Kas jāzina pirms darbu sākšanas
Ierīkojot decentralizēto kanalizācijas sistēmu, jāņem vērā virkne praktisku darbu – sākot no projektēšanas un saskaņošanas ar pašvaldību līdz grunts apstākļu izpētei un pazemes komunikāciju apzināšanai. Nereti tieši šie faktori nosaka gan izbūves sarežģītību, gan izmaksas, tāpēc ir svarīgi jau sākumā izprast visu procesu un pieņemt pārdomātus lēmumus.
SIA “WWTP Latvia” pārdošanas vadītājs Gunārs Ķeipāns skaidro, ka kanalizācijas sistēmas izbūve vai atjaunošana ir process, kurā būtiski ir ne tikai tehniskie risinājumi, bet arī pareiza plānošana un normatīvo prasību ievērošana. Diemžēl cilvēki bieži ar šo jautājumu saskaras brīdī, kad jau radusies konkrēta vajadzība, taču ne vienmēr ir skaidrs, ar ko sākt un kādi soļi jāsper.
Neatkarīgi no situācijas kanalizācijas izbūve vienmēr sākas ar tehnisko noteikumu pieprasīšanu un projektēšanu. Tālāk seko saskaņošana ar būvvaldi un citiem dienestiem. Tikai pēc tam var uzsākt būvdarbus. Jāņem vērā, ka rakšanas procesā nereti nākas šķērsot dažādas pazemes komunikācijas – elektrības kabeļus, gāzes vadus un citus inženiertīklus, tāpēc var būt nepieciešamas papildu atļaujas. Pēc izbūves darbiem tiek veikta uzmērīšana, objekta nodošana un sistēmas reģistrācija.
Trīs galvenie scenāriji
Runājot par kanalizācijas izbūvi, Gunārs Ķeipāns uzsver, ka pamatā ir trīs tipiskas situācijas. Pirmais un vienkāršākais variants ir jaunbūve. Šādā gadījumā viss sākas ar tehnisko noteikumu saņemšanu un mājas projektēšanu. Atkarībā no konkrētā zemesgabala un infrastruktūras pieejamības īpašnieks izvēlas kanalizācijas risinājumu – ja iespējams, īpašumu pieslēdz centralizētajai pilsētas kanalizācijai, bet, ja šādas iespējas nav, jau projektēšanas stadijā tiek paredzēta lokāla kanalizācijas sistēma. Parasti tie ir divi varianti – krājrezervuārs vai bioloģiskās attīrīšanas iekārta. Lai nerastos pārpratumi, jāprecizē, ka krājrezervuārs ir rūpnieciski ražota hermētiska tilpne, savukārt paštaisītas grodu sistēmas, kādas tika izmantotas senāk, mūsdienās daudzviet vairs nav atļauts ierīkot. Balstoties uz tehniskajiem noteikumiem, projektētājs izvērtē konkrētā zemesgabala specifiku un infrastruktūras pieejamību. Ja iespējams, tiek paredzēts pieslēgums centralizētajai pilsētas kanalizācijai, savukārt citos gadījumos jau projektēšanas stadijā tiek izstrādāts piemērotākais lokālās kanalizācijas risinājums, to saskaņojot ar visām atbildīgajām institūcijām.
Otrs biežāk sastopamais gadījums ir esošas kanalizācijas sistēmas pārbūve. Tā kļūst aktuāla, ja konkrētā sistēma vairs nedarbojas vai neatbilst pašvaldības prasībām. Gunārs Ķeipāns norāda, ka pašvaldības regulāri veic kanalizācijas sistēmu pārbaudes un izvērtē to atbilstību noteikumiem. Ja tiek konstatētas neatbilstības, sistēma ir jāpārbūvē. Šādā situācijā noteikti jāņem vērā būtiska nianse – daudzi kļūdaini uzskata, ka esošas sistēmas uzlabošanai nav nepieciešamas atļaujas. Taču realitātē arī pārbūvei ir nepieciešama sistēmas projektēšana, būvvaldes un komunālā servisa iestādes saskaņojums, būvatļauja, rakšanas darbu atļauja un visu tehnisko noteikumu ievērošana, jo pazemē atrodas dažādu veidu infrastruktūra – elektrības un komunikācijas kabeļi, gāzes vadi utt. Savukārt pēc visu būvniecības darbu pabeigšanas ir jāveic uzmērīšana, reģistrēšana un nodošana ekspluatācijā.
Trešais scenārijs attiecas uz īpašumiem, kuros kanalizācijas sistēmas nav vispār. Tas pārsvarā raksturīgs situācijās, kad īpašnieks iegādājas senāk celtu māju un grib to pielāgot dzīvošanai ar visām ērtībām. Šādā gadījumā ir jāveic pilns kanalizācijas izbūves cikls – sākot no projektēšanas un saskaņošanas līdz būvniecībai un nodošanai ekspluatācijā. Pēc būtības process ir līdzīgs, kā jaunbūves gadījumā: projektēšana, saskaņošana, tehnisko noteikumu saņemšana, būvniecība un nodošana ekspluatācijā. Tiesa, bieži vien tas ir sarežģītāks, jo ir jāpielāgojas esošajiem apstākļiem, kas mēdz radīt ierobežojumus vai apgrūtinājumus.
Termiņi, prasības un izaicinājumi
Lai gan varētu šķist, ka laikietilpīgākā daļa ir paši būvdarbi, praksē visvairāk laika aizņem tieši dažādu dokumentu izstrāde un saskaņošana. Tā var ilgt vienu līdz divus mēnešus, ja process norit bez sarežģījumiem. Savukārt pati montāža parasti ir salīdzinoši ātra – bieži vien to var paveikt vienas vai divu dienu laikā. Protams, tas ir atkarīgs no konkrētā objekta specifikas un topošās kanalizācijas sistēmas sarežģītības. Jaunbūvēs darbi norit vienkāršāk, jo nav jādemontē esošā infrastruktūra, savukārt apdzīvotās teritorijās, kur ir bruģis, celiņi vai citi labiekārtojuma elementi, process kļūst sarežģītāks un laikietilpīgāks.
Runājot par praktiska rakstura izaicinājumiem, Gunārs Ķeipāns norāda, ka viens no būtiskākajiem ir informācijas trūkums par pazemes komunikācijām. Nereti īpašnieki nezina, kas un kurā vietā atrodas zem zemes, un arī pieejamie topogrāfijas dati ne vienmēr ir precīzi. Tas īpaši raksturīgs nesen pirktām ēkām. Šādās situācijās montāžas darbi var kļūt apgrūtināti. Tāpat svarīgs faktors ir zemes sastāvs – māls, smilts, dolomīts vai cita veida grunts var būtiski ietekmēt gan izbūves tehnoloģiju, gan izmaksas. Gunārs Ķeipāns atzīst, ka daudzi īpašnieki šos aspektus sākotnēji neņem vērā, jo nav veikti ģeoloģiskie vai ģeodēziskie pētījumi.
Ne mazāk svarīga ir normatīvo aktu ievērošana. Pašvaldībām prasības var atšķirties, un tas, kas der vienā vietā, citā var nebūt pieļaujams. Turklāt decentralizētās kanalizācijas sistēmas daudzviet ir obligāti jāreģistrē pašvaldības reģistros, taču praksē to izdara tikai neliela daļa īpašnieku. Tas nozīmē, ka jau plānošanas stadijā ir jāņem vērā arī šis aspekts.
Bieži vien izaicinājumus rada arī izmaksu novērtēšana. Daudzi klienti sākotnēji pieņem, ka kanalizācijas izbūve būs lētāka, nekā tā patiesībā ir. Tomēr izmaksas lielā mērā nosaka objekta sarežģītība – piemēram, nepieciešamība demontēt un pēc tam atjaunot bruģi var veidot ievērojamu izdevumu daļu. Tāpēc svarīga ir būves detalizēta sākotnējā apsekošana un tāmes sagatavošana, kurā ir iekļauti visi darbi – no tehnikas un materiāliem līdz transportam un darba izmaksām.
Nozīmīga loma šajā procesā ir profesionālām konsultācijām, kuras piedāvā arī SIA “WWTP Latvia”. Gunārs Ķeipāns uzsver, ka daudzi klienti sākumā nezina, pie kā vērsties un kā rīkoties, tāpēc svarīgi ir jau pirmajā sarunā izskaidrot visu procesu – kādi dokumenti nepieciešami, kā notiek saskaņošana un kādas darbības jāveic. Šāda pieeja palīdz izvairīties no kļūdām, kas vēlāk var izmaksāt dārgi. Viņa praksē esot bijuši gadījumi, kad kanalizācijas sistēma izbūvēta nepareizā vietā, piemēram, pārāk tuvu kaimiņu īpašumam, un rezultātā tā jābūvē no jauna. Tādēļ svarīgi ir nesteigties un pirms darbu uzsākšanas labāk konsultēties ar profesionāļiem, jo pretējā gadījumā izmaksas var divkāršoties.
Pēc kanalizācijas sistēmas montāžas par tās esamību virszemē liecina tikai daži vāki, kas nepieciešami apkopes darbu veikšanai.
Pieejams plašs pakalpojumu klāsts
Mūsdienu tehniskajos risinājumos dominē rūpnieciski ražotas sistēmas – krājrezervuāri un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Paštaisīti risinājumi faktiski vairs netiek izmantoti, jo tie neatbilst mūsdienu normatīvajām un vides prasībām.
SIA “WWTP Latvia” kā oficiālais ražotāja pārstāvis Latvijā strādā ar “August” bioloģiskās attīrīšanas iekārtām. Uzņēmums “LZT Latvia” nodrošina pilnu servisa ciklu visā Latvijas teritorijā – no objekta sākotnējās apsekošanas un projektēšanas līdz iekārtu piegādei, montāžai un ilgtermiņa apkopei.
Iekārtām tiek nodrošinātas garantijas atbilstoši normatīvajiem aktiem – gan elektroniskajām komponentēm, gan pašam iekārtas korpusam.
“LZT Latvia” ir viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem notekūdeņu attīrīšanas jomā ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi un tūkstošiem realizētu projektu gan Latvijā, gan citur Eiropā, Āzijā un pat Āfrikā. Uzņēmums piedāvā progresīvas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ar augstākajiem attīrītā ūdens rādītājiem gan mājsaimniecībām un nelieliem ofisiem, gan ciematiem un lieliem industriāliem uzņēmumiem, nodrošinot iekārtu projektēšanu, izbūvi un servisa pēcapkalpošanu.
Kopumā kanalizācijas izbūves procesā būtiska ir pārdomāta rīcība katrā posmā. No pareizi izvēlēta risinājuma un kvalitatīvas projektēšanas līdz profesionālai izbūvei un normatīvo prasību ievērošanai – ikviens solis ietekmē galarezultātu. Gunārs Ķeipāns uzsver, ka svarīgākais ir nesteigties un jau sākumā izprast visu procesu, jo tas ļauj izvairīties no kļūdām un nodrošina efektīvu un drošu kanalizācijas sistēmas darbību ilgtermiņā.
Tā kā Latvijas pašvaldību saistošie noteikumi mēdz atšķirties, raksta turpinājumā pievienojam trīs Pierīgas pašvaldību – Ādažu, Saulkrastu un Ropažu novada – būvvalžu pārstāvju sniegto informāciju par attiecīgajos novados esošajiem kanalizācijas izbūves noteikumiem.
Ādažu novads
Ādažu novadā kanalizācijas izbūve tiek regulēta gan ar valsts līmeņa normatīvajiem aktiem, gan pašvaldības teritorijas plānojumiem un saistošajiem noteikumiem, un konkrētais process lielā mērā ir atkarīgs no izvēlētā risinājuma. Kā skaidro Ādažu novada pašvaldības būvvaldes inženierkomunikāciju tīklu galvenais speciālists Jānis Tiļčiks, privātmājām kanalizācijas izbūve parasti tiek klasificēta kā pirmās grupas inženierbūves būvdarbi. Tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos procedūra ir vienkāršota un ne vienmēr ir nepieciešama pilna būvniecības ieceres dokumentācija. Tomēr arī šādos gadījumos obligāti ir jāievēro normatīvo aktu prasības un jānodrošina saskaņojums ar visām iesaistītajām pusēm, ja tiek skartas to intereses.
Ja īpašumam ir pieejams centralizētais kanalizācijas tīkls, prioritārs ir pieslēgums tam. Šādā situācijā nepieciešams saņemt pieslēgšanās nosacījumus no SIA “Ādažu ūdens” un veikt būvdarbus atbilstoši šīm prasībām.
Savukārt gadījumos, kad centralizētā kanalizācija nav pieejama, ir iespējama lokālās sistēmas izbūve vai pārbūve, ja to pieļauj teritorijas plānojums vai detālplānojums. Šādā gadījumā īpašnieks var izstrādāt vienkāršotu risinājumu, piemēram, skici, pārliecinoties, ka netiek apgrūtināti kaimiņu īpašumi vai esošas, citām personām piederošas inženierkomunikācijas. Tad var ķerties pie būvdarbiem, ievērojot visus nosacījumus. Pēc darbu pabeigšanas ir jāveic izpildmērījumi un sistēma jāreģistrē decentralizētās kanalizācijas reģistrā, ko Ādažu novadā uztur pašvaldības aģentūra “Carnikavas komunālserviss”.
Būtiska nianse: noteiktos gadījumos pirmās grupas inženierbūvju izbūvi īpašnieks drīkst veikt arī pats, ja runa ir par nelielām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, krājtvertnēm vai iekšējiem inženiertīkliem. Tomēr arī šajā gadījumā saglabājas prasība ievērot visus normatīvus un nodrošināt izbūves atbilstību.
Pašvaldības pārstāvis uzsver, ka prasības dažādās teritorijās var atšķirties, jo tās nosaka vietējie teritorijas plānojumi un detālplānojumi, tādēļ pirms darbu uzsākšanas ar tiem obligāti ir jāiepazīstas. Tieši šajos dokumentos tiek noteikti konkrētie nosacījumi, kas var ietekmēt izvēlēto risinājumu un izbūves iespējas.
Termiņus un izmaksas precīzi pateikt nav iespējams, jo tās ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, izvēlētā kanalizācijas veida, attāluma līdz pieslēguma vietai vai iekārtai, gruntsūdens līmeņa, iespējamiem šķērsojumiem, izmantotajiem materiāliem, kā arī tā, vai darbus veic pats īpašnieks vai piesaistītie speciālisti. Līdz ar to katrs projekts vērtējams individuāli, un izmaksas var būtiski atšķirties pat šķietami līdzīgos gadījumos.
Saulkrastu novads
Kā informē Saulkrastu novada būvvaldes vadītājs Mārtiņš Hofmanis, privātmājas vai lauku mājas individuālās kanalizācijas sistēmas izbūve Latvijā ir reglamentēts process – tam nepieciešams gan projekts, gan saskaņojums būvvaldē, jo notekūdeņu apsaimniekošana skar sabiedrisko un vides drošību. Katra situācija ir atšķirīga, tādēļ atkarībā no konkrētā gadījumā var būt spēkā dažādi noteikumi. Piemēram, ja cilvēks vēlas izbūvēt lokālu kanalizāciju tikai sava īpašuma robežās, darbojas vieni nosacījumi. Ja plānota pieslēgšanās centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, spēkā ir citi noteikumi, bet, izbūvējot bioloģisko kanalizāciju, paredzēti vēl citi nosacījumi.
Tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas svarīgi ir noskaidrot pašvaldībā vai pie ūdenssaimniecības uzņēmuma, vai tuvumā ir centralizētā kanalizācija, kurai iespējams pieslēgties. Ja šādas iespējas nav, jāizvēlas individuālā kanalizācija – septiķis, bioloģiskās attīrīšanas iekārta vai hermētiska tvertne (krājrezervuārs). Šajā posmā ieteicams piesaistīt sertificētu inženieri vai projektu vadītāju, kurš palīdzēs izvērtēt zemes apstākļus, gruntsūdeņu līmeni un ieteiks piemērotāko risinājumu.
Pēc tam pašvaldības būvvaldē ir jāiesniedz paziņojums, paskaidrojuma raksts vai būvprojekts par kanalizācijas sistēmas izbūvi – tos parasti izstrādā sertificēts projektētājs. Būvvalde izvērtē iesniegumu un izsniedz būvatļauju. Nepieciešamos saskaņojumus ar būvvaldi un, ja vajadzīgs, Valsts vides dienestu lielākoties koordinē projektētājs. Projekta izstrāde ilgst vidēji trīs līdz sešas nedēļas atkarībā no pašvaldības un projektētāja noslogojuma. Piesaistot profesionāli, izmaksas parasti svārstās 250–700 eiro robežās, vienkāršākām sistēmām tās ir zemākas.
Ja kanalizācijas notekūdeņus plānots novadīt vidē (piemēram, infiltrācijas laukā vai grāvī), ir jāsaņem valsts Vides dienesta tehniskie noteikumi vai piesārņojošās darbības atļauja no Valsts vides dienesta. Vietās ar augstu gruntsūdens līmeni, blakus ūdenstilpēm vai aizsargjoslām, iespējams, būs īpaši ar vidi saistīti ierobežojumi. Ja kanalizācijas caurules daļēji šķērso citu īpašumu, būvprojekts un darbi ir jāsaskaņo ar attiecīgā zemesgabala īpašnieku.
Pēc izbūves sistēma jānodod ekspluatācijā, un īpašnieks ir atbildīgs par tās uzturēšanu. Bioloģiskajām iekārtām būs nepieciešama regulāra apkope un elektrība. Septiķiem jāveic periodiska tvertnes izsūknēšana. Rakšanas un tvertnes uzstādīšanu var veikt pats vai algot strādniekus, ievērojot projekta prasības. Elektrības pieslēgums bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām obligāti jāveic sertificētam elektriķim.
Ropažu novads
Kanalizācijas izbūves kārtību Ropažu novadā nosaka valsts līmeņa normatīvie akti, un galvenais regulējums attiecas uz inženierbūvju būvniecības procesu kopumā. Kā uzsver pašvaldības pārstāvji, sadzīves notekūdeņu kanalizācijas pievadi tiek klasificēti kā pirmās grupas inženierbūves. To izbūvei nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju, ko būvvaldē iesniedz, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Dokumentāciju drīkst sagatavot tikai sertificēts būvspeciālists, kas specializējies ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšanā.
Vispirms nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā īpašumā iespējams pieslēgties centralizētajam kanalizācijas tīklam. Ja šāda iespēja pastāv, pieslēgums ir obligāts, savukārt gadījumos, kad centralizētā sistēma nav pieejama, līdz tās izbūvei pieļaujami lokāli risinājumi.
Decentralizēto kanalizācijas sistēmu būvniecības process notiek vairākos posmos – sākot ar izpēti un projektēšanu, kam seko būvdarbi un objekta nodošana ekspluatācijā. Atkarībā no situācijas būvniecības ieceres iesniegšanai var izmantot paziņojumu par būvniecību vai paskaidrojuma rakstu. Vienkāršākos gadījumos, kad darbi tiek veikti savas zemes robežās un ir pieejams pieslēguma atzars, pietiek ar paziņojumu, savukārt sarežģītākos gadījumos nepieciešams paskaidrojuma raksts, kuru būvvalde izvērtē un pieņem lēmumu par tā akceptēšanu. Būvdarbus drīkst uzsākt tikai pēc būvprojekta saskaņošanas un visu nosacījumu izpildes, bet pēc darbu pabeigšanas būve jānodod ekspluatācijā.
Svarīgi, ka būvprojekts jāsaskaņo arī ar visām trešajām personām, kuru intereses var tikt skartas, piemēram, inženierkomunikāciju turētājiem. Tas nozīmē, ka process var ietvert vairākas institūcijas un saskaņošanas posmus.
Lai gan projektēšanu obligāti veic sertificēts speciālists, noteiktos gadījumos pašu būvdarbu veikšanu var uzņemties arī īpašnieks, ja runa ir par pirmās grupas inženierbūvēm vai nelielām attīrīšanas iekārtām. Tomēr arī šādā gadījumā ir jāievēro visas normatīvās prasības un jānodrošina darba kvalitāte.
Runājot par izmaksām un termiņiem, Ropažu novada pašvaldība uzsver, ka tie ir ļoti individuāli un atkarīgi gan no projektētāja un būvnieka izvēles, gan no konkrētā objekta sarežģītības. Līdz ar to katra situācija vērtējama atsevišķi, un vienotu aprēķinu visiem gadījumiem nav iespējams noteikt.
***
Noslēgumā jāsecina, ka vismaz aplūkotajās trīs Pierīgas pašvaldībās būtisku atšķirību kanalizācijas izbūves noteikumos nav. Lielākoties tos nosaka valsts līmeņa regulējumi, kurus papildina arī dažādi vietējie noteikumi, bet prasības var atšķirties pat viena novada teritorijā (piemēram, saistībā ar detālplānojumu vai vidi). Runājot par paredzamo projekta īstenošanas laiku un izmaksām, šos lielumus ietekmē daudzi dažādi faktori, tāpēc katrs gadījums ir jāvērtē individuāli.
