Atbilstoši valdībā atbalstītajam rīkojuma projektam NPVC pievienos Daugavpils Psihoneiroloģisko slimnīcu, Strenču Psihoneiroloģisko slimnīcu, Piejūras slimnīcu, slimnīcu "Ģintermuiža" un bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu "Ainaži". Pēc reorganizācijas NPVC valsts kapitāla daļu turētāja būs Veselības ministrija (VM).

VM norāda, ka patlaban valsts psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina vairākas savstarpēji neatkarīgas kapitālsabiedrības ar atsevišķām pārvaldības, administratīvajām un atbalsta funkcijām. Ministrijas vērtējumā, šāds modelis ir sadrumstalots, jo stratēģiskā plānošana, personāla vadība, administratīvie procesi, iepirkumi un informācijas tehnoloģiju risinājumi katrā ārstniecības iestādē tiek organizēti atsevišķi.

Tas ierobežo iespējas nodrošināt vienotu pieeju pakalpojumu plānošanai un attīstībai valsts mērogā, kā arī apgrūtina resursu koordināciju un izmantošanu starp ārstniecības iestādēm. Vienlaikus starp slimnīcām pastāv atšķirības pakalpojumu pieejamībā, specializēto pakalpojumu klāstā un noslodzē, ko ietekmē personāla pieejamība un pacientu plūsmas organizācija, klāsta VM.

Reorganizācijas mērķis ir mazināt pārvaldības sadrumstalotību, nodrošināt vienmērīgāku pakalpojumu pieejamību un kvalitāti reģionos, kā arī veicināt efektīvāku valsts finanšu un cilvēkresursu izmantošanu. Paredzēts saglabāt psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu reģionos, bet pārvaldības, administratīvās un atbalsta funkcijas centralizēt NPVC. Pievienojamās ārstniecības iestādes turpmāk darbosies kā NPVC reģionālās struktūrvienības.

Uzsvērts, ka pakalpojumu apjoms reģionos netiks samazināts un būtiskas izmaiņas pakalpojumu saturā nav paredzētas. Izmaiņas galvenokārt ietekmēšot pakalpojumu plānošanu, koordināciju un kvalitātes nodrošināšanu, veidojot vienotu pārvaldības ietvaru un stiprinot sasaisti starp ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionāra pakalpojumiem.

VM arī norāda, ka apvienošanas procesā netiek plānota darbinieku atlaišana. Esošais personāls tiks integrēts NPVC struktūrā, un darbinieku tiesību un saistību pārņemšana notiks uzņēmuma pārejas procesā, nodrošinot darba tiesisko attiecību nepārtrauktību bez darba līgumu izbeigšanas.

Pēc 2024. gada datiem apvienojamajās ārstniecības iestādēs kopumā strādā 3152 darbinieki. No tiem 370 ir ārsti, 765 - ārstniecības un pacientu aprūpes personāls, 762 - ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāls, 108 - administrācijas darbinieki, bet 1147 ir pārējais personāls.

Paredzēta pakāpeniska reorganizācijas īstenošana, regulāra informācijas sniegšana darbiniekiem, esošo darba samaksas nosacījumu nepasliktināšana un vienotas atlīdzības sistēmas izstrāde ilgtermiņā.

Psihiatrijas pakalpojumu finansējums netiks samazināts. Pēc apvienošanas Nacionālais veselības dienests arī turpmāk organizēs valsts apmaksāto pakalpojumu plānošanu, apmaksu un uzraudzību, taču vienotā līgumā ar apvienoto kapitālsabiedrību. Savukārt pakalpojumu izpilde tiks uzskaitīta dalījumā pa struktūrvienībām, saglabājot teritoriālo pieejamību un nodrošinot finansējuma izlietojuma kontroli.

Paredzēts, ka katra struktūrvienība darbosies kā atsevišķs izmaksu centrs, nodrošinot analītisku finanšu uzskaiti. Pēc apvienošanās tiks sagatavots vienots budžets un vienots finanšu plāns, kā arī centralizēta investīciju, iepirkumu, mācību, komandējumu un personāla izdevumu plānošana.

Patlaban slimnīcās tiek izmantotas atšķirīgas informācijas sistēmas un IT risinājumi, kas ietekmē datu pieejamību, savietojamību un procesu efektivitāti. Savukārt reorganizācijas gaitā paredzēts ieviest vienotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pieeju, tostarp pakāpeniski integrēt informācijas sistēmas un ieviest sistēmu "Tvaiks 2.0.".

Ministrija uzskata, ka vienotas informācijas sistēmas ieviešana samazinās IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, nodrošinās vienotu pacientu datubāzi, ātrāku un precīzāku pacientu izvērtēšanu, kā arī ļaus efektīvāk pārvaldīt sistēmas attīstību.

Reorganizācijas rezultātā tiks izbeigti līdzšinējie atsevišķo kapitālsabiedrību valdes amati, bet esošajām ārstniecības iestāžu vadības personām paredzēta iespēja turpināt vadības funkciju īstenošanu reģionālo struktūrvienību līmenī. Profesionālās ārstniecības kapacitātes nodrošināšanai arī turpmāk tiks saglabātas galveno ārstu un galveno māsu funkcijas.

Centralizētas attīstības un reģionālo vajadzību koordinēšanai plānots izveidot Stratēģiskās vadības komiteju, kurā tiks iekļauti pievienojamo slimnīcu vadītāji. Komiteja noteiks budžeta, investīciju un iepirkumu prioritātes, kā arī saskaņos vidēja termiņa darbības stratēģiju, tomēr tai nebūs lēmējtiesību Komerclikuma izpratnē.

VM vērtējumā reorganizācija atbilst valsts pārvaldes politikas virzienam par publisko kapitālsabiedrību skaita samazināšanu un pārvaldības konsolidāciju.

Vienlaikus reorganizācijas īstenošanai būs nepieciešami ieguldījumi. Provizoriskais investīciju apjoms lēsts 4,35 līdz 8,30 miljonu eiro apmērā atkarībā no pārmaiņu apjoma. Lielāko daļu izmaksu veidos informācijas tehnoloģiju sistēmu integrācija.

Papildu valsts budžeta finansējums šim nolūkam nav paredzēts, un reorganizāciju plānots īstenot pakāpeniski vairāku gadu laikā esošo kapitālsabiedrību budžetu robežās.

Izvērtēti arī alternatīvi risinājumi, tostarp psihiatrijas profila ārstniecības iestāžu integrācija reģionālajās daudzprofilu slimnīcās, taču šāds modelis netika atbalstīts, jo tas varētu radīt riskus specializācijas, kvalifikācijas un profesionalitātes saglabāšanai, kā arī pārvaldības koordinācijai psihiskās veselības aprūpes jomā.

Jau vēstīts, ka valdība augustā zināšanai pieņēma VM informatīvo ziņojumu par piecu psihoneiroloģisko slimnīcu pievienošanu NPVC.