Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem Latvijas vēsturē. Valsts prezidents šo datu noplūdi nosaucis par būtisku nacionālās drošības apdraudējumu. Uzbrukuma laikā, kas notika no 2026. gada 8. līdz 10. augustam, uzbrucēji ieguva vēsturiskus maksājumu kvīšu datus, kas glabāti kopš 2008. gada. Pēc publiski pieejamās informācijas, incidents skar aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu un 200 tūkstošus juridisko personu.
Tā kā noplūdušās informācijas apjoms ir ļoti liels, ikvienam transportlīdzekļa īpašniekam un autovadītājam ir svarīgi zināt savas tiesības un rīcību pēc šāda incidenta.
Kiberdrošības eksperti norāda, ka lielākais risks nav pats uzbrukums, bet gan tas, kā nozagtie dati var tikt izmantoti nākotnē. Pastāv iespēja, ka uzbrucēju rīcībā nonākuši tādi dati kā personas vārds un uzvārds, personas kods, automašīnas reģistrācijas numurs, deklarētā adrese un maksājumu informācija. Šādi dati var tikt izmantoti ļoti ticamu krāpniecības shēmu veidošanai, piemēram, nosūtot viltus CSDD soda kvītis vai maksājumu pieprasījumus, kuros norādīta īsta personas informācija.
Tāpat eksperti brīdina par iespējamiem viltus "Smart-ID" vai "eParaksts mobile" autentifikācijas pieprasījumiem. Ja šādi pieprasījumi tiek apstiprināti, krāpnieki var iegūt piekļuvi personas kontiem vai finanšu līdzekļiem. Tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti nekad neapstiprināt autentifikācijas pieprasījumus, kurus paši nav iniciējuši.
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) ikvienam ir tiesības noskaidrot, vai viņa dati ir skarti šajā incidentā. Regulas 15. un 34. pants paredz, ka persona var vērsties CSDD un pieprasīt informāciju par to, vai tās dati ir noplūduši un kādas datu kategorijas ir ietekmētas. Iestādei uz šādu pieprasījumu jāatbild bez nepamatotas kavēšanās, parasti viena mēneša laikā, un informācija jāsniedz bez maksas.
Ja datu noplūdes rezultātā radušies finansiāli zaudējumi vai būtisks morālais kaitējums, VDAR 82. pants paredz iespēju pieprasīt kompensāciju. Tomēr tā netiek piešķirta automātiski. Personai būs jāpierāda gan nodarītais kaitējums, gan cēloņsakarība starp datu noplūdi un radītajām sekām.
Savukārt gadījumos, kad CSDD nesniedz skaidru atbildi vai persona nav apmierināta ar iestādes rīcību, VDAR 77. pants dod tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā. Ja rodas strīds par zaudējumu atlīdzināšanu, saskaņā ar VDAR 79. pantu iespējams vērsties arī tiesā.
Lai noskaidrotu, vai jūsu dati ir skarti, iespējams nosūtīt oficiālu pieprasījumu CSDD datu aizsardzības speciālistam uz e-pasta adresi , lūdzot sniegt individuālu informāciju par jūsu personas datu apstrādi un iespējamo noplūdi.
Eksperti arī aicina saglabāt visus pierādījumus, ja pēc incidenta tiek saņemtas aizdomīgas īsziņas, zvani vai e-pasti, kas it kā nosūtīti CSDD vārdā. Ekrānuzņēmumi, zvanu reģistri un citi dokumenti var būt nozīmīgi, ja vēlāk būs nepieciešams pierādīt radītos zaudējumus vai vērsties tiesā.
Šis incidents vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir būt piesardzīgiem digitālajā vidē. Pat ja dati jau ir nonākuši krāpnieku rokās, informētība, uzmanība un savlaicīga rīcība var palīdzēt pasargāt sevi no vēl lielākiem zaudējumiem.
