SIA “Jūrmalas ūdens” Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās turpina attīstīt integrētu ūdenssaimniecības modeli, kurā notekūdeņu attīrīšana, pašu saražota atjaunojamā enerģija, dūņu apstrāde un resursu atkārtota izmantošana tiek plānota kā vienota sistēma. Mērķis ir samazināt ekspluatācijas izmaksas, ietekmi uz vidi un ierobežot energoresursu cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu.

"Jūrmalas ūdens" plāno ieviest viedu notekūdeņu dūņu žāvēšanu un termisko pārstrādi un jau ir īstenojis Latvijā neierastu un inovatīvu risinājumu, lai samazinātu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu enerģijas izmaksas un veicinātu aprites ekonomiku – uz Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) pārplūdes dīķa ūdens virsmas uzstādīti 3820 saules paneļi. Vasaras periodā, kad saules parks saražo visvairāk elektroenerģijas, daļu šīs enerģijas plānots izmantot dūņu žāvēšanai. Jaunais projekts būtībā jau ir uzsākts pirms kādu laika, kad bija jāizstrādā tehniskā specifikācija. Šobrīd notiek iepirkuma process, un projektu plānots pabeigt 2028. gada beigās, informē uzņēmumā.

Dūņas kā resurss, nevis tikai izmaksu pozīcija

Slokas NAI ik dienu rodas aptuveni 10–12 tonnas atūdeņotu sadzīves kanalizācijas dūņu, kurās joprojām lielāko daļu un svaru veido ūdens. Dūņu izvešana un apsaimniekošana uzņēmumam ik gadu rada būtiskas izmaksas, kas ietekmē tarifu. Pārstrādājot dūņas uz vietas, iespējams samazināt transportējamo apjomu, dūņu apsaimniekošanas un utilizācijas izmaksas un vienlaikus radīt jaunu resursu turpmākai izmantošanai, stāsta uzņēmumā.

Plānotā pieeja paredz dūņu apstrādi organizēt atbilstoši sezonālajai enerģijas pieejamībai. Vasarā, izmantojot saules parka saražoto elektroenerģiju, dūņas iespējams žāvēt līdz kompaktam un enerģētiski vērtīgākam materiālam. Ziemā šo materiālu paredzēts pārstrādāt pirolīzes iekārtā – bezskābekļa vidē to sakarsējot un iegūstot siltumenerģiju, ko var izmantot dūņu žāvēšanas un citu tehnoloģisko procesu vajadzībām.

“Dūņas no attīrīšanas iekārtām līdz šim lielākoties tika uztvertas kā atkritums, kura apsaimniekošana rada izmaksas. Mūsu mērķis ir šo pieeju mainīt – pārstrādāt dūņas uz vietas, samazināt izvešanas izmaksas un pārvērst tās resursā ar praktisku pielietojumu,” norāda “Jūrmalas ūdens” valdes loceklis Mārtiņš Strazds.

Pirolīze palīdz mazināt vides riskus

Pirolīze ir termiskās apstrādes process, kurā organisko materiālu sakarsē bezskābekļa vidē. Augstas temperatūras apstrāde var būtiski mazināt vairākus ar notekūdeņu dūņām saistītus vides riskus, tostarp organisko mikropiesārņotāju, farmaceitisko atliekvielu un mikroplastmasas klātbūtni. Salīdzinot ar tradicionālu dūņu izmantošanu vai kompostēšanu, termiskā pārstrāde ļauj daudz kontrolētāk pārvaldīt gan apjomu, gan gala produkta kvalitāti.
Termiskās pārstrādes gala produkts – dūņu bioogle – satur smiltis, stabilu oglekļa frakciju un fosforu. Tādēļ pēc kvalitātes pārbaudēm un normatīvās atbilstības izvērtējuma to varētu vērtēt kā potenciālu augsnes uzlabotāju vai fosfora atgūšanas risinājumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta smagajiem metāliem un citiem kvalitātes rādītājiem, lai gala produkta izmantošana būtu cilvēku un dzīvnieku veselībai droša un atbilstoša normatīvajām prasībām.

Potenciāls pilsētvides vajadzībām

Ja laboratoriskās pārbaudes apliecinās produkta drošumu un kvalitāti, dūņu bioogle varētu būt izmantojama pilsētvides apzaļumošanā – piemēram, augsnes struktūras uzlabošanai apstādījumos, parkos vai degradētu teritoriju atjaunošanā. Šāds risinājums ļautu daļu līdzšinējā atkritumu apjoma pārvērst vietējā resursā, vienlaikus samazinot transportēšanas nepieciešamību un ar to saistītās izmaksas, skaidro uzņēmumā.

Plašāka inovāciju programma

Dūņu žāvēšana un pirolīze ir daļa no plašākas Slokas NAI attīstības loģikas. Uzņēmums jau izmanto peldošu saules elektrostaciju, pilnveido bioloģiskā procesa vadību un “ReNutriWater” projekta ietvaros attīsta attīrīto notekūdeņu atkārtotu izmantošanu pilsētvidē. Tas ļauj droši izmantot attīrītos notekūdeņus apzaļumošanas vajadzībām, samazinot dzeramā ūdens patēriņu tehniskām funkcijām.

Nākotnē šādu sistēmu iespējams papildināt ar enerģijas uzkrāšanu, elastīgu patēriņa vadību, virtuālās elektrostacijas risinājumiem un citiem aprites ekonomikas virzieniem. Slokas NAI tādējādi var kļūt par platformu, kur vienā sistēmā tiek savienota notekūdeņu attīrīšana, atjaunojamās enerģijas ražošana, dūņu pārstrāde un resursu atkārtota izmantošana, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Slokas NAI – no attīrīšanas iekārtām uz resursu aprites centru

Notekūdeņu attīrīšana ir energoietilpīgs process. Slokas NAI veido būtisku daļu no kopējā uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa, jo bioloģiskās attīrīšanas aerācijas sistēmām jādarbojas nepārtraukti – 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Tāpēc Slokas NAI pārplūdes baseinā izveidota peldošā saules elektrostacija – pirmais un pagaidām vienīgais šāda veida risinājums Baltijas valstīs.

Tās uzstādītā jauda ir aptuveni 2 MW, un gadā tā saražo ap 1,6–1,7 GWh elektroenerģijas. Saražotā elektroenerģija tiek izmantota uzņēmuma pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas procesu, dūņu apstrādes un citu tehnoloģisko iekārtu darbības nodrošināšanai, stāsta “Jūrmalas ūdens”.

Peldošās elektrostacijas risinājums ļauj izmantot jau esošu ūdens virsmu, neaizņemot papildu zemes platības. Ūdens virsma palīdz dzesēt paneļus karstā laikā, savukārt paneļu segums samazina tiešo saules starojumu uz baseina virsmu, kas palīdz ierobežot tā aizaugšanu un aļģu attīstību. Vasaras saulainajās dienās, kad tehnoloģiskās iekārtas darbojas ar pilnu slodzi, saules parks nosedz Slokas NAI dienas patēriņu, mazinot nepieciešamību iegādāties elektroenerģiju no tīkla laikā.

Eiropas finansējums palīdz ierobežot tarifa slogu

Šādu tehnoloģiski sarežģītu risinājumu ieviešanā būtiska nozīme ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumam. Saules parka izbūvē uz Slokas NAI ūdens virsmas ieguldīti aptuveni divi ar pusi miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa finansēta ar ES atbalstu. Tas ļauj modernizēt ūdenssaimniecības infrastruktūru, mazinot nepieciešamību šādas investīcijas pilnā apmērā segt no tarifa ieņēmumiem, atzīmē uzņēmumā.

Plānotās investīcijas Slokas NAI efektivitātes uzlabošanā paredz bioloģiskā procesa vadības pilnveidošanu un dūņu apstrādes sistēmas pārbūvi. Šo pasākumu kopējais mērķis ir uzlabot attīrīšanas procesu efektivitāti, samazināt dūņu apsaimniekošanas izmaksas un stiprināt uzņēmuma spēju nodrošināt stabilu, videi draudzīgu un ekonomiski pamatotu ūdenssaimniecības pakalpojumu.