Vairāk jāpaļaujas uz automašīnu, rūpīgāk jāplāno braucieni, savukārt reiz klusas vietas dažu gadu laikā var kļūt par intensīvi apbūvētiem rajoniem.

Sociālajā tīklā "Threads" izskanējis jautājums: “Tie, kas pārcēlās no Rīgas uz Pierīgu – kāds bija jūsu lielākais ‘reality check’?”

Kas cilvēkiem par to sakāms?

“Latvijas ceļiem galīgi nav ne vainas, kad izbrauc ārpus Rīgas. Vairāk esi atkarīgs no automašīnas. Ja čipsus nenopirki pa ceļam uz mājām, tad būs jāiztiek. Ja strādā no mājām, tad uz Rīgu var braukt tikai tad, kad patiešām nepieciešams.”

“Absolūti piekrītu! Vairākkārt pārdomāsi, vai tuvējā veikalā tiešām kaut ko vajag. Un Rīgas dienas – tiešām ir pārdomātāki braucieni, ap 26 km. Un tas miers un klusums ir svētīgs. Tāpēc dzīve Pierīgā, lai arī ar pāris neērtībām, ir kolosāla.”

“Ceļi ārpus Rīgas ir labāki. Par pārējo pilnīgi piekrītu!”

“Man bija tikai viens jautājums sev – kāpēc to neizdarīju agrāk?”

“Miers un klusums nav garantēts. Kad pārvācāmies, apkārt bija zaļas pļavas un pa ielu brauca dažas mašīnas dienā. Septiņus gadus vēlāk pļavas ir aizbūvētas un iela kļuvusi par vienu no noslogotākajām pilsētas ielām.”

“Ka arī ārpus Rīgas ir dzīve. Un neslikta. Tagad tik reti braucu uz Rīgu, ka jūtos kā ciemos.”

“Ka man tik ļoti maz pietrūks Rīgas.”

“Arī ārpus Rīgas darba dienu rītos veidojas pamatīgi sastrēgumi.”

“Ka siltajā sezonā gaiss smaržo. Pēc pļautas zāles, ceriņiem, jasmīniem vai kas tobrīd aktuāls.”

“Komunālie dārgāki, iepirkties dārgāk, ja kaut ko specifisku vajag, jābrauc uz Rīgu, darīt nav ko, bet arī neatliek nekam laika, jo tas paiet, braucot uz Rīgu. Klusāk, mierīgāk, visur var aiziet ar kājām.”

“Bija tikai viens sākumā. Ka ārpus Rīgas viss nav tik nopulēts, izskaistināts un instagrammīgs. Un tad tu pierod un saproti, ka dzīve ir īstāka.”