"Bior" skaidro, ka lašu populācija Latvijā jau ilgstoši nesasniedz bioloģiski drošus un ilgtspējīgi izmantojamus apmērus, tāpēc institūts īsteno valsts zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu, kura viens no mērķiem ir nostiprināt Atlantijas laša krājumus Latvijas upēs.
Institūtā arī atzīmē, ka "Bior" zivjaudzētavās "Tome", "Dole", "Brasla" un "Pelči" šobrīd veiksmīgi sākusi šķilties lašu un taimiņu jaunā paaudze.
"Bior" norāda, ka vaislas zivis tika nozvejotas pērnā gada rudenī Daugavā, Gaujā un Ventā. Ikru inkubācijas periods zivjaudzētavās ir aptuveni četri līdz pieci mēneši. Pēc aptuveni pusotra gada audzētavā, sasniedzot 15-18 centimetru garumu, jaunie laši tiek izlaisti savvaļā, kur tie ir fizioloģiski gatavi patstāvīgai dzīvei un migrācijai savās dzimtajās upēs.
Institūtā uzsver, ka šī gada lašveidīgo zivju vaislas zvejas rezultāti apstiprina, ka lašu populācijas stāvoklis Gaujā un Ventā joprojām ir kritiski zems. Šādas situācijas iemesli ir vairāki - klimata pārmaiņas, roņu barošanās, zivju dzīvotņu sliktais stāvoklis, kā arī arvien sarežģītāk konstatējama maluzvejniecība.
"Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis stāsta, ka Gaujā un Ventā situācija pērnajā rudenī bija sarežģīta - to ietekmēja gan neierasti augstais ūdens līmenis, gan iespējamā nārsta laika nobīde un citi faktori.
Tā kā Gaujā un Ventā dabiskā lašu vairošanās ir ierobežota, bet Daugavā nenotiek, mākslīgā atražošana ir būtiska, lai šīs zivis saglabātos arī nākamajām paaudzēm, uzsver "Bior".
Tāpat institūtā norāda, ka dabā no iznērstajiem ikriem izdzīvo ne vairāk nekā 6% zivju, savukārt audzētavās šis rādītājs sasniedz 50-80%. Šī gada smolti savvaļā tiks izlaisti, kad ūdens temperatūra upēs sasniegs aptuveni +8 grādus.
"Bior" zivju audzētavu "Tome", "Dole", "Pelči" un "Brasla" vadītājs Ivars Putviķis norāda, ka laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam zivju mākslīgās atražošanas projekta ietvaros visi Daugavā nozvejotie vaislas laši bija ar nogrieztu taukspuru, proti, zivjaudzētavās "Tome" un "Dole" auguši laši. Savukārt Gaujā šis īpatsvars tajā pašā periodā bija 42%, bet Ventā - 51%.
Zivju resursu atražošanas plānu "Bior" pārskata ik pēc četriem gadiem. Gatavojot rekomendācijas nākamajam periodam, tiek ņemti vērā "Bior" un citu zinātnieku veikto pētījumu aktuālie dati, kā arī starptautiskā pieredze. Pēc datu analīzes un rezultātu izvērtēšanas, "Bior" zinātniskais personāls sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām meklē veidus, kā uzlabot zivju resursu atražošanas efektivitāti, dabisko populāciju atjaunošanās rādītājus un biotehnoloģisko procesu kvalitāti, nodrošinot ilgtspējīgu un zinātniski pamatotu Latvijas iekšējo ūdeņu un jūras zivju resursu apsaimniekošanu.
