Ministrs norāda, ka pašlaik Latvijā degvielas piegādes ir stabilas un būtisku risku nav, tomēr globālā tirgus attīstība ir grūti prognozējama. Tāpēc Ekonomikas ministrija jau sākusi apzināt Latvijā fiziski uzglabāto rezervju apjomu un tirgotāju rīcībā esošos degvielas krājumus. Pēc informācijas apkopošanas tiks lemts, vai un kādā apmērā rezerves novirzīt tirgū.

Vienlaikus Valainis uzsver, ka šādam solim būtu īstermiņa efekts – aptuveni uz 10 līdz 14 dienām. Tāpēc Latvijai rezervju izmantošanā jābūt piesardzīgai, saglabājot galveno mērķi – nodrošināt degvielas pieejamību krīzes situācijās. Ministrs arī paudis personīgu viedokli, ka valsts īpašumā esošās rezerves Latvijā nevajadzētu izmantot, bet iespējams apsvērt citus risinājumus, piemēram, tā dēvētos iespēju līgumus.

Viņš piebilda, ka Baltijas valstīm būtu lietderīgi koordinēt rīcību ar Poliju, kas ir nozīmīgs degvielas piegādātājs reģionā. Runājot par ietekmi uz patērētājiem, Valainis atzina, ka to šobrīd grūti prognozēt. Viens no efektīvākajiem risinājumiem cenu mazināšanai varētu būt akcīzes nodokļa samazināšana, par ko valdība lems, izvērtējot situācijas attīstību.

Jau vēstīts, ka Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī palielinājusies par aptuveni 25%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 7-9%.