12. jūnijā ornitologs Pēteris Daknis "Dabasdati.lv" forumā rakstīja: "Šodien jaunie ūpēni atrasti 170 m attālumā no ligzdas zem eglītes. Apgredzenoti un aprīkoti arī ar GPS raidītājiem. Ne gluži tiešraidē, bet būs iespējams sekot līdzi to turpmākajām gaitām. Smagākais (Alma) svēra 2020 g, vieglākais (Ansis) svēra 1640 g. Ar regularitāti aptuveni reizi divās nedēļās ziņošu forumā par ūpju kustību. Šobrīd pēc citu gadu pieredzes paredzams, ka līdz septembrim ieskaitot tie uzturēsies ligzdas apkārtnē."
Mākslīgā ligzda atrodas priedē Pierīgā. Tiešraides sistēma uzlikta šāgada 2. martā. Ligzdas krusttēvs P. Daknis ligzdas ūpjiem devis vārdus Oskars un Austra, informē Latvijas Dabas fondā.
"Dabasdati.lv" forumā fiksēta notikumu hronoloģija: 5. martā uzsākta publiska tiešraide; 13. martā izdēta pirmā ola; 17. martā izdēta otrā ola; 16. aprīlī pirmo reizi pamanīta kustība zem Austras, pirmais mazulis ir izšķīlies; 18. aprīlī Austras aizlidošanas brīdī ir redzams, ka izšķīlies otrais mazulis; 1. jūnijā, neveiksmīgi lecot uz kastes malas, lejā nolidoja ūpītis Alma; 6. jūnijā ligzdu pameta otrs mazulis Ansis.
No pārējiem pūčveidīgajiem ūpis (Bubo bubo) atšķiras ar lielo izmēru, spalvu pušķu “austiņām” un lielajām oranžajām acīm. Ligzdojošā populācija Latvijā ir sarukusi un ir zināmas tikai 13 ligzdošanas teritorijas. Ūpis Latvijā ligzdo uz smilšakmens atsegumu nišām, vecās plēsīgo putnu ligzdās, kā arī uz zemes pie lieliem koku stumbriem vai izgāztu koku saknēm, bet šādās vietās gan pieaugušie putni, gan mazuļi ir īpaši neaizsargāti pret citiem plēsējiem. Ūpji ir ļoti jutīgi pret traucējumiem un ātri var pamest savu perējumu, ja jūtas apdraudēti – ja trūkst drošu ligzdošanas vietu, ūpis nespēj izaudzināt mazuļus un populācija sarūk, norāda Latvijas Dabas fonda pārstāvji.
"Ūpju ligzdošanas teritorija nonākusi izpētes redzeslokā 2022. gadā, pateicoties novērojumam, kas ieziņots "Dabasdati.lv". Kā vēlāk noskaidrots no ziņotāja – ūpis tur novērots arī senāk, bet par to nav precīzu ziņu. Ligzdošanas iecirknis un tā apkārtne ir klasisks ūpju biotops, skraja vecu priežu audze. Divas zināmās dabiskās ligzdas aizgājušo gadu gaitā ūpju pāris izvēlējās ierīkot reljefa pacēlumu virsotnē un nogāzē zem priedes saknēm. Latvijas Ornitoloģijas biedrības ūpju ligzdu projekta laikā teritorijā uzstādītas arī trīs mākslīgās ligzdas – pusmucas. Pēc teju trīs gadu iepazīšanās perioda ūpju pāris vienu no tām (tiešraidē redzamo) izvēlējās apdzīvot 2025. gadā," stāsta P. Daknis.
"Zināmās ligzdošanas sekmes: 2022. gadā divi izvesti mazuļi, 2023. gadā trīs izvesti mazuļi, 2024. gadā neligzdoja, 2025. gadā trīs mazuļi šķīlušies, izvesti divi. Tieši šajā teritorijā 2022. gadā aizsākās arī Latvijas ūpju izpēte ar GPS izsekošanas ierīcēm, kad tika aprīkots viens jaunais putns, kurš neilgi pēc tam beidza savas gaitas, gūstot elektrotraumas netālajā elektropārvades līnijā. 2025. gadā ar izsekošanas ierīci aprīkots viens lidotspēju sasniedzis jaunais putns, kurš rakstīšanas brīdī 2026. gada martā uzturas Lietuvā, Jonišķu apkārtnē," atklāj ornitologs.
