KEM sagatavotais rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas pierobežā nav signāls par gaidāmu iebrukumu, bet preventīva rīcība, lai nodrošinātos gadījumiem, ja gaisa apdraudējuma laikā jānodrošina kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktība, aģentūrai LETA skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

KEM uzsvēra, ka rīkojuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā" neparedz izsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan rīcību ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā.

"Ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis nav saistīts ar prognozi vai pieņēmumu, ka Latvijai draud iebrukums. Tās mērķis ir nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu situācijām, kad gaisa apdraudējuma laikā kritiski svarīgu nozaru darbiniekiem ir jāturpina darbs, lai iedzīvotājiem būtu pieejami būtiskie pakalpojumi," uzsvēra ministrs.

Viņš skaidroja, ka tiesību akta mērķis ir nodrošināt dienestu un uzņēmumu, kuru funkcijas ir kritiski svarīgas sabiedrības drošības, veselības aizsardzības un infrastruktūras nepārtrauktas darbības, organizēšanu gaisa apdraudējumu laikā līdz tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

"Pašlaik, piemēram, enerģētikas, ūdenssaimniecības un veselības aprūpes nozarēs nav pietiekama regulējuma situācijām, kad šūnapraidē tiek izziņots gaisa telpas apdraudējuma brīdinājums ar aicinājumu iedzīvotājiem meklēt drošu patveršanās vietu un samazināt pārvietošanos, bet konkrētajiem darbiniekiem objektīvi ir jāpaliek darba vietā un jānodrošina kritisko funkciju nepārtrauktība," pauda Vitenbergs, piebilstot, ka tas rada gan riskus pašiem darbiniekiem, gan tiesisko nenoteiktību darba devējiem. Tāpēc nepieciešams ieviest īpašu, pagaidu regulējumu, kas ļautu noteikt, kuri darbinieki un kādos apstākļos turpina darbu, kādas drošības prasības viņiem piemērojamas, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošināt individuālos aizsardzības līdzekļus un riska piemaksas.

Vitenbergs norādīja, ka tieši iepriekšējā pieredze pēdējā gada laikā ar gadījumiem, kad bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti ielidoja Latvijas gaisa telpā, īpaši austrumu pierobežā, kur visbiežāk gaisa telpas apdraudējuma brīdinājuma risks skar Latgales austrumu pierobežu - Alūksnes novadu, Balvu novadu, Rēzekni un Rēzeknes novadu, Līvānu novadu, Ludzas novadu, Preiļu novadu, Augšdaugavas novadu, Krāslavas novadu, Daugavpili un Daugavpils novadu, ir viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams sakārtot šo jautājumu.

"Ir nepieciešams skaidrs regulējums tam, kā šādās situācijās nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību un vienlaikus aizsargāt cilvēkus, kuri šos pakalpojumus nodrošina," uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs.

Viņš piebilda, ka runa nav par to, ka šobrīd būtu pieejama informācija par gaidāmu iebrukumu, bet gan to, ka valstij ir jābūt gatavai dažādiem gaisa apdraudējuma scenārijiem un jau iepriekš jānosaka skaidra kārtība, kā šādos apstākļos rīkoties.

"Iedzīvotājiem būtiskākais ir saprast, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana šajā gadījumā nav signāls par gaidāmu iebrukumu. Tā ir preventīva rīcība, lai valstij būtu nepieciešamie instrumenti gadījumos, kad gaisa apdraudējuma laikā jānodrošina kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktība," uzsvēra Vitenbergs, piebilstot, ka valstij ir pienākums ne tikai reaģēt uz apdraudējumu, kad tas jau ir noticis, bet arī savlaicīgi sakārtot tiesisko regulējumu un aizsargāt cilvēkus, kuri krīzes situācijā turpina nodrošināt sabiedrībai būtiskus pakalpojumus.

Viņš pauda, ka šis ir jautājums par gatavību, darbinieku drošību un kritiskās infrastruktūras noturību, nevis par prognozi, ka Latvijai tuvojas iebrukums. Plānotais regulējums turklāt ir samērīgs un piemērojams tikai tādā apjomā, kādu pamato konkrētais apdraudējums un nepieciešamība nodrošināt kritisko funkciju nepārtrauktību.

"Šis nav ilgtermiņa risinājums, un nākamā fāze būs tā, ka tiks nodrošināta jauna likumdošana, kas šo pastāvīgi regulē bez nepieciešamības izsludināt ārkārtējo situāciju. Šobrīd ārkārtējās situācijas izsludināšana ir tikai pagaidu tiesiskais mehānisms, kā sniegt enerģētikas, ūdenssaimniecības un veselības aprūpes nozarēm papildu tiesības, ko šobrīd juridiski nevar sniegt ar, piemēram, Ministru kabineta rīkojumu," skaidroja Vitenbergs.

Jau ziņots, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai rīkojuma projektu, kas paredz Latvijas austrumu pierobežā līdz šā gada 1. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē, to pamatojot ar Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem un nepieciešamību novērst iespējamo gaisa telpas apdraudējumu.

Ārkārtējo situāciju piedāvāts izsludināt Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadā, kā arī Daugavpilī un Rēzeknē.

KEM skaidro, ka Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas arvien biežāk tiek konstatēti bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti, kas potenciāli var apdraudēt sabiedrības drošību, cilvēku veselību un kritiskās infrastruktūras darbību.

Rīkojuma projekts paredz pagaidu izņēmumus darba laika un virsstundu regulējumā, papildu atlīdzības un darbinieku aizsardzības pasākumus, lai gaisa telpas apdraudējuma laikā nodrošinātu kritiski svarīgo pakalpojumu nepārtrauktību.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai līdz pirmdienai, 31. augustam.