Premjers norādīja, ka nākamnedēļ paredzēta saskaņošana starp ministrijām. Viņš skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir apturēt graudu tranzītu, nepieļaujot jaunu līgumu noslēgšanu.

"Tranzīts ir jāaptur, mums nav jābaro Krievijas kara mašīna un jādod nauda ukraiņu iznīcināšanai," uzsvēra Kulbergs, gan atzīstot, ka ātru risinājumu nav izdevies panākt.

Premjera ieskatā aizliegums tikai Latvijas līmenī nav risinājums, un tas jāpanāk kopā ar Eiropas Savienību (ES). Viņš uzsvēra, ka tranzīta ierobežojumu noteikšana ir ES kompetencē un Latvijai jāievēro kopīgie noteikumi.

Kulbergs uzsvēra, ka, ja Latvija aizliegtu graudu tranzītu, būtu jārēķinās ar tiesvedībām un izdevumiem. Viņš klātesošajiem retoriski vaicāja, kam šādu izdevumu gadījumā būtu jāatņem nauda - skolotājiem, policistiem vai kultūras darbiniekiem.

Ministru prezidents arī uzsvēra, ka Baltijas valstis ES līmenī ir paudušas prasību pārtraukt šo tranzītu. Viņš pavēstīja, ka nākamnedēļ paredzēta Eiropadomes sanāksme, kurā paredzēts turpināt sarunas par ES daudzgadu budžetu.

Premjers arī piebilda, ka nākamnedēļ gaidāmi pirmie paraugi no graudu kravām, lai noskaidrotu, vai graudi nav zagti, jo tranzītā zagtus graudus nedrīkst vest.

Jau rakstīts, ka Jēkabpilī sestdien notiek protesta akcija "Asins graudiem - nē!", kuras mērķis ir panākt Krievijā un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzīta aizliegšanu caur Latviju.

Kopš kara sākuma Latvijas sabiedrība ir sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai, pieņemot bēgļus, ziedojot līdzekļus, vedot humāno palīdzību un atbalstot Ukrainas tautu dažādos veidos. Protesta organizatori uzskata, ka līdztekus sniegtajam atbalstam nav pieļaujams, ka Latvijas transporta infrastruktūra joprojām tiek izmantota Krievijas graudu tranzītam.

Protesta iniciators, zemnieks un sabiedriskais aktīvists Gundars Kalve kopā ar domubiedriem aicina Latvijas valdību pilnībā apturēt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzītu pa Latvijas dzelzceļu.

Graudaugu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad desmit mēnešos pieaudzis 3,1 reizi salīdzinājumā ar 2025. gada desmit mēnešiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Šogad desmit mēnešos tranzītā no Krievijas caur Latviju izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kamēr pērn desmit mēnešos izveda 357 645 tonnas.

Savukārt tranzītā no Baltkrievijas vesto graudaugu daudzums pieaudzis vairākkārt, liecina VID dati. Šogad desmit mēnešos tranzītā no Baltkrievijas caur Latviju vestas 185 756 tonnas graudaugu, bet pērn tās bija 60,8 tonnas.