprunāties. Lielisks piemērs ir Zviedrija, kur vairākos parkos uzstādīti koši dzelteni soliņi. Apsēžoties uz šāda soliņa, cilvēks raida signālu, ka ir atvērts sarunai. Tāpat problēmas rada mazo kafejnīcu izzušana mikrorajonos un tirdzniecības centru dominēšana, kā arī publisko tualešu nepieejamība. Tas liedz vecāka gadagājuma cilvēkiem ilgstoši atrasties ārpus mājas.” Eksperte atzīst, ka senioru skolas palīdz risināt vairumu no FINGER programmas izaicinājumiem, tāpēc īpaši vērtīgi par to stāstīt ir tieši šajā vidē. Viņa uzsver – ir būtiski, lai seniori ar savām zināšanām dalītos ar ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām.
Aktīva sabiedrības daļa – seniori
Senioru skolas un citas līdzīgas organizācijas nav tikai senioru izklaidēšana vai laika īsināšana – tām ir būtiska loma ievērojamas sabiedrības daļas ekonomiskās un sociālās aktivitātes veicināšanā, kas savukārt mazina spiedienu uz veselības un sociālo budžetu, silda ekonomiku un uzlabo situāciju lielā daļā Latvijas ģimeņu. Aktīvi iesaistoties savas veselības uzturēšanā un apgūstot jaunas prasmes, seniori patiesībā dod nenovērtējamu ieguldījumu savu bērnu un mazbērnu ikdienā. Par šo bieži piemirsto, bet ārkārtīgi būtisko aspektu atgādina Zita Jēkabsone-Saulīte: “Jāsaprot, ka aktīvs un izglītots seniors pirmām kārtām atvieglo ikdienu savai ģimenei. Latvijā smagākā demences pacientu aprūpes nasta gulst uz piederīgo pleciem. Mums būtu jādomā, kā atbalstīt cilvēkus, kuri ikdienā rūpējas par šiem senioriem.”
Eksperte teic, ka latviešiem raksturīgi pašiem uzņemties rūpes par nevarīgajiem tuviniekiem, nevis izmantot dažādu aprūpes iestāžu pakalpojumus. Tā rezultātā ikviens aprūpējams seniors lielā mērā no darba tirgus “izslēdz” vismaz vienu ģimenes locekli. Senioru skolu aktivitātes paildzina senioru aktīvo mūžu un uzlabo tā kvalitāti. Antra Ozoliņa uzsver: “Vecums un došanās pensijā automātiski nenozīmē, ka cilvēks kļuvis nederīgs vai nevarīgs. Liela daļa grib izbaudīt šo dzīves posmu un būt aktīvi.”
Publikācija sagatavota ar Labklājības ministrijas ESF+ projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” finansiālu atbalstu sabiedrības informēšanai par senioru skolām.
