Plānots arī saglabāt līdzšinējo ikmēneša atbalstu aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem.
Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs norādījis, ka kopumā Latvija 2026./2027. gada apkures sezonai ir gatava – dabasgāzes krājumu pietiek, bet šķeldas un granulu pieejamība pēc vasaras pieprasījuma kāpuma ir uzlabojusies.
Tomēr atsevišķās pašvaldībās un noteiktām iedzīvotāju grupām apkures izmaksu pieaugums var būt ievērojams. Īpaši tas var skart seniorus, vientuļos vecākus, ģimenes ar bērniem un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem.
KEM lēš, ka ar papildu atbalstu varētu palīdzēt vismaz 15 000 mājsaimniecību segt apkures un citas mājokļa izmaksas.
Mājokļa pabalstu varētu saņemt vairāk cilvēku
Ministrija rosina apkures sezonas laikā palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus. Tas nozīmētu gan lielāku atbalstu pašreizējiem saņēmējiem, gan iespēju pabalstam kvalificēties plašākam mājsaimniecību lokam.
Patlaban mājokļa pabalstu saņem aptuveni 31 000 mājsaimniecību. KEM prognozē, ka pēc izmaiņām atbalstam varētu kvalificēties vēl 28 000 līdz 38 000 mājsaimniecību.
Atbalsta pieaugums varētu sasniegt aptuveni 40 līdz 70 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.
Šim mērķim paredzēts rezervēt līdz desmit miljoniem eiro, savukārt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām plānots palielināt līdz 50%, lai mazinātu papildu slogu pašvaldību budžetiem.
Saglabās atlaidi elektrības rēķiniem
Vēl aptuveni četrus miljonus eiro KEM rosina novirzīt aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam.
Tas ļautu līdz gada beigām saglabāt līdzšinējo atlaidi elektrības rēķiniem aptuveni 20 līdz 25 eiro mēnesī.
Vitenbergs uzsvēris, ka pašlaik nav pazīmju par visaptverošu energoresursu cenu krīzi valstī, taču aiz vidējiem rādītājiem var slēpties būtiski cenu kāpumi konkrētās vietās un atsevišķām iedzīvotāju grupām.
Tarifi vidēji aug mēreni, bet ne visur
Septembrī vidējais siltumapgādes tarifs Latvijā bija 86 eiro par megavatstundu, kas ir aptuveni par 4% vairāk nekā gada sākumā. Lielajās pilsētās vidējais tarifs bija 78 eiro par megavatstundu jeb par 2,5% augstāks.
KEM gan brīdina, ka nelielās un sadrumstalotās siltumapgādes sistēmās cenu kāpums var būt krietni lielāks par vidējo valstī.
Aptuveni 55% jeb 450 000 Latvijas mājsaimniecību izmanto centralizēto siltumapgādi. Ap 30% mājsaimniecību apkurē izmanto malku, 8% – dabasgāzi, 5% – granulas.
Ministrija norāda, ka dabasgāzes krājumi Latvijā pašlaik ir pietiekami.
Savukārt granulu tirgū pēc vasaras cenu kāpuma situācija uzlabojusies – septembra sākumā granulu cena bija samazinājusies līdz aptuveni 330 eiro par tonnu.
Lai KEM piedāvātās izmaiņas mājokļa pabalsta sistēmā stātos spēkā, vēl nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas atbalsts.
